Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_06_19-seq39> ?p ?o. }

• 2002_06_19-seq39 type Speech.
• 2002_06_19-seq39 number "39".
• 2002_06_19-seq39 date "2002-06-19".
• 2002_06_19-seq39 isPartOf 2002_06_19.
• 2002_06_19-seq39 spokenAs 125.
• 2002_06_19-seq39 spokenText "Cienījamie kolēģi! Jums jau Gorbunova kungs pateica, ka te tomēr nav stadions… Latvija ir maza valsts, taču latvieši un Latvijas iedzīvotāji vienmēr ir bijuši strādīgi, centīgi un godīgi, un tāpēc pagājušajā tūkstošgadē esam iekrāsojuši savu valsti sarkanbaltsarkanā krāsā uz pasaules kartes. Arī šinī tūkstošgadē tā paliek kā neatkarīga valsts. Bet kāda šodien ir sajūta Latvijas Republikas iedzīvotājiem, tās pilsoņiem? Laba, jo esam neatkarīgi, bet slikta, jo Latvija ir ekonomiski kolonizēta. Kurš tagad var parādīt tos sasniegumus, kas ir paaugstinājuši Latvijas Republikas iedzīvotāju labklājību, veselības aprūpi, pensionāru un invalīdu aprūpi? Diemžēl tādu jūs neatradīsiet, jo tādu sasniegumu nav! Paskatīsimies statistiku! Kopējais Latvijas Republikas eksports: 1999. gads - 1 miljards 88 miljoni, 2000. gads - 1 miljards 131 miljons, 2001. gads - 1 miljards 256 tūkstoši. Imports - tātad ievedumi Latvijā: 1999. gadā - 1 miljards 729 tūkstoši, 2000. gadā - 1 miljards 933 tūkstoši un 2001. gadā - 2,2 miljardi 1 miljons. Tātad ārējās tirdzniecības negatīvais saldo sastāda 945 miljonus latu. Cienījamie kolēģi! Kā tad tiek nosegts tekošā konta negatīvais saldo un ko dara valdība? Valdība aizņemas naudu! Tātad uz aizņēmumu rēķina mēs sedzam šo briesmīgo summu! Un ko tad ir darījusi valdība visu šo laiku, lai samazinātu šo saldo? Diemžēl nekas nav darīts! Un arī Pasaules Banka ir izdarījusi savu secinājumu attiecībā uz Latviju. Mēs varam sagaidīt arī Argentīnas variantu. 2001. gadā valdība iepirka 140 jaunas mašīnas, bet kur tad palika tās vecās, kuras bija 2-3 gadus vecas? Un vai tad mēs taupām to naudiņu, ja katru mašīnu apgādā vēl ar speciālu aprīkojumu, kas maksā tūkstoti un vairāk latu? Arī par to vajag pārdomāt! Tagad par ierēdņu un pilnvarnieku algām. Līdz šim laikam tās nav pārrēķinātas, un viņi saņem tā, kā saņēma agrāk, pie tam ieņem 2-3 vai pat vairāk amatu. Gorbunova kungs nosauca Gundara Bojāra algu, bet kāpēc viņš neatceras esošā premjera algu, kad viņš bija vēl mērs Rīgas Domē un saņēma vēl lielāku algu? Un tā, kā saka, pārgāja mantojumā. Tā ka vajag atcerēties to, ko esam darījuši! Runa nav jau tikai par mūsu premjera darbu vien. Paskatīsimies arī ministrus. Ja jau mēs tā lepojamies ar visu, kā izteicās mūsu ārlietu ministrs, tad Ekonomikas ministriju iedzīvotāji ir novērtējuši ar mīnus 64, Īpašu uzdevumu ministriju valsts reformu lietās - mīnus 24 (46% iedzīvotāju vispār nezina, ko dara šī ministrija), Labklājības ministrija - mīnus 63, Zemkopības ministrija - mīnus 56, Finansu ministrija - mīnus 59, Tieslietu ministrija - mīnus 65, Izglītības un zinātnes ministrija - mīnus 52, Satiksmes ministrija - mīnus 51, Iekšlietu ministrija - mīnus 48, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija - mīnus 56, un tikai trīs ministrijas ir novērtētas ar plusu. Tāds ir iedzīvotāju vērtējums, cienījamie kolēģi, nevis sociāldemokrātu vērtējums! Un nevajag svilpot un nevajag kliegt! Un kā 2002. gada budžetu pieņēma šinī zālē? Vai tad budžets tika pieņemts tā, kā to vajadzēja? Kā ņirgājoties iedeva 500 latu sociāldemokrātu ierosinātajam remontam Kalpaka muzejā. Pārējos mūsu priekšlikumus jūs mierīgi neatbalstījāt. Bet kas iznāca tālāk? Mēs pieprasījām palielināt finansējumu prokuratūrai un Iekšlietu ministrijai, lai apkarotu narkomāniju, cilvēku tirdzniecību. Diemžēl jūs to neatbalstījāt! Tagad degunā mums iebāza ASV Valsts departaments, ka Latvijā notiek cilvēku tirdzniecība. Lūk, kā mēs strādājam! Narkotiku tirgotāji Latvijā jūtas ļoti labi, un, ja tas turpināsies tāpat kā līdz šim, tad pēc diviem, trijiem gadiem šī parādība nebūs vairs kontrolējama. Un ko tad jūs darīsiet, cienījamie kolēģi? Un tagad paskatīsimies arī uz premjera rīcību saistībā ar vidējo viļņu radioraidījumu pārtraukšanu Latvijā. Tagad varbūt tikai puse Latvijas iedzīvotāju klausās radiopārraides, jo viņiem nav jauno radiouztvērēju. Tātad - kas notika? Cilvēki tika atbīdīti no informācijas saņemšanas, bet lobēti tika citi - lai izpārdotu jaunos radiouztvērējus. Taču lielākais ļaunums un bezkaunība, kas izpaudās valdības rīcībā, ir saistīts ar Hokeja halles celtniecību 400 miljonu dolāru vērtībā. Cik nopietni darbojas valdība, ja tā iesaistās visādās finansiālās afērās? Diemžēl tā sadarbojas nevis ar kārtīgām firmām vai ar valsts struktūrām ārvalstīs, bet gan ar apšaubāmiem cilvēkiem, kuru reputācija Eiropā un pasaulē ir apšaubāma. Un tagad paklausieties: neviens nav sēdējis pie sarunu galda, neviens nav parakstījis nodomu protokolu, neviens neko nezina, bet pie visa ir vainīgi vai nu sociāldemokrāti, vai žurnālisti. Tā ka, cienījamie kolēģi, notiek slēpšana no tautas, ko vēlas izdarīt tas vai cits ministrs vai valdība kopumā. Diemžēl tas viss noved pie ļoti smagām sekām. Ja mēs paskatāmies notikumus desmit gadu laikā, tad redzam, ka mūsu tauta ir krāpta, tā ir mānīta, un diemžēl par viņu neviens nav pārāk rūpējies. Ja mēs paskatāmies šo apjomīgo finansiālo blēdību, kas ir saistīta ar šo Sporta halli, tad iznāk tā, ka mūsu premjers vispār neko nav redzējis, viņš nav neko dzirdējis, nav neko zinājis. Četrus mēnešus tika klusēts par to visu! Līdz tagad ir parādījusies visa tās nelabā aura, kas ir saistīta ar šo darbību. Un tad rodas jautājums: “Kāpēc tad valdībai nav tādas centības, lai atbalstītu Latvijas zemniekus? Kāpēc tad viņu vajadzībām nemeklē tā intensīvi naudiņu, lai mūsu zemnieki varētu vismaz kaut daļēji pietuvoties Eiropas Savienības zemniekiem, uz kuru mēs tik ļoti tiecamies iet? Kāpēc zemniekiem nav atbalsta? Kāpēc viņiem kredītu likmes ir 10 - 12 un pat vairāk procentu, bet nav 2 vai 3 procenti, kā tas ir Eiropā? Un kāpēc viņi nevar uzcelt jaunas mājas bez kredīta, saņemot bezprocenta aizdevumu?” Diemžēl visi zemnieki dzīvo mājās, kuras ir uzceltas vismaz pirms 50 - 80 gadiem. Vēlreiz par šo gigantomāniju. Tātad grib būvēt Sporta halli it kā par 400 miljoniem dolāru, Policijas sporta centru par 11 miljoniem latu, Celulozes kombinātu par 1 miljardu dolāru, Nacionālo bibliotēku par 80 miljoniem. Būvēsim tuneli, palaidīsim mākslīgo Zemes pavadoni par 10 miljoniem, un tā sanāk 1,3 miljardi latu. No kurienes ņemsim šo summu? Un kāpēc valdība izvirza tādus apšaubāmus projektus, ko neatbalsta neviens zinātnieks, kuri patiesībā netiek pielaisti pie šīs lietas. Tas notiek tikai tāpēc, ka te varbūt parādās tā saucamā āža kāja, šie 10% , kurus mēs saucam par komisijas naudu un kuru saņem tie cilvēki, kas paraksta projektus. Tur jau slēpjas tā nelaime! Un tagad par visām tām lietām, kas notiek saistībā ar Eiropas Savienību, par to, kā tiek sagatavoti dokumenti. Un ko tad mēs īsti zinām par Eiropas Savienību? Latvijas Republikas iedzīvotājiem tas viss tiek pastāstīts plakātu veidā un dažādos bukletiņos, lai gan patiesībā neviens nezina, kas Latvijas iedzīvotājus gaida Eiropas Savienībā. Iestādamās Eiropas Savienībā, Latvija noliks zem Eiropas Savienības kontroles savu ekonomiku, dabas bagātības, valūtu, zelta resursus, izglītības sistēmu. Un, pats galvenais, Latvijas nācijas izdzīvošanu un valsts neatkarības saglabāšanu. Un pats galvenais, ko gribu teikt, ir tas, ka, ja Latvijā ir tāda attieksme, kāda ir šodien... (Zālē troksnis.) Cienījamie kolēģi! Ja tas notiek tā, kā šodien, kad tiek izpārdota Latvijas zeme, tad uz Latvijas zemes diemžēl saimniekos ne jau latvieši, bet latvieši tur būs kalpi. Un paskatīsimies arī uz to projektu sagatavošanu, kuri ir saistīti ar mūsu virzību uz Eiropas Savienību! Tiem nav ekonomiskā aprēķina. Tas ir pirmkārt. Otrkārt, mūsu zinātnieki, mūsu speciālisti nav visus tos analizējuši. Un tāpēc arī parādās tādas interesantas lietas, iepirks tikai to pienu, ko izslauc ar aparātu, tātad visiem Latvijas zemniekiem jāpērk slaucamie aparāti, kūtīs ir jābūt līdzenām sienām, lai tās viegli varētu mazgāt... Jāpajautā: vai pašā Eiropas Savienībā ir tik strikti noteikumi? Diemžēl tur tādu nav! Tur ir pavisam citi kritēriji. Nākamais jautājums. Kā strādā mūsu ministrijas, gatavodamās iestājai Eiropas Savienībā? Madonas rajona govis reģistrē, teiksim, Jēkabpilī, bet Madonas rajona cūkas reģistrē Rīgā… Un arī viss pārējais, kas notiek, tas notiek diezgan ačgārni un nav tā, kā tas notiek Eiropas valstīs. Un vēl jau var minēt veselu rindu piemēru par neadekvātu rīcību. Ja salīdzina, kāda ir rīcība Eiropā un Latvijā, tad var redzēt, ka Latvija ir “pārspērusi” Eiropas Savienības valstis ar tām prasībām, kuras izvirza galvenokārt mūsu zemniekiem. Nu, un vēl jau var parunāt arī par Ministru kabinetu. Paskatieties, - Ministru kabinets privatizēja savas garāžas (zālē aplausi), gatavojas privatizēt avīzi “Latvijas Vēstnesis”, veikt Saulesdārza privatizāciju, mainīt nodokļu sistēmu un veikt nodokļu palielināšanu, kas gaida Latvijas iedzīvotājus 2004. gadā. Cienījamie kolēģi, diemžēl valdība ar premjeru priekšgalā nestrādāja tik skaisti, kā te tika teikts! Tas ir pirmkārt. Un otrkārt. Par tām lielajām kļūdām, kas ir tīšuprāt veiktas ne jau par labu Latvijai, protams, ir valdībai un premjeram jāaiziet un jāatpūšas! Paldies par uzmanību. (Zālē aplausi.)".
• 2002_06_19-seq39 language "lv".
• 2002_06_19-seq39 speaker Leons_Bojars-1939.
• 2002_06_19-seq39 mentions Q211.
• 2002_06_19-seq39 mentions Q79820.
• 2002_06_19-seq39 mentions Q4294315.
• 2002_06_19-seq39 mentions Q2660080.
• 2002_06_19-seq39 mentions Q193089.
• 2002_06_19-seq39 mentions Q458.
• 2002_06_19-seq39 mentions Q1771611.
• 2002_06_19-seq39 mentions Q30268570.
• 2002_06_19-seq39 mentions Q1092499.
• 2002_06_19-seq39 mentions Q7164.
• 2002_06_19-seq39 mentions Q27056014.
• 2002_06_19-seq39 mentions Q414.
• 2002_06_19-seq39 mentions Q789915.
• 2002_06_19-seq39 mentions Q461849.