Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_06_19-seq31> ?p ?o. }

• 2002_06_19-seq31 type Speech.
• 2002_06_19-seq31 number "31".
• 2002_06_19-seq31 date "2002-06-19".
• 2002_06_19-seq31 isPartOf 2002_06_19.
• 2002_06_19-seq31 spokenAs 136.
• 2002_06_19-seq31 spokenText "Augsti godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Cienījamās deputātes, godātie deputāti! Galvenā pretenzija, kas tika man kā satiksmes ministram izteikta jau iepriekšējā sēdē un tiek izteikta zināmā mērā arī tagad, ir tā, ka es nepanācu finansējuma palielinājumu autoceļiem un līdz ar to neapturēju autoceļu sabrukumu. Es jau skaidroju, ka gan valdībā, gan Saeimas komisijās ir regulāri iesniegti informatīvie materiāli, un par to liecināja arī cienījamo opozīcijas deputātu runas pagājušajā, ar šo jautājumu saistītajā sēdē. Šie materiāli ir visiem pieejami. Es saņēmu pārmetumu, ka gandrīz vai būtu vajadzējis gulties uz dzelzceļa sliedēm, apturēt vilcienu kustību un tādā veidā piespiest gan valdību, gan Saeimu, gan sabiedrību pavisam citādi paskatīties uz autoceļu problēmām. Jāteic, ka tas ir Annas Kareņinas laika cienīgs priekšlikums - satiksmes ministram pārkāpt likumu. Taču, ja nopietni runājam, tad man jāteic jums, cienījamā opozīcija, ka valsts budžets ir politiskais kompromiss starp nozarēm. Vai līdz šim ir bijušas iespējas par prioritāti padarīt autoceļus? Vai varēja panākt to? Godīgi sakot, es par to ļoti šaubos. Valdības prioritātes bija un arī šodien ir izglītība, medicīna, Eiropas Savienība un NATO. Krievijas krīzes laikā, neskatoties uz to, ka budžetu sabalansēt bija ļoti grūti, valdība sāka palielināt skolotājiem algas. Kam atņēma budžeta naudu, lai to izdarītu? Diemžēl to atņēma autoceļiem! Atņēma tiem 10% no akcīzes nodokļa iekasējuma, šos līdzekļus ieskaitot pamatbudžetā, nevis speciālajā budžetā. 2002. gadā ar Saeimas balsojumu šie 10% atgriezās. Pagājušajā gadā medicīna saņēma papildus 20 miljonus, un arī Aizsardzības ministrijas līdzekļu palielinājums bija būtisks. Vai valdība varēja atteikties no visām šīm prioritātēm? Es domāju, arī šodien valdība nekādā ziņā nevar atteikties no šīm prioritātēm. Ja cienījamā opozīcija, sociāldemokrāti (kā masu medijos apzīmē, cienījamā Jura Bojāra vadītie sociāldemokrāti), kā varēja spriest no televīzijas raidījuma par cienījamā Jurkāna kunga partijas konferenci, domā kopā ar to veidot valdību nākamajā Saeimā un pēc tam mainīt šīs valdības prioritātes, to skaitā arī prioritāti Aizsardzības ministrijas līdzekļiem, un tādā veidā apturēt virzību uz NATO, tas jau ir cits jautājums, bet, lai to darītu, ir jābūt vēlētāju mandātam. Es šaubos, vai jums, cienījamie kolēģi, būs šis vēlētāju mandāts, lai apturētu Latvijas virzību uz NATO. Novirzīt 85% - šāds tagad ir politiskais lēmums. Šāds politiskais lēmums ir pieņemts, bet izskan pretenzijas: kāpēc ministrs atteicās no 100% akcīzes nodokļa ieskaitījuma šajā fondā? Un kāpēc negrib ieskaitīt uzreiz? Es gribu izmantot šo iespēju, lai cilvēkiem, kuri klausās šo sēdi, sniegtu informāciju par lietas būtību. Ko tas nozīmē - uzreiz 85 vai 100 procentus novirzīt autoceļiem (nevis Valsts autoceļu fondam, bet tikai autoceļiem)? Tas ir ļoti smags uzdevums, un tas nozīmē, ka izglītība, medicīna, tiesas, policija, aizsardzība nevarēs nekādā veidā saņemt līdzekļu palielinājumu no pamatbudžeta. Ja tiešām novirzītu 100%, tad faktiski no pamatbudžeta būtu jānovirza uz speciālo budžetu vismaz kādi 45 miljoni. Es nevaru iedomāties, kā valdība šobrīd varētu no pamatbudžeta tādu summu novirzīt! Protams, to kā mērķi vienmēr vajag izvirzīt, bet tie, kas ir kaut cik reāli stādījuši budžetu un balansējuši budžetu, skaidri apzinās, ka tas ir pilnīgi nereāls mērķis un pilnīga sabiedrības maldināšana ar vienkāršotiem argumentiem un vienkāršotām metodēm. Vai varēja ņemt autoceļiem kredītus, būtiskus kredītus, un tādā veidā iegūt līdzekļus, lai atjaunotu autoceļus un nepieļautu autoceļu sabrukumu? Valdībai šāda izšķiršanās bija, bet tā notika par labu skolām. Šodien patiešām notiek pilnā sparā skolu atjaunošana jeb skolu renovācija (tā to sauc, lietojot jauno terminoloģiju), projekti tiek realizēti. Man personīgi liekas ļoti nepareizi, ka masu informācijas līdzekļos vienmēr izskan, ka šie remonti notiekot par Pasaules Bankas naudu. Tas ir pilnīgi nepareizs pieņēmums! Tie notiek par valdības un pašvaldību naudu, ko valdība ir aizņēmusies no Pasaules Bankas. (Interesanti būtu, ja par katru projektu, kuram aizņemas naudu, katrs stāstītu: “Tā nav mana nauda, bet tā ir bankas nauda. ” It kā tā nauda nebūtu jāatdod!) Tātad nākamajām valdībām un nodokļu maksātājiem būs par skolu atjaunošanu, kas ir ļoti nepieciešama, sūri grūti jāatdod Pasaules Bankai no tās ņemtais aizdevums. Varbūt bija iespēja ņemt divus lielus aizdevumus - autoceļiem un skolām -, bet šī valdība vismaz neatstās nākamajām valdībām lieku parādu nastu, kredītu atmaksas parādu nastu. Protams, opozīcijas argumentos izskan ļoti dažādi priekšlikumi, kā un kur varētu iegūt līdzekļus, un tie ir ļoti tradicionāli priekšlikumi. Protams, akcīzes nodokļa veidā varētu iekasēt droši vien vēl vairāk naudas, bet šodien redzam, ka piecos mēnešos akcīzes nodoklis ir precīzi iekasēts - pat ar mazu pārpildi - , kā ir prognozēts Budžeta likumā. Tas tā notiek pirmo reizi, un, neskatoties uz kritiku, kas šeit izskanēja, es gribētu kolēģim finansu ministram Gundaram Bērziņam un Valsts ieņēmumu dienestam izteikt tikai pateicību. (To pašu dara visi, kas ir saistīti ar ceļiem - gan ar pašvaldību, gan ar valsts autoceļiem.) Līdz ar to mēs varam prognozēt, cik naudas mums ir jāiegulda remontos, kādus remontus vajag veikt, un varam visu to lietu plānot. Taču nu mums negaidīti radās cita problēma: jaunais likums par iepirkumu valsts vajadzībām ir diemžēl galarezultātā pieņemts tāds, kurā ir noteikts, ka bez trīs mēnešiem izsoles organizēšana nav iespējama. Autoceļu remonts un autoceļu būvēšana ir sezonas darbi, bet mēs diemžēl esam nedaudz iekavējušies ar izsoli, jo tagad tās ir garākas, nekā bija, pieņemsim, pagājušajā gadā. Visi tie iebildumi nu patiešām jau ir palikuši pavisam tradicionāli - ka vajadzētu ierēdņiem samazināt algas un tā tālāk -, un no šīs tribīnes ne vienreiz vien ir par to visu runāts. Mūsu premjers Andris Bērziņš saņem 20 reizes mazāku algu nekā Zviedrijas sociāldemokrātu izvirzītais premjers. Savukārt mūsu sociāldemokrātu izvirzītajam Rīgas mēram alga ir vairākkārt augstāka nekā Latvijas Republikas premjera alga. Ja runātāji patiesi gribētu piedāvāt kādu taupīšanas programmu, kurai es arī noticētu, tad varbūt sāksim ar to, ka Rīgas mēra algu pielīdzināsim premjera algai, kaut gan pēc lēmumu pieņemšanas hierarhijas un arī pēc atbildības Rīgas mēra algai vajadzētu būt varbūt mazākai! Protams, šādu kompromisu, ar kādu tika veidots budžets, turpināt vairs nevar, nevis tāpēc, ka to vairs nepieļauj kāda politiskā griba vai negriba, kā šeit tiek runāts, bet gan tāpēc, ka to vienkārši vairs nepieļauj ceļu stāvoklis. Mēs esam ļoti reālā situācijā sakarā ar reālu naudu. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka mēs patiešām sastopamies ar sabrukušiem ceļu posmiem. Rīgas rajonā situācija ir visbēdīgākā, jo Rīgas rajonā smagsvara auto kustības intensitāte ir vislielākā. Rīgas rajonā ir jāatjauno 240 kilometri nekavējoties, bet, lai to izdarītu, ir vajadzīgi 20 miljoni! Vai mēs varam momentā atļauties tērēt šādu summu? Protams, mēs to nevaram darīt. Ņemot vērā reālo situāciju, daudz lielāku vērību veltām bedrīšu remontam. Tas nav pats labākais veids, kā tērēt līdzekļus - labāk ir atjaunot ceļus -, bet mēs esam spiesti to darīt, un, tā kā akcīzes nodoklis patiešām pildās, mēs šiem darbiem paredzējām papildu summas. Es domāju, ka līdz Jāņiem patiešām tiks likvidētas pavasara laikā radušās bedres, gan uz melnā seguma ceļiem, gan uz grantsceļiem šie darbi tiks pabeigti. Protams, smagsvara auto kustības intensitāte ir liela un var veidoties jaunas bedrītes. Drīzumā būs pabeigti arī pirmās šķiras un otrās šķiras ceļi, būs izpļauti grāvji. Protams, tā tas būs vietās, kur notiek cilvēku masveida pulcēšanās, it sevišķi uz Jāņiem. Satiksmes ministrs, valsts sekretārs, departamentu direktori, Autoceļu direkcijas darbinieki, visi divas dienas, gan rīt, gan parīt, dosies iepazīties ar ceļu faktisko stāvokli, jo mums ir vienošanās gan ar ceļu pārraudzītājiem, gan ar ceļu uzturētājiem, ka līdz Jāņiem ir jābūt novērstiem šiem pavasara un ziemas laikā nodarītajiem ceļu postījumiem un ka ceļiem tehniskā stāvokļa ziņā ir jābūt kārtībā atbilstoši finansējumam. Es ļoti ceru, ka tie būs kārtībā. Par mūsu prioritātēm. Tās ir faktiski visai vienkāršas un saprotamas - ceļu uzturēšana ziemā, ceļu seguma atjaunošana un satiksmes drošība. Protams, ziemā mums ir dažreiz pretenzijas pret ceļu stāvokli, bet tādos gadījumos mums būtu jāsalīdzina: piemēram, šoziem Polijā valsts galvenie ceļi dažviet nebija izbraucami, bet Latvijā valsts galvenie un pirmās šķiras ceļi vienmēr, visos sniegputeņos, bija izbraucami. Attiecībā uz otrās kategorijas lauku ceļiem, valsts ceļiem, jā, ir bijušas problēmas, bet tad mums situācija ir jāsalīdzina ar Skandināvijas valstīm. Arī Skandināvijas valstīs ziemā otrās kategorijas ceļu uzturēšana dažreiz rada problēmas, taču tur neizšķiež milzīgas naudas ceļiem ar mazu transporta kustības intensitāti, bet diennakts laikā novērš aizputinājumus, nevis tur milzīgu tehniku uz ceļa, kur varbūt ir ļoti maza transporta kustības intensitāte. Izmantojot iespēju, es gribētu pastāstīt par ļoti daudzām un ļoti konkrētām lietām. Es saprotu, ka man ir viena stunda laika uzrunai un ka es ļoti daudz runāju, bet es negribu nogurdināt cienījamās deputātes un godātos deputātus, tāpēc es minēšu piemērus no Rīgas reģiona, no Zemgales, no Kurzemes, no Latgales, no Vidzemes - aplūkosim kaut vai pa vienam rajonam un tad kopīgi apskatīsim, kas tagad un tuvākajā laikā tur notiks. Es domāju, ka to būs interesanti dzirdēt arī radioklausītājiem, jo šeit ik pēc brīža atskan uzrunas radioklausītājiem. Vispirms tātad Rīgas rajons. Patiešām, kā es jau minēju, arī te diemžēl situācija nav no labākajām, ja mēs salīdzinām ar citiem reģioniem. Es katru piektdienu vai ceturtdienu, ja esmu kaut ko dzirdējis, esmu uz ceļiem laukos un vēroju, kas tur notiek un kāda ir situācija. Diemžēl Rīgas rajonā nav pati labākā situācija. Un tagad palūkosimies, kas tad galu galā notiks 2002. gadā un 2003. gadā. Pirmām kārtām patiešām tiks uzlikts jauns melnais segums ceļa posmā Šķirotava-Saurieši - 2,5 kilometrus gara Granīta iela, kura presē ne reizi vien ir pieminēta. Tā bija liela problēma, bet nu tā tiks atrisināta. Tādā pašā veidā tiks risināts jautājums attiecībā uz ceļu, kuru saīsināti sauc “Lido-nafta”. Tagad notiek projektēšanas darbi, un šis asfalts tiks atjaunots, taču ļoti iespējams, ka līdz šai ziemai visu vēl nepaspēs atjaunot, bet jau nākamā gada sākumā tas noteikti tiks atjaunots. Tātad, ja runājam par Rīgas rajona lielajiem ceļiem, tad posmā Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža tiks atjaunoti 2,2 kilometri (starp 9. un 12. kilometru) asfaltētās segas. Posmā Rīga-Ērgļi: 26. -30. kilometrs - 4 kilometri; Rīga-Ērgļi: 11. -16. kilometrs. Te gan jāsaka, ka es runāju par rajoniem, bet, protams, ceļa posma Rīga-Ērgļi iedzīvotājiem, kuri dzīvo tuvāk šim ceļam, interesē, lai asfalta segums tiktu uzlikts līdz pašiem Ērgļiem. Līdz 2004. -2005. gadam tiks uzlikts melnais segums posmā Ķeipene-Taurene, arī Inčukalns-Ropaži-Ikšķile: 2. -3. un 5. -8. kilometrs, un tas ir posms 3,5 kilometru garumā; Rīga-Bauska-Lietuvas robeža: 20. kilometrs; Rīga-Bauska-Lietuvas robeža: 24. -25. kilometrs; Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža: 27. - 34. kilometrs; Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža: 22. -27. kilometrs; Ulbroka-Ogre: līdz 11. kilometram 6 kilometri; Rīgas HES-Jaunjelgava: 8,5 kilometri. Un tad, protams, notiks lielie rekonstrukcijas darbi posmā Rīga-Baltezers: 6,3 kilometri. Tiks labots arī 4. -7. un 8. -12. kilometrs. Arī lidostas “Rīga” lielais pievedceļš. Varbūt paskatīsimies kādu rajonu, kas ir Zemgalē, šeit pat pie Rīgas - Jelgavas rajonu. Vispirms posms Jelgava-Iecava: 18. -19. kilometrs, tilta rekonstrukcija, tilts pār Sesavu; Dobele-Bauska: 50. kilometrs; asfaltētā seguma atjaunošana posmā Rīga-Liepāja: 22. -24. kilomentrs; Blukas-Emburga: 17. - 21. kilometrs; Ozolnieki-Dalbe: 1. - 7. kilometrs; Rīga-Jelgava-Lietuvas robeža: 71. -76. kilometrs; Dobele-Bauska: 29. -34. kilometrs. Lauku autoceļu sakārtošanas un attīstības reģionālajā programmā ietilpst ceļa posms Jelgava-Tērvete-Lietuvas robeža. Jelgavas pilsētā, kā jūs zināt, milzīga nauda ir ieguldīta Jelgavas tilta atjaunošanā, bet tagad Valsts autoceļu fonds piedalīsies arī pievedceļa būvē. Tiks sakopts arī kāds rajonam ļoti nozīmīgs ceļš, kas ir saistīts ar kultūras pasākumiem, kuri notiek pilsētas vienīgajā estrādē. Un, protams, problēma paliek posmā Kalnciems-Tušķi. Tā remonts arī ir plānots jau tuvākajā laikā, bet diemžēl šogad to nav iespējams sākt. Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Pārcelsimies uz Latgali! (Starpsauciens: “Urrā!”) Vēl ir jāaplūko Latgale, Kurzeme un Vidzeme, bet tikai pa vienam rajonam. Pēc katra runātāja, kā es saprotu, man ir atvēlētas 15 minūtes… ka es varu runāt pēc tam 15 minūtes ik pēc katra runātāja. (Starpsauciens: “Vēlreiz no gala!”) Tātad - Balvu rajons. Vispirms par sabrukušo melno segumu atjaunošanu. Ruskulova-Bērzpils: 15. -17. kilometrs, tilta rekonstrukcija - tilts pār Dzirlu; Gulbene-Balvi-Viļaka-Krievijas robeža: divi tilti pār Vārnieni, jo tā upīte tek gar vienu ceļu, vairākas reizes šķērso ceļu Balvi-Kapūne. Asfaltēto segu atjaunošana un pastiprināšana. Gulbene-Balvi-Viļaka: 31. -35. , 52. -56. kilometrs. Lauku autoceļu sakārtošanas attīstības reģionālā programma. Viļaka-Kārsava: 4 kilometri. 19. -28. kilometrs - pavisam 8,6 kilometri; Viļaka-Kārsava: 19. -28. kilometrs un Viļaka-Kārsava: 28. -45. kilometrs. Varētu arī nosaukt vietas: teiksim, Baltinava vai vēl citas vietas, diemžēl es nosaucu tikai kilometrus. Tie, kuri dzīvo šajos apvidos, viņi, protams, zina, kuras ir šīs vietas. Autoceļu sakārtošanas programmas ietvaros sakarā ar pasažieru pārvadājumu pārtraukšanu pa dzelzceļu Balvu rajonā. Posmā Pērkone-Vīksna-Mālupe: 8,5 kilometri; Viļaka-Borisova-Bubņi: 5 kilometri; Viļaka-Vecumi: 0,7 kilometri. Jāteic, ka arī pati Balvu pilsēta aktīvi darbojas savos projektos saistībā ar tranzīta ielām. Un tā pašreiz top projekts posma Gulbene-Balvi-Viļaka - tranzīta ielai uz Krievijas robežu. Tā ir galvenā Balvu tranzīta iela, un tur notiek projektēšana. Dabiski, ka tā būs jāieslēdz investīciju programmā, lai pēc tam šo ielu sakārtotu. Vēl ļoti īsi es gribētu pateikt par šo lauku programmu, jo tad, kad mēs runājam par balvēniešu lauku programmu, ludzānieši izsaka pretenzijas pret to, kāpēc šie ceļi un to segumi tiek veidoti tikai Balvos, bet tie nesākas Ludzā. Jau tuvākajā laikā tie sāksies arī šeit. Vispirms posms Kārsava-Tilža-Dubļukalns: 1,3 kilometri; Kārsava-Krievijas robeža: tilta rekonstrukcija - tilts pār Ludzu; Kušneri-Plaudīši-Viļaka-Kārsava: 50. -53. kilometrs; Jēkabpils-Rēzekne-Ludza-Krievijas robeža: 110. -114. kilometrs, pavisam 4 kilometri. Un kas ir ļoti svarīgi? Tas, ka lauku ceļu sakārtošanas programmā projektēšana jau ir uzsākta, bet būvdarbi notiks nākamajā gadā. Tā būs, piemēram, posmā Kārsava-Ludza-Ezernieki: 32. -43. kilometrs, tas ir, no Ludzas līdz Pildai un tālāk uz Krāslavu. Ludzas pilsētā ir lielas problēmas ar tranzīta ielām, Ludzas pilsēta ļoti aktīvi darbojas pie Tālavijas ielas sakārtošanas, un, protams, šajā darbā arī Valsts autoceļu fondam būs jāpiedalās, taču tā pirmām kārtām ir pašvaldības atbildība par šo darbu projektēšanu un būvdarbu uzsākšanu. Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Tagad es jums stāstīšu par Kurzemi, bet tikai par vienu rajonu - par Liepājas rajonu. Pirmām kārtām posmā Nīca-Otaņķi-Grobiņa un posmā Vēveri-Dunalka-Binderi tiks atjaunots sabrukušais melnais segums, tiks rekonstruēts tilts pār Bārtu. Tiks uzcelts arī saliekamais pagaidu tilts pār Papes kanālu, kas, lai gan ir tikai saliekamais pagaidu tilts, tomēr izmaksās 160 tūkstošus, jo cita risinājuma tur pagaidām nav. Posmā Rīga-Liepāja segums tiks atjaunots 187. -188. kilometrā; Liepāja-Lietuvas robeža-Rucava: 42. -44. kilometrs; Rīga-Skulte-Liepāja: 181. -183. kilometrs; Ezere-Embūte-Grobiņa: 58. -60. kilometrs; Kuldīga-Aizpute-Līči: 60. -61. kilometrs. Es domāju, ka pats nozīmīgākais Liepājas rajonā, protams, ir šis ceļš Ventspils-Leči-Grobiņa: 35. -53. kilometrs. Šeit, kā jūs zināt, tiek atjaunoti 17 kilometri melnā seguma, un tas būs ļoti nozīmīgs notikums visai Kurzemes jūrmalai, jo tūristu plūsmas patiešām mainīs savus virzienus, ja visā šajā Kurzemes jūrmalā no Ventspils līdz Liepājai būs melnais segums. Ņemot vērā to, ka arī Kuldīgas rajonā par Skrundas lokatora naudu šur un tur ir veikti melnā seguma uzlabojumi, labs ceļš ir arī no Jūrkalnes uz Alsungu, un tas vedina domāt, ka šis novads sakarā ar ceļu uzlabojumiem no tūrisma viedokļa patiešām kļūs iespaidīgi pievilcīgāks. Protams, tā tam būtu jābūt it visur. Tukuma rajons. Posmā Lancenieki-Džūkste-Lestene tiks atjaunots sabrukušais melnais segums 7,2 kilometru garumā; tilts pār Sloceni posmā Tukums-Milzkalne-Smārde-Slampe; Rīgas-Ventspils šoseja: 85. -92. kilometrs un šoseja Rīga-Liepāja: 42. -47. kilometrs. Kas ir ļoti svarīgi? Tas, ka lauku autoceļu sakārtošana un ceļu attīstība reģionālajā programmā ir paredzēta un notiek. Šī ceļu atjaunošana jau notiek posmā Tukums-Ķesterciems-Mērsrags-Kolka, pēc tam ir plānots labot ceļu posmā Kolka-Ventspils, un līdz ar to būs noslēdzies tūrisma loks gar visu Kurzemes jūrmalu. Protams, runājot par ceļu Kolka-Ventspils, kur ir paredzēts salabot aptuveni 30 kilometrus, to nevarēs veikt vienā gadā. Ļoti svarīgi ir tas, ka nākamgad tiks pabeigta asfalta klāšana ceļam posmā Talsi-Dundaga, arī tālāk uz Slīteri tiks uzklāts melnais segums. Tas, es domāju, arī tūrisma attīstībai ir ļoti svarīgs moments. Vidzeme - pēdējais reģions. (Starpsaucieni: “Pietiek! Lūdzu, nevajag! Vajag!”) Nē, nē, man vēl ir sakāmais par 21 rajonu, tā ka jūs neuztraucieties par to, ka man varētu trūkt informācijas par autoceļiem. Posms Cēsis-Ieriķi-Rencēni. Tas ir ļoti interesants ceļš - Ieriķi-Rencēni. Šeit segums tiks atjaunots faktiski ciematos. Tā ir programma, kura turpmāk tiks attīstīta visā Latvijā, jo ciematos ceļu melnais segums patiešām ir sabrucis. Un ceļa posmā Ieriķi-Rencēni četriem ciematiem tiks atjaunots ceļa melnais segums. Pievedceļš Cēsīm; Līgatnes stacija-Līgatnes papīrfabrika - 1,5 kilometri; posmā Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža sāksies tilta remonts pār Amatu. Tas ir ļoti nopietns remonts, jo faktiski ir viens no tiltiem, kurš ir visai sliktā stāvoklī, lai gan atrodas uz valsts galvenā autoceļa. Protams, ka tādā pašā situācijā ir tilts arī Krāslavā un tilts Līvānos pāri Dubnai. Asfaltēto segumu atjaunošana ir paredzēta posmā Valmiera-Cēsis-Drabeši: 26. -27. kilometrs un Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža: 86 - 94. kilometrs. Cēsis-Vecpiebalga-Madona - ļoti svarīgs ceļš; Vecpiebalgas-Taurenes posms ir sabrucis, un tas tiks atjaunots. Līdz ar to ļoti daudzi autovadītāji, braucot uz Madonu, noteikti izvēlēsies šo ceļu, nevis milzīgi noslogoto ceļu gar Daugavu. Arī Cēsu rajonā tiks realizēta autoceļu sakārtošanas programma sakarā ar pasažieru pārvadājumu pārtraukšanu pa dzelzceļu. Te jāmin posms Rauna-Drusti-Jaunpiebalga, kur pagaidām tiks salaboti tikai 1,5 kilometri pašos ciematos. Cēsis-Rāmuļi-Bānūži: 5 kilometri; Rauna-Taurene-Abrupe: 4 kilometri; man liekas, kas ļoti būtisks ir fakts, ka šogad te pilnā sparā rit projektēšanas darbi, bet nākamgad sāksies paši būvdarbi. Es, protams, negribētu teikt, ka tas tiks paveikts divos gados - tātad minimums - divos gados, bet maksimums - trijos gados. Melnais segums tiks uzbūvēts posmā no Vecpiebalgas uz Jaunpiebalgu, tā ka visi varēsim braukt uz Imanta dienām jau pa melno segumu. Bet, protams, pats galvenais ir tas, ka šis ir viens no radiālajiem ceļiem. Tālāk Gulbenes virzienā tas iziet ārā uz Dzalbes pusi un uz citiem autoceļiem - lokveida ceļiem, nosacīti tā varētu apzīmēt šos ceļus. Kā es sapratu no jūsu uzmanīgās klausīšanās, šī informācija bija jums ļoti noderīga. Taču jautājumus neuzdod debatēs, es atvainojos! Kad pie informācijas par rajoniem es atgriezīšos pēc nākamā runātāja, (No zāles dep. H. Soldatjonoka: “Drīkst uzdot jautājumus?”) tos jūs personīgi varēsiet uzdot, un es visu varēšu izskaidrot. Tagad nedaudz informēšu par pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu. Arī tas ir viens no jautājumiem, par kuru tiek Satiksmes ministrijai izteikta kritika, un dažreiz tā ir pamatota kritika. Tomēr situācija uzlabojas, un es labprāt par to stāstītu jums, cienījamās deputātes un godātie deputāti. Diemžēl, pirms es pārgāju pie šīs tēmas, es jums nepateicu vienu ļoti svarīgu faktu, ka patiešām mūsu galvenie tranzīta ceļi ir daudzmaz labā stāvoklī, bet ir ļoti lielas problēmas ar tranzītielām pilsētās. Šogad valdība uzskatīja par vajadzīgu - un tas ir paredzēts arī Budžeta likumā - atjaunot arī tranzītielas uz galvenajiem autoceļiem. Jēkabpilī tiks tam iztērēti 711 000 latu, Līvānos - 990 000 latu, Krāslavā - 130 000 latu, Gulbenē - 170 000 latu, Valkā - 250 000 latu, Lielvārdē - 500 000 latu, Lubānā (tiltam par Aivieksti) - 200 000 latu, Daugavpilī - 600 000 latu. Visas šīs naudas summas ir budžeta un Valsts autoceļu fonda nauda. Cienījamie deputāti! Mans stāsts būtu daudz garāks, bet es ceru, ka būs nākamā ārkārtas sēde un man būs iespēja vēlreiz runāt par šīm lietām. Un tad es noteikti informēšu par visām lietām, jo šodien es nemaz neskāros pie jautājumiem, kuri ir saistīti ar pašvaldību aktivitātēm savu autoceļu, savu ielu remontā. Tur lielākā vai mazākā mērā piedalās arī Valsts autoceļu fonds, bet tās, protams, ir pašvaldību iniciatīvas. Un, ņemot vērā to, ka šogad - salīdzinājumā ar pagājušo gadu - pašvaldības ir saņēmušas par 30% vairāk naudas, šīs aktivitātes šogad būs visai nozīmīgas. Tagad es atgriežos, turpinu jau iesākto tēmu par dzelzceļu. Dzelzceļa jomā valdības politika izrādījās pareiza, ļoti liela nozīme patiešām bija iesāktajai dzelzceļa restrukturizācijai. Šis jautājums jau ir ticis izskatīts vairākās valdībās, ir izteikta arī kritika, bet restrukturizācija soli pa solim iet uz priekšu, un pasažieru pārvadājumi nu ir uzticēti atsevišķai akciju sabiedrībai. Vairs neeksistē uzņēmumi “Elektrovilciens” un “Dīzeļvilciens”, bet ir akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens”, kurā ir pilnīgi redzami visi ienākumi, naudas plūsmas un tā tālāk. Un man jāteic, ka īsā laikā jau ir parādījušies pirmie rezultāti. Kāpēc tas tā ir noticis? Es tīri subjektīvi varētu teikt, ka par to ir jāpateicas būtiskam valsts finansiālajam atbalstam un jūsu, cienījamie deputāti, atbalstam, jo jūs apstiprinājāt valsts budžetu šim gadam. Proti, jaunā juridiskā struktūra - akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” - , uzsākot savu saimniecisko darbību, ir saņēmusi šādu finansiālo atbalstu no valdības. Saskaņā ar valsts pasūtījumu dzelzceļa pasažieru pārvadājumiem līnijā Rīga-Gulbene ir akciju sabiedrībai “Pasažieru vilciens” 2002. gadā piešķirta valsts dotācija 200 000 latu apmērā, un tas ir par 100% vairāk nekā 2001. gadā. Dotāciju, protams, ir plānots, kā tas arī likumā paredzēts, novirzīt zaudējumu segšanai minētajā dzelzceļa līnijā. Šai pašai akciju sabiedrībai “Pasažieru vilciens” 2002. gadā ir piešķirta arī kompensācija par invalīdu un politiski represēto bezmaksas pārvadāšanu - 1,6 miljoni - , un tas ir par nepilniem 80% vairāk nekā 2001. gadā. Tā ir piešķirta ar Saeimas balsojumu par attiecīgo budžeta sadaļu. Turklāt Satiksmes ministrijā tagad ir iesniegti priekšlikumi par dotāciju piešķiršanu 2003. gadā pasažieru pārvadājumu zaudējumu segšanai dzelzceļa līnijā Rīga-Lugaži, Rīga-Ērgļi, Rīga-Reņģe. Tātad tās baumas, ka, teiksim, līnijā Rīga-Reņģe tūlīt slēgšot kaut ko un tamlīdzīgi, ir pilnīgi nepamatotas. Bez tam 2002. gadā ir piešķirta valsts budžeta dotācija valsts akciju sabiedrībai “Latvijas dzelzceļš” iekšzemes pasažieru pārvadājumu vilcienu ritošā sastāva atjaunošanai - 3,1 miljona apmērā. Īpaši jāuzsver, ka iepriekšējos gados valsts piešķirtais finansējums nepārsniedza 200-300 tūkstošus gadā. Kādas ir nākotnes perspektīvas, ņemot vērā tādu Saeimas un valdības atbalstu Latvijas dzelzceļam? Akciju sabiedrība plāno līdz 2002. gada beigām ieviest jaunu politiku attiecībā uz iekšzemes pārvadājumu tarifiem un tādējādi nodrošināt konkurētspējīgus tarifus salīdzinājumā ar autopārvadātājiem. Tiek plānots veikt arī pasākumus ritošā sastāva - elektrovilcienu un dīzeļvilcienu - atjaunošanai, jo pašlaik dzelzceļa inventāra parkā esošo elektrovilcienu un dīzeļvilcienu derīgās kalpošanas laiks ir sasniedzis kritisko, normatīvos noteikto kalpošanas laika robežu. Protams, lai attīstītos un būtu nodrošināti iekšzemes pārvadājumi pa dzelzceļu arī turpmāk, ir jāparedz šīs dotācijas tādos pašos apmēros kā šogad un iespēju robežās, protams, vēl lielākas. Cienījamās deputātes un godātie deputāti! Ko ir devis šāds Saeimas un valdības atbalsts Latvijas dzelzceļam? Vispirmām kārtām jāuzsver, ka statistika liecina, ka 2000. gadā ir beigusies vilcienos pārvadāto pasažieru skaita samazināšanās un ka to skaits ir sācis pieaugt. Statistikas dati rāda, ka 2002. gadā pirmajos piecos mēnešos pēc akciju sabiedrības “Pasažieru vilciens” izveidošanas un darbības uzsākšanas pārvadāto pasažieru skaits ir pieaudzis vidēji par 17%. Tas ir interesants un, manuprāt, labs rādītājs. Es vēlreiz pasvītroju, ka tas varēja notikt, protams, tikai tāpēc, ka bija šī dotācija ritošā sastāva atjaunošanai. Varēja palielināt ritošā sastāva skaitu tāpēc, ka tiek pielietota patiešām jauna tarifu politika. Es nekādā ziņā negribētu no šīs tribīnes tagad to visu stāstīt, bet pateikšu jums, cienījamās deputātes un godātie deputāti, tikai to, ka septembrī-oktobrī ir plānota biļešu cenu samazināšana Latvijas dzelzceļā. Notiek arī darbs pie pasažieriem piemērotāka pārvadājumu grafika. Jāteic, ka bieži vien tad, kad pašvaldības iesniedz savus priekšlikumus un piedāvā pārvadājumu grafiku, pasažieri ne vienmēr ir mierā ar to. Diemžēl ļoti bieži ir šīs lietas jāsabalansē ar daudzām pašvaldībām. Un tāpēc, protams, šī sadarbība ar pašvaldībām notiks arī tālāk. Es domāju, ka Latvijas dzelzceļš, akciju sabiedrība “Pasažieru vilciens” ļoti labi apzinās, ka komforts un kārtība vagonos ir vēl tālu no tādas, ko vajadzētu gaidīt un ko gaida mūsu pasažieri, un ka varbūt arī kustības intensitāte un ātrums nav tāds, kāds ir dzelzceļa pasažieru pārvadājumos Eiropā. Taču visas tās lietas ir sasniedzamas - un sasniedzamas tādā veidā, ka Latvijas dzelzceļš arī turpmāk investēs līdzekļus attīstībā, vispirmām kārtām jau turpinās tos investēt sliežu ceļu attīstībā. Un, es domāju, veiksmīgi ir iesākta arī Latvijas dzelzceļa restrukturizācija. Kādā ziņā? Tādā, ka patiešām sliedes, visa šī infrastruktūra ir valsts īpašums. Un, ņemot to vērā, salīdzināsim šo faktu kaut vai ar situāciju kāda ir mūsu kaimiņiem igauņiem, kuri visu šajā jomā privatizēja! Cik man ir zināms, mūsu kaimiņi ISPA finansējumu nevar dzelzceļam saņemt dēļ tā iemesla, ka dzelzceļa sliedes tur ir privatizētas. Mūsu dzelzceļa restrukturizācija neko tādu neparedz, un tādēļ jau tagad, šajā budžeta gadā, mūsu valdība ieguldīja 1,6 miljonus kā līdzfinansējumu ISPA naudai, un piecos sešos gados Latvijas dzelzceļš varēs saņemt ISPA finansējumu, kas kopā ar līdzfinansējumu būs aptuveni 50-60 tūkstoši miljonu. Ja turpināsies šāda perspektīva, kāda ir iezīmēta un kādu konsekventi uztur spēkā valdība un Latvijas dzelzceļš, tad Latvijas dzelzceļam ir nākotne, un tātad ir nākotne arī pasažieru pārvadājumiem. Un es ļoti ceru, ka tās līnijas, kuras ir slēgtas, varēs pamazām atjaunot, uzlabojot gan pasažieru komfortu un apkalpošanu, gan satiksmes drošību, gan arī, protams, ātrumu. Satiksmes ministrijas pārziņā, protams, ir arī citas sfēras, bet par tām es esmu gatavs informēt saistībā ar to interesi, kuru jūs būsiet izrādījuši no šīs tribīnes. Jau tagad es piesakos uz nākamajām 15 minūtēm.".
• 2002_06_19-seq31 language "lv".
• 2002_06_19-seq31 speaker Anatolijs_Gorbunovs-1942.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q822919.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q211.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q3744607.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q2660080.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q37.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q191.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q4102950.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q193089.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q47182.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q159.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q7142587.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q4459436.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q2167704.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q4294480.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q7184.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q80021.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q36.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q34.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q179830.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q1773319.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q7164.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q5244326.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q7263449.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q4766164.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q1669018.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q465698.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q15218442.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q327094.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q991548.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q27237459.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q6112588.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q14556942.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q610187.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q29168675.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q12674954.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q6112558.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q7536677.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q26472964.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q16362901.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q28363213.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q21481225.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q455521.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q1971217.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q744259.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q786241.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q7537005.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q1282738.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q4178846.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q26757889.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q14917175.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q1656989.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q24058782.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q135466.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q16350501.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q1377548.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q16356354.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q26757915.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q16356410.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q15784496.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q7541246.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q14917198.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q1618438.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q21086513.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q4251783.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q16349670.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q16348795.
• 2002_06_19-seq31 mentions Q13386.