Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_06_19-seq33> ?p ?o. }

• 2002_06_19-seq33 type Speech.
• 2002_06_19-seq33 number "33".
• 2002_06_19-seq33 date "2002-06-19".
• 2002_06_19-seq33 isPartOf 2002_06_19.
• 2002_06_19-seq33 spokenAs 23.
• 2002_06_19-seq33 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pozīcija un nesamierināmā opozīcija! Es gribu teikt, ka mēģinājums šodien valdību destabilizēt jeb, kā tautā saka, “nomest” valdību, ir viens “lielisks” (pēdiņās) bezatbildības un nacionālo interešu neievērošanas piemērs. Tieši tā! Mēs visi zinām - un arī paši šā mēģinājuma iniciatori atzina -, ka līdz vēlēšanām ir palikuši trīsarpus mēneši. Taču tie nav vienkārši trīsarpus mēneši, tie ir ļoti atbildīgi mēneši, kuros Latvijai ir jāizdara vēl ļoti daudz kas. Es runāšu par to sfēru, par ko atbildu es, tas ir, par ārpolitiku. Andra Bērziņa vadītā valdība sāka savu darbu 2000. gada 5. maijā, un praktiski uz to brīdi mums iestāšanās sarunas ar Eiropas Savienību bija tikko kā sākušās un nebija vēl slēgta neviena sarunu sadaļa. Šobrīd no sarunu 30 sadaļām ir slēgtas 27 sadaļas, ja mēs neskaitām 31. sadaļu, kuras nosaukums ir “Dažādi” un kuru praktiski neuzskata par atsevišķu sadaļu. Protams, man ir vēlēšanās īsumā pieskarties katrai no šīm sadaļām un paskaidrot, ko tad mēs esam tajās panākuši. Paskaidrot to būtu ļoti vērtīgi, jo mani vienkārši kaitina, ja bezatbildīgi tiek apgalvots, ka šinīs sarunās neesot aizstāvētas mūsu intereses. Sākšu ar pašu vienkāršāko jautājumu. Kā tiek noteikts, kas ir mūsu interesēs un kas nav? Tas tiek apspriests Eiropas integrācijas padomē, un par to tiek diskutēts arī valdībā. To dara ne tikai Ārlietu ministrija, tas nenotiek Ārlietu ministrijas koridoros. Atbildīgās ministrijas - vienalga, vai tā ir Satiksmes ministrija vai kāda cita ministrija, - dara savu darbu, konsultējoties ar sociālajiem partneriem. Apspriežot jebkuru sadaļu, tā tas ir. Un tā tas būs, apspriežot arī sadaļu par lauksaimniecību, par kuru ir pilnīgs pamats uztraukties un par kuru šobrīd cilvēki arī uztraucas. Katrā atsevišķā jomā, kurā mums bija kaut kas vajadzīgs un par kuru mums bija nepieciešamie argumenti - un šādi argumenti bija! -, mēs panācām to, kas mums bija nepieciešams. Nu tagad ir pēdējās trīs sadaļas slēgtas, un ir izskatīts arī jautājums par akcīzes nodokli. Man personīgi tas nav būtisks jautājums, es nepīpēju, bet, par nožēlu, Latvijā pīpē ļoti daudz cilvēku. Kas būtu noteikti noticis, ja mēs būtu pieņēmuši to akcīzi, ko ierosināja Eiropas Savienība? Tas nozīmētu, ka būtu strauja cenu pieaugšana cigaretēm. Vismaz trīsreiz, ja ne četrreiz to cena palielinātos, un praktiski tiem cilvēkiem, kas smēķē (es nedomāju, ka viņi tādēļ uzreiz atmestu šo netikumu), vajadzētu, es atvainojos, pārkāpt likumu un iegādāties cigaretes melnajā tirgū, kas tad plauktu un zeltu, un tad praktiski varētu pat pieaugt eiroskeptiķu skaits, kurš jau tā Latvijā nav mazs. Tieši tāpat arī jebkurā citā konkrētajā sadaļā, kura skāra Latvijai specifiskas intereses, tās tika aizstāvētas (piemēram, jautājums par ekoloģiju, par Rīgas līci). Un tagad mēs esam šajā finiša taisnē: šajos nedaudzajos mēnešos, kas ir atlikuši līdz gada beigām, mums ir jādiskutē jautājums, kas ir varbūt pats svarīgākais visiem latviešiem, visiem Latvijas iedzīvotājiem, - tas ir jautājums par lauksaimniecību. Vai jūs tiešām domājat, ka, ja šodien valdībai tiktu izteikta neuzticība, šis sarunu process ar to tiktu atrisināts? Līdz šim mēs, Latvijas politiķi, esam uztverti kā nopietni politiķi, jo mēs esam tiešām turējušies pie šīm prioritātēm - Eiropas Savienība un NATO. Tas, kas notiek šodien, neapšaubāmi, ir negatīvs signāls. Tas, kas notiek šodien, ir signāls, ka Latvijas politiķiem nav pārāk būtiskas tās prioritātes, par kurām viņi paši ir balsojuši un kuras viņi paši ir sludinājuši, bet ka viņiem daudz būtiskāk ir drusku “iesildīties” pirms vēlēšanām. Tā nav atbildīga pieeja! Tagad par NATO. Tajā laikā, kad sāka darbu Andra Bērziņa vadītā valdība, bija diezgan daudz diskusiju par to, ka Lietuva varētu tur iestāties vienīgā no Baltijas valstīm. Īstenībā visi labi apzinājās, ka tāda politika, ka iespējama tikai vienas Baltijas valsts iestāšanās, visdrīzāk gan novestu pie tā, ka neviena Baltijas valsts netiktu uzņemta NATO. Es biju pirmais, kas sāka šo jautājumu nopietni apspriest, un es pat saņēmu lietuviešu kolēģu kritiku. Tagad situācija ir mainījusies un neviens vairs to negrib atcerēties. Mēs esam reāli kandidāti! Esam reāli kandidāti, un par to jāpateicas koalīcijas darbam, jūsu darbam un jūsu balsojumiem, deputāti! (Šajā sakarā jāpiemin arī jūsu balsojums par budžetu.) Mēs saņemsim ielūgumu novembrī, bet tas nenotiks automātiski. Es nevaru piekrist tiem, kas uzskata: neatkarīgi no tā, vai būs šī valdība vai nebūs šī valdība, un lai ko arī darītu parlaments, tāpat šis ielūgums būs. Tā tas nav! Katrai valstij tiek uzmanīgi sekots līdzi. Atcerēsimies kaut vai Slovākijas piemēru! Vēlēšanas Slovākijā var lielā mērā ietekmēt visu paplašināšanās procesu un pirmām kārtām jau pašas Slovākijas likteni. Tāda ir situācija. Es īstenībā varu cilvēkiem Latvijā droši skatīties acīs. Es daudz braukāju un tiekos ar cilvēkiem Tukumā, Skrundā, Bauskā, esmu bijis vēl ļoti daudzās vietās. Cilvēki ir gudri un izglītoti. Viņi zina Eiropu, viņi uzdod konkrētus jautājumus, viņi interesējas par to, kāda būs izglītības sistēma, teiksim, vai pēc šīs iestāšanās Eiropas Savienībā mūsu bērni, ja viņi brauks mācīties uz Zviedrijas augstskolām, varēs saņemt tos pašus atvieglojumus, kādus saņem Zviedrijas pilsoņi? Jā, tas tiešām tā ir! Jebkuram Eiropas Savienības valstu pilsonim ir vienādas tiesības. Mēs šobrīd aktīvi piedalāmies Konventa darbā un diskutējam par to, kādai vajadzētu būt nākotnei šajā neatkarīgo valstu savienībā - Eiropas Savienībā. Šobrīd piedāvātā valdības gāšana varētu pielikt tam visam diezgan nopietnu punktu tādā ziņā, ka tā traucētu visu šo te procesu. Taču varbūt īstenībā runa nemaz nav par valdības gāšanu? Īstenībā varbūt cienījamie šā priekšlikuma iesniedzēji labi saprot, ka šī valdība netiks gāzta un turpinās darbu? Tad kāpēc ir vajadzīga šī diskusija, kuru mēs savā starpā varam šeit uztvert ar smaidu un pajokot, un papriecāties par vienu vai otru runu? Taču īstenībā tam visam nopietni seko mūsu kolēģi - mūsu nākamie partneri Eiropas Savienībā un NATO. Tas, ko mēs šeit darām, tas, ko mēs šeit runājam, neapšaubāmi, ir būtisks signāls ne tikai Latvijas sabiedrībai, bet arī mūsu partneriem. Par nožēlu, tas ir negatīvs signāls. Tas ir negatīvs signāls! Īstenībā es vēlētos aicināt opozīciju paņemt atpakaļ šo dokumentu, neturpināt diskusijas un ķerties pie tā darba, kuru deputāti veic vislabāk, tas ir, pie likumdošanas darba. Līdz vēlēšanām tiešām ir atlicis ļoti maz laika, un tauta pati, pilsoņi paši izvērtēs, šie deputāti vai citi deputāti būs parlamentā un attiecīgi arī tiks pārstāvēti valdībā. Paldies par uzmanību!".
• 2002_06_19-seq33 language "lv".
• 2002_06_19-seq33 speaker Indulis_Berzins-1957.
• 2002_06_19-seq33 mentions Q211.
• 2002_06_19-seq33 mentions Q3744607.
• 2002_06_19-seq33 mentions Q2660080.
• 2002_06_19-seq33 mentions Q37.
• 2002_06_19-seq33 mentions Q193089.
• 2002_06_19-seq33 mentions Q458.
• 2002_06_19-seq33 mentions Q39731.
• 2002_06_19-seq33 mentions Q15628977.
• 2002_06_19-seq33 mentions Q7184.
• 2002_06_19-seq33 mentions Q34.
• 2002_06_19-seq33 mentions Q214.
• 2002_06_19-seq33 mentions Q7536677.