Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_06_19-seq26> ?p ?o. }

• 2002_06_19-seq26 type Speech.
• 2002_06_19-seq26 number "26".
• 2002_06_19-seq26 date "2002-06-19".
• 2002_06_19-seq26 isPartOf 2002_06_19.
• 2002_06_19-seq26 spokenAs 125.
• 2002_06_19-seq26 spokenText "Augsti godātais prezidij! Godātie deputāti! Godātie ministri, tie, kuri atrodas šodien zālē! Un arī premjerministra kungs, kura nav zālē! Mēs šodien nonācām pie nepieciešamības izvērtēt situāciju valstī saistībā ar valdības darbību un premjerministra kā valdības vadītāja personīgo atbildību jautājumos, kuri tiek risināti vai kuri netiek risināti. Protams, neviens cilvēks nav ideāls, un viņš nekad nevar atrisināt visus jautājumus, kurus gribētos atrisināt, taču mēs pretendējam uz konstruktīvas kritikas statusu un mēģināsim, runājot par atsevišķiem punktiem, izvērtēt, vai premjerministrs tiek galā ar valdības vadīšanu, ar valdības deklarācijas pildīšanu un vai sabiedrība saņem atdevi no tās valdības darba, kuru parlaments caur noteiktām partijām ir apstiprinājis. Gatavojoties šīsdienas sēdei, mēs kopā ar citām opozīcijas partijām parlamentā ierosinājām un novadījām četras ārkārtas sēdes, jo mēs uzskatījām, ka tās ir nozares, kuru darbs ir jāanalizē un jāmēģina rast arī atbildes. Mēs sākām debates par zemkopību, pēc tam paskatījāmies, kā tiek risināti jautājumi saistībā ar ārstniecības nodrošinājumu, mēs izskatījām arī jautājumu par autoceļiem un pabeidzām šīs debates, skatot jautājumu par reģionālo reformu. Vai šie jautājumi ir vienīgie un paši būtiskākie? Tie ir būtiski, pat ļoti būtiski! Tā ir viennozīmīga atbilde, un tie droši vien nav arī vienīgie. Arī daudzus citus vajadzētu skatīt, bet tas lai paliek uz citu politiķu, uz citu partiju sirdsapziņas. Ja jūs uzskatīsiet par nepieciešamu analizēt arī citās jomās padarīto, tad tās ir jūsu tiesības un pienākums. Protams, mēs vēl nepaspējām izdarīt visu. Mēs paskatījāmies šos jautājumus četrās ārkārtas sēdēs un atlikām uz septembri piektās ārkārtas sēdes ierosināšanu saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tā kā arī šodienas sēdē tik vienkāršs likumprojekts, ko bija ierosinājuši mūsu kolēģi, tika noraidīts, kā tas jau tika darīts četru gadu garumā, ir vērts to paanalizēt, vai kādreiz frakcijas “Latvijas ceļš” ierosinātais un citu koalīcijas partiju atbalstītais politiskais piedāvājums - ieviest regresīvu ienākuma nodokli Latvijas valstī - ir attaisnojies, politiski attaisnojies. Jau bija piedāvāts priekšlikums, ka Latvijā cilvēkiem, kuriem ir 14 000 latu ienākums gadā, tālāk nevajagot maksāt šo nodokli. Vai tas ir par cēloni, ka Latvijā ir iebraukusi tik liela bagātu cilvēku kategorija? Viņi tik lielā apjomā izvietoja šeit kapitālu, kas šeit strādā, ka tas kompensē to, ka pie mums - sakarā ar progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa neeksistēšanu mūsu valstī, atšķirībā no citām Eiropas valstīm, - neveidojas vidējais iedzīvotāju slānis. Mēs nedodam iespēju maznodrošinātiem cilvēkiem pacelties līdz vidējam slānim. Vai ir attaisnojies šis piedāvātais priekšlikums? Mēs gribam veikt analīzi, un mēs šādu analīzi piedāvāsim jums septembrī, bet pašreiz mēs jums piedāvājam analīzi par šīm četrām, mūsuprāt, pašām nozīmīgākajām jomām. Runājot par ceturto jautājumu, tas ir, par reģionālo reformu, jāteic, ka mēs bijām nonākuši pie secinājuma, ka par reģionālo reformu bija atbildīgs konkrēts ministrs, un mēs gribējām redzēt viņa vietu un atbildību. Var jau būt, ka mēs tādējādi iejaucāmies koalīcijas lietās, bet, manuprāt, ja kādas partijas cilvēki, kas ilgi strādājuši kopā, pēc tam vienā dienā norobežojas no politiskās atbildības par to, kas noticis līdz šim, un uzskata, ka viņi turpmāk būs neatkarīgi un strādās citas partijas labā, tad uz to vajadzēja reaģēt pašai koalīcijai. Taču, kā mēs redzējām, premjerministrs, neskatoties uz to, personīgi uzņēmās atbildību par to, ka politiskā ziņā šie cilvēki strādās līdz ar viņu. Šodien, kā jūs redzat, darba kārtībā ir jautājums par to, ka tā partija atsauc savus cilvēkus no “Latvijas kuģniecības” lietu izskatīšanas komisijas. Mēs uzskatījām par nepieciešamu iejaukties koalīcijas lietās arī tādēļ, ka redzējām, ka jūs negribējāt šo jautājumu risināt. Mēs uzskatām, ka ir nopietnas problēmas reģionālajā politikā, nopietnas problēmas Tieslietu ministrijā, un mēs gribam prasīt no ļoti konkrētām partijām tiešu politisku atbildību par to, kas attiecīgajā jomā ir izdarīts, tiek darīts un tiks izdarīts. Mēs gribam, lai valdošā koalīcija nevarētu pateikt: “Blakus bija arī Jānis vai Pēteris, un prasiet atbildību no viņiem!” Mēs negribam starpniekus! Es domāju, sabiedrībai ir tiesības uz to... Tāpēc bija mūsu ierosinājums izskatīt no sākuma to divu ministru darbību: vai viņi ir tie, kuri palīdz jums šodien strādāt, un tie, kuri kopā ar jums nes politisko atbildību pret sabiedrību? Mēs saskārāmies ar jūsu attieksmi. Mēs redzējām, ka varam arī nerisināt jūsu jautājumus. Tās ir patiešām jūsu problēmas - valdošās koalīcijas problēmas. Taču mēs saredzam, ka bez reģionālās politikas un tieslietu jomas jautājumiem, kas ir jārisina, ir arī iepriekšējie jautājumi, kuri joprojām paliek spēkā, un tur jau parādās katrā ziņā Ministru kabineta atbildība, premjerministra atbildība: ja premjers atbild vai neatbild par konkrēto jautājumu, tad attiecīgi atbild arī atsevišķie ministri, to skaitā arī tie divi minētie. Mēs esam gatavi to visu izvērtēt, vēlreiz atgriezties pie, mūsuprāt, svarīgiem jautājumiem - zemkopība, ārstniecība, autoceļi, reģionālā reforma - un šos jautājumus atrisināt, šīs lietas sakārtot. Gribētos tomēr sarunu ievadīt ar to faktu, ka ārvalstu eksperti, Pasaules Bankas pārstāvji, diemžēl mūsu valsti raksturoja kā “nozagtu valsti”, un sakarā ar to gribētos izvērtēt, kas tiek darīts, lai tas ļoti augstais ēnu ekonomikas un kontrabandas līmenis, kāds pastāv, tiktu pazemināts. Ko izdarījusi tieši valdība un ko ir darījis tieši Ministru prezidents, lai to jautājumu ja ne pavisam atrisinātu, tad vismaz pasaules acīs pavērstu uz labāko pusi? Par šiem kontrabandas jautājumiem. Es domāju, ka ir atsevišķi skaitļi, kuri jūs, protams, nekādā ziņā nepārsteigs, bet kurus vēlams zināt un atkārtot vēlreiz un vēlreiz. Ja ir 40% liela ēnu ekonomika, tad, pēc Latvijas Bankas atzinuma, tikai saistībā ar akcīzes nodokļa iekasējumu vien mēs katru gadu nesaņemam 30 miljonus latu no pievienotās vērtības nodokļa. Katru gadu mēs nesaņemam 10 miljonus latu. Ņemot vērā iekasējamo nodokļu bāzi, 1989. gadā tika izveidota noteikta sistēma un shēma, taču šī shēma kaut kur pazuda, un jau 1991. gadā tiek aprēķināts, ka 272 miljoni latu vienkārši netiek iekasēti, ja izpilda šo 1989. gadā izveidoto shēmu. Ko šie papildu 272 miljoni latu dotu budžetā? Tie dotu vienkārši divus Labklājības ministrijas pašreizējos budžetus. Tāpat būtu jāmin vēl viens salīdzinājums. 1991. un 1989. gads. Neraugoties uz to, ka autotransporta līdzekļu skaits pieauga vismaz par 30%, akcīzes nodoklis tiek iekasēts par 8 miljoniem latu mazāks. Es domāju, šie ir skaitļi, kurus jūs zināt un kurus nevajadzētu īpaši vēlreiz un vēlreiz akcentēt. Taču papildus tam mēs ļoti nopietni saskārāmies ar kontrabandas jautājumiem, un tās ir lietas, kuras vēl joprojām turpinās saistībā ar naftas produktiem. Ir konkrētas shēmas, kas parādās ostās, kad tiek importēts, eksportēts, tās skar arī pārstrādi. Ļoti nopietns jautājums ir saistībā ar cigaretēm, ar tabaku, ar spirtu, un, kā jūs atceraties, pirms gada ļoti nopietni tika izvirzīts jautājums par gaļas kontrabandu. Runa bija par importēto vistu stilbiņiem, kuri par dempinga cenām Latvijas tirgū eksistēja vairāku gadu garumā, bet vienā reizē tika konstatēti ļoti lielā daudzumā. Tika pieņemti vismaz divi lēmumi attiecīgajā laika periodā. Pirmais lēmums - izveidot parlamentā izmeklēšanas komisiju, kura skatīja jautājumu par amatpersonu iespējamo iesaisti kontrabandas lietās, tika debatēts jautājums par to, kas būtu darāms parlamenta līmenī, gan lai palīdzētu institūcijām veikt savu darbu, gan arī lai sakārtotu likumdošanu. Otrs. Atsaucoties uz citu valstu ekspertu ierosinājumu, tika izveidots vienots Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, kuram attiecīgajā laikā ir jāstājas spēkā. Lūk, divi jautājumi, kuriem pievērsa uzmanību Ministru kabinets, un parlaments sāka darbu šajā virzienā. Saistībā ar pirmo jautājumu tika izveidota komisija. Visi procesi tagad noris it kā zem palielināmā stikla - it kā ļoti uzmanīgi seko politiķi, it kā ļoti uzmanīgi seko sabiedrība, un tad kā zibens no skaidrām debesīm pēkšņi parādās informācija, ka kādā saldētavā mierīgi atrodas 800 tonnu gaļas, kas paredzēta pārstrādei, kaut gan šīs komisijas darbs nepārtraukti turpinās. Taču atcerēsimies - lai tās 800 tonnas ievestu šajā saldētavā, ir vajadzīgas vismaz 50 lieltonnāžas kravas automašīnas, pie tam tās kaut kur un kaut kad tika šķērsojušas Latvijas valsts robežu. Lai šīs 800 tonnas pārstrādātu, ir vajadzīgas patiešām legāli eksistējošas gaļas pārstrādes rūpnīcas. Ja šo gaļu nepārstrādā, tad tādā gadījumā ir jābūt legāli eksistējošam tirdzniecības tīklam, lai to visu varētu realizēt. Lai attiecīgo kontrabandu neredzētu, lai šīs 800 tonnas varētu nonākt saldētavās, varat man ticēt, ir vajadzīga ļoti liela griba, lai to neredzētu uz robežas un lai skatītos uz pretējo pusi. Vai jūs domājat, ka šis bezprecedenta gadījums kontrabandas lietās ir kaut ko mainījis? Ar attiecīgo lietu nodarbojas Kontrabandas apkarošanas centrs, kas veic izziņas funkcijas un kam ir tiesības strādāt ar šīm lietām. Vai kādam šajā valstī - parlamentam, valdībai vai kādai komisijai ir informācija par to, cik lielā mērā šis Kontrabandas apkarošanas centrs ir veicis savas funkcijas? Kas tam traucē strādāt vai kas tam palīdz? Vai tam ir pietiekams cilvēku nodrošinājums? Vai tam ir finansiāls nodrošinājums? Un visbeidzot - vai tam ir vēlme ar šo jautājumu nodarboties? Es domāju, ka saistībā ar šo bezprecedenta gadījumu attiecībā uz kontrabandas lietām, kad uz to tiek it kā koncentrēta valdības uzmanība, tad arī parādās jautājums par premjerministra tiešu atbildību. Ja attiecīgo situāciju neredz tie cilvēki, kuri konkrēti pārskata Kontrabandas apkarošanas centra darbu, tad tādā gadījumā valdības vadītājs nevar neievērot šādus gadījumus. Otrs. Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izveidi. Strādājot attiecīgajā komisijā, mēs nonācām pie secinājuma, ka šī varētu būt tā institūcija, kura palīdzētu strādāt, jo visām šīm iespējamajām lietām - gan attiecībā uz spirtu, gan uz gaļu, gan arī uz naftas produktiem - katrā no shēmām ir arī kāds no policijas struktūru pārstāvjiem: no kriminālpolicijas, no Ekonomikas policijas, no Drošības policijas - viss, ko gribat, pilns spektrs. Vistas stilbiņu kontrabanda bija saistīta ar Satversmes aizsardzības biroju. Pasakiet: kuram var uzticēties šajā valstī? Kuram, kurai policijai var uzticēt pārskatīt otras policijas darbu? Tāpēc mēs uzskatījām, ka varbūt jaunizveidotā institūcija, kas ir neatkarīga no Ministru kabineta, bet ir atbildīga parlamenta priekšā, varētu skatīt šo jautājumu. Sagatavot šo jautājumu ir uzticēts Tieslietu ministrijai, par kuru personīgo politisko atbildību uzņemas premjerministrs, kā viņš to tagad ir jau izdarījis. Nu un? Kur ir attiecīgā kandidatūra, kas varētu tikt piedāvāta parlamentam? Mēs šajā nedēļā beidzam darbu, un nākamnedēļ ārkārtas sēdi nav jēgas sasaukt, jo tieslietu ministre nav izdarījusi savu darbu, Ministru kabinets mums nav gatavs iesniegt kandidatūru, un tāpēc attiecīgā institūcija vēl nesāks darbu. Tā tad arī ir premjerministra personīgā atbildība. Runājot par šo attieksmi saistībā ar mūsu valsts ekonomisko telpu, mans raksturojums varētu būt šāds: bez traucējumiem, mierīgi un pārliecinoši atsevišķās jomās darbojas noteiktas “haizivis”, plēsīgas “haizivis”, kurām ir sadalīti “ūdeņi”, to dziļums - un valdība blakus. Ar rūgtu ironiju skatījos iepriekšējā sēdē notiekošo, kurā mēs izskatījām likumprojektu par akcīzes nodokļa palielināšanu tabakas izstrādājumiem. Rūgtums - par ko? Par to, ka man blakus esošie kolēģi no “Latvijas ceļa” bija sarūgtināti un satraukti: “Kā tik pēkšņi noticis tā, ka tas nodoklis, kurš vienmēr simtprocentīgā apjomā ienāca valsts budžetā, tagad, finansu budžeta gada vidū, pēkšņi tiek pārdalīts - 94 procenti tiek atstāti budžetam, bet 6 procenti tiek novirzīti kam citam: jā, Kultūrkapitāla fondam un šim Sporta spēļu atbalsta fondam, saistībā ar kuru uzvirmoja šīs kaislības. Mani sarūgtināja tas, ka šeit zālē sēdošie “Latvijas ceļa” deputāti jutās pārsteigti par to, ka koalīcijas partneri viņus ir “apspēlējuši”. Bija jau gatava, izveidota struktūra, kas bija gatava saņemt šo naudu un apstrādāt... Taču jūs tikai šeit to uzzinājāt! Un finansu ministrs, kurš atbild par budžeta sabalansētību, mierīgi budžeta gada vidū to pieļāva, bet premjerministrs, kurš atbild par šo jautājumu, klusē. Tikmēr, kamēr jūsu personīgās problēmas ir tās, ka “Latvijas ceļa” vadītājs netiek līdzi citiem “spēlētājiem” un ļauj “apspēlēt” “Latvijas ceļu”, tas nu būtu tā, taču, tā kā “Latvijas ceļa” priekšsēdētājs vienlaicīgi ir valsts premjerministrs, tā jau ir mūsu kopējā atbildība. Es ceru, ka tiks sakārtoti šie jautājumi un tiks novērsts šis pārpratums. Šādas bezdarbības izraisītiem pārpratumiem mūsu parlamentā nav vietas. Mēs izskatījām arī jautājumu par stingrās uzskaites veidlapām. Mēs politiski varam diskutēt ar jums par jautājumu, vai stingrās uzskaites veidlapas ir vajadzīgas tikai lielajiem uzņēmējiem (sākot ar kaut kādu līmeni) vai visiem, arī mazajiem. Mēs varam par to diskutēt, tas ir politiskās diskusijas vērts temats. Taču mums nav vairs par ko diskutēt, ja šīs veidlapas tiek drukātas par piecreiz lielāku cenu nekā 500 latu naudaszīmes - Latvijas valsts naudaszīme ar visu tās aizsargmehānismu! Diskusijām tur vairs nav vietas! Un arī tas jautājums ir jāskata saistībā ar pirmo tēmu - ar to, ka ir absolūta bezatbildība, Ministru prezidenta rokās esošās lielās mašinērijas bezdarbība. Es gribētu atgādināt arī par ārkārtas sēdēm, kuras mēs uzskatījām par nepieciešamu ierosināt. Sākām ar zemkopību, un sakarā ar zemkopību, kā jūs zināt, bija jāizskata trīs jautājumi. Pirmais jautājums. Latvija, steidzoties uz Eiropas Savienību, mēģinādama apsteigt visas pārējās kandidātvalstis un ātrāk noslēgt visas iespējamās sarunu sadaļas, noslēdza arī sadaļu par brīvo kapitāla kustību. Šī sadaļa paredzēja bez pārejas perioda dot iespēju Eiropas Savienības pilsoņiem pirkt Latvijā zemi. Otrais jautājums. Eiropas Savienība ir attiecībā uz mums veikusi šoka terapiju, pasakot, ka tiešajos maksājumos tā dos Latvijas zemniekiem 25% no tās naudas, ko tā dod pašreizējo tās dalībvalstu zemniekiem, un ka šāds pārejas periods ilgs 10 gadus. Un trešais jautājums. Eiropas Savienība ir Latvijai noteikusi ražošanas kvotas, kas ir mazākas, nekā Latvija šodien spēj saražot. Es esmu pateicīgs parlamentam par to, ka mēs pieņēmām lēmumu un Ministru kabinetam uzdevām par pienākumu līdz 1. maijam iesniegt konkrētu programmu, kādā veidā izkļūt no šīs situācijas. Tika izveidota darba grupa. Šī darba grupa iesniedza Ministru prezidentam konkrētus materiālus, un mēs ne jau gluži 1. maijā, bet vēlāk tomēr saņēmām šo dokumentu. Es gribētu no šīs darba grupas ziņojuma valdībai nolasīt vismaz atsevišķus citātus. Izanalizējuši situāciju, viņi, ja netiks risinātas attiecīgās problēmas, ir nonākuši pie šādiem secinājumiem par prognozi un par sekām. 1. Lauku zemes saimnieciskā izmantošana turpinās samazināties. 2. Platības bez īpašniekiem un apsaimniekotājiem turpinās aizaugt ar nezālēm un mazvērtīgu koksni, rūpnieciski neizmantojamiem krūmiem. 3. Samazināsies lauku apdzīvotība un pieaugs migrācija uz pilsētām, sadārdzināsies lauku infrastruktūras uzturēšana. 4. Degradēsies lauku vide un ainava, samazināsies lauku vides pievilcība uzņēmējdarbībai un tūrismam. 5. Kritīsies lauksaimniecībā izmantojamās zemes vērtība. Man atliek tikai piekrist. Normāla analīze, normāli secinājumi! Un tagad ir mūsu piedāvājums: “Godātais 8. parlaments, deputāti! Padomājiet, kā izkļūt no situācijas! Virzienus mēs iezīmējām. ” Šodien Ministru prezidents ar savu Ministru kabinetu norobežojas no jautājuma par to, kas notiks ar zemniekiem, kaut gan Latvija risina sarunas ar Eiropas Savienību gan attiecībā uz zemi, gan attiecībā uz kvotām, gan attiecībā uz tiešajiem maksājumiem. Vienu improvizāciju šodien novadīja apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, iesniegdama likumprojektu. Protams, es labāk gribētu, lai tas būtu iestrādāts arī tajā valdības programmā, kas tiks piedāvāta 8. parlamentam, tomēr labāk ir vismaz kaut kas, nekā nekas, kaut arī šis piedāvājums šodien tika veiksmīgi “norakstīts”. Attiecībā uz zemkopības tēmu. Mēs skārām vienu jautājumu, kuru ierosinājām izskatīt arī Ministru prezidentam, un tādā veidā sagaidījām arī atbildi. Tomēr ir vēl arī citi, vismaz divi, atsevišķi saimnieciski projekti, kurus es gribētu paanalizēt. Vismaz divu gadu garumā akadēmiķis Arnis Kalniņš ar saviem kolēģiem ir griezies Ministru kabinetā pie premjerministra ar lūgumu - izvērtēt jautājumu, vai Latvija, izmantojot savu auglīgo zemi, ir spējīga aizņemt jau eksistējošo brīvo nišu attiecībā uz rapšu audzēšanu. Pat jau šodien rapšu eļļa, rapšu sēklas un biodīzeļdegviela, kas tiek saražota no rapšiem, ir absolūti konkurētspējīga, absolūti pieprasīta, turklāt par labu cenu. Ja šodien Latvija dotu iespēju saviem zemniekiem šajā jomā nodrošināt 13 hektāru lielus sējumus, tad, piepalīdzot Latvijas valdībai, premjerministram, zemnieki to varētu darīt 150-200 tūkstošu hektāru platībā. Un tā ir pilnīgi atvērta iespēja, un nevajag izdomāt riteni! Tas viss jau ir izdomāts un pārbaudīts Čehijā, Vācijā, Slovākijā - kur gribat. Tika ierosināts pie valdības izveidot aģentūru, kādā veidā varētu stimulēt šos ražotājus, kuri eksistē jau šodien. Man bija prieks vismaz par Zemkopības ministriju, par Vides aizsardzības reģionālās attīstības ministriju un par Ekonomikas ministriju. Tās savās pavadvēstulēs pateica: “Akadēmiķim Kalniņam ir taisnība! Būtu vēlams izveidot aģentūru un arī starpministriju darba grupu. Tikmēr, kamēr eksistē šīs absolūti tukšās kvotas, kamēr Latvijai ir piedāvāts citās jomās vairs nesisties ar pieri pret slēgtām durvīm, tā mierīgi varētu strādāt šajā nišā, kura ir absolūti brīva un kurā Latvijas valsts, to visu attīstot, varētu kļūt par normālu eksportētājvalsti un mierīgi piedāvāt zemniekiem ļoti konkrētu programmu, kā apgūt zemi un pārstrādāt materiālu. Šajā ziņā mēs mierīgi varētu saskarties ar Eiropas Savienības iespējamajām direktīvām, arī attiecībā uz biodīzeļdegvielas pielietojumu vai nu 100% apmērā, vai maisījumos - 5, 20 vai 30 procentu līmenī. Tas jau ir sakārtots. Pastāvot šādām atvērtām durvīm, ir parādījusies vēl viena ļoti konkrēta alternatīva Latvijas zemkopībai, un, ja mēs to nedarīsim, mēs zaudēsim laiku. Mēs saskarsimies ar to, ka mēs atkal kļūsim par importētājvalsti, ka mums vienkārši būs jāiepērk šī biodīzeļdegviela. Kā jūs noprotat, tad secinājums ir šāds: kaut arī aģentūras joprojām nav, kaut arī starpministriju izveidotas darba grupas nav, mēs varam vienīgi pateikties Rīgas Domei, kas noslēdza līgumu ar biodīzeļdegvielas ražotājiem un sāk šo degvielu lietot Rīgas autobusu parkā. Jā, izmanto tikai vienā autobusā, tikai 37. maršrutā, bet viņi sāka to darīt. Ir labi, ka vismaz viena pašvaldība ir spējīga kopīgi strādāt šajā jautājumā, ja valdība attiecīgi nenoreaģēja. Kaut gan valdība, starp citu, tomēr noreaģēja, un zināt kādā veidā? Pagājušajā ceturtdienā mēs parlamentā atkal skatījām šo jautājumu, un tika ierosināts šiem cilvēkiem, kuri ražo biodīzeļdegvielu, nākt palīgā un dot perspektīvu viņiem attīstīties, samazinot akcīzes nodokli. Tāda veida būtu šī palīdzība! Kā jūs domājat, vai mūsu parlaments to pieņēma? Parlaments pieņēma lēmumu samazināt akcīzes nodokli etilspirtam, kurš vēl netiek ražots, no 1. jūlija, bet biodīzeļdegvielai, kura jau tiek ražota, sākt akcīzes nodokļa samazinājumu no nākamā gada 1. janvāra - jau 8. parlamenta darbības laikā. Tā, lūk, ir viena programma, kur mēs redzam valdības un premjerministra tiešu atbildību. Otrs jautājums, protams, ir ar zemkopību saistīts - graudi, spirts, alkohols, kopā sasaistot, “Latvijas balzams”, Kalsnava, Jaunpagasts - visas trīs juridiskās personas… Ļoti delikāta lieta. Ļoti normāli, ka tā ir uzmanības centrā, sabiedrība seko, ko darīt Latvijas zemniekam, - vai ir jēga audzēt graudus, tos nodot. Bet vai tos pieņems, vai par tiem samaksās, vai no Kalsnavas vai no Jaunpagasta “Latvijas balzams” nopirks piedāvāto spirtu? Un parādās problēmas. Kalsnavas rūpnīcai jeb SIA “Rīga Bestsprit” parādījās Valsts ieņēmumu dienesta uzrēķins 2 miljonu latu apjomā, un tā rezultātā tika bloķēti konti, un ļoti daudz jautājumu par to ir gan zemniekiem, gan spirta ražotājiem, gan arī visiem Latvijas iedzīvotājiem. Reakcijas uz notiekošo no Ministru prezidenta puses nav. Valdība atstāj tiesības zemniekiem pašiem mierīgi strādāt ar Kalsnavu, pašai Kalsnavai - ar “Latvijas balzamu”… Iznāks - labi, neiznāks - arī nekas. Un šeit parādās tā pretruna, uz kuru nevarēja nereaģēt, un šī pretruna ir šāda. Runājot par šo uzrēķinu, patiešām eksistē Valsts ieņēmumu dienesta vadītāja Sončika un Finansu ministrijas valsts sekretāres Andrejevas parakstīts dokuments, kurā viņi vienkārši pasaka, ka, ņemot vērā to, ka SIA “Rīga Bestsprit” jēlspirtu pārvietoja uz akcīzes preču noliktavu, tam ir piemērojama akcīzes nodokļa atliktā maksāšanas kārtība, tāpēc nodokļa uzrēķins nav pielietojams. Ļoti nopietna atziņa! Valsts ieņēmumu dienests ir pateicis, ka ir kļūdījies. Taču attiecībā uz šo atziņu tālāk seko finansu ministra rezolūcija: “Es jūs nesaprotu! Tūlīt pat izpildiet nodokļa iekasēšanu!” Ja ir pretrunas starp divām tik augsta līmeņa valsts amatpersonām, tad mēs nesaprotam, ka Ministru prezidents var mierīgi atrasties tām blakus un uzskatīt, ka tā nav viņa lieta. Pēc zemkopības jomas skatīšanas un lēmuma pieņemšanas parlamentā mēs tālāk pievērsāmies Ārstniecības likuma nodrošinājumam. Jā, es domāju, ka varbūt arī šodien Sociālo un darba lietu komisija iesniegs parlamentam apspriešanai savu lēmuma projektu, kurā būs precīzi novērtēts Labklājības ministrijas darbs, tās atbildīgo amatpersonu darbība, ka būs arī priekšlikumi, ko tālāk darīt, - varbūt vajadzētu Veselības aizsardzības ministriju atjaunot, varbūt ko citu… Bez visa šeit minētā mēs arī ārkārtas sēdē saistībā ar ģimenes ārstiem tik un tā esam konstatējuši ļoti lielu subjektīvā momenta klātbūtni. Ja ģimenes ārsts rīkojas profesionāli, viņš var palikt bez naudas, pieņemdams visus slimniekus, ja ne visai - tad labāk bēguļot no slimnieka, jo tad viņam vairāk naudas paliek, pat krietni vairāk naudas paliek, un tā šis subjektīvais moments vēl šodien eksistē. Kāpēc sāka bēguļot no slimniekiem ārstniecības iestādes, kad tām palielināja ārstniecības uzcenojumu trīs reizes, bet kopējais finansējums palika nemainīgs? Kur ir risinājums? Kāds ir risinājums attiecībā uz kompensējamiem medikamentiem? Daudz jautājumu mēs uzdevām. Tad, kad vīles plīsa pa visām šuvēm, tika atrasta iespēja noņemt labklājības ministru. Nu un? Vai jaunais labklājības ministrs ir piedāvājis kaut ko racionālu? Vai būs konceptuāls risinājums, sistēmiskums? Ja tas būtu, tad rīt nebūtu medicīnas darbinieku streika. Tā kā valdība ar sava premjera palīdzību jautājumus atrisināja tādējādi, ka viena ministra vietā vienkārši iecēla viņa padomnieku, kurš tikpat labi un veiksmīgi ir strādājis šos divus gadus kopā ar viņu, un tādā gadījumā medicīnas darbinieki nesaņēma atbildes. Lūk, tāpēc ir tas streiks! Nākamais. Tālāk mēs pievērsāmies autoceļiem. Attiecībā uz autoceļiem mūsu piedāvājums bija pārskatīt iekasējamā akcīzes nodokļa naftas produktiem apjomu, atvēlot lielāku tā daļu Valsts autoceļu fondam, lai uzturētu kārtībā autoceļus. Tas ir viens. Bija arī vēl divi blakuslēmumi, lai palīdzētu sakārtot šo sfēru. Labi, mūsu parlaments pieņēma lēmumu, ka tas ir vajadzīgs, bet vēl joprojām, arī eksistējot šim lēmumam, ir bēdīga statistika. Nosauksim vēlreiz atsevišķus ciparus, jo varbūt arī premjerministrs vismaz radio kādreiz klausās vai viņam stenogrammu parādīs. Taču tik un tā, pastāvot attiecīgajam finansējumam, kas piešķirams autoceļiem... mums pašreiz 800 kilometru melnā seguma ik gadu būtu jāsalabo, lai ceļi būtu kārtībā, minimums - 500 kilometru katru gadu jāatjauno. Tagad eksistē programma, kas paredz atjaunot no 120 līdz 140 kilometriem, bet ne vairāk, tā ir tā summa, ko var dot. Protams, neizpildīto darbu apjoms jau pārsniedz 300 miljonus latu. Jā, tāda ir pašreizējā aina. Pagājušajā gadā tika izremontēti 300 tūkstoši kvadrātmetru ceļa bedrīšu, šogad ir ieplānots salabot 400 tūkstošus kvadrātmetru. Skatoties pēc statistikas, no 8000 kilometriem melnā seguma 940 kilometri skaitās sabrukuši, 1600 - pussabrukuši. Trešā daļa no tiltiem ir atjaunojama. Mēs izrunājāmies par šiem jautājumiem, bet vai mēs sagaidījām kādu risinājumu? Mēs sagaidījām tādu risinājumu parlamentā, ka valdība saprot situācijas nopietnību, taču lūdz šos jautājumus atrisināt 8. parlamentam, lai nākamā gada budžetā tiktu iestrādāts naudas līdzekļu pārdalījums par labu ceļiem. Mēs nesaredzējām konkrētu valdības ieinteresētību - burtiski jau šodien pārskatīt valsts budžetu, atrast naudas līdzekļus un jau šodien tos piešķirt, ja ne gluži maģistrālēm, kurām to varbūt nevajag, ja ceļinieki tā uzskata, tad vismaz pašvaldībām. Tātad to visu varētu atdot pašvaldībām, protams, vēlreiz akcentējot, ka no autoceļiem ļoti būtiski ir atkarīga tautsaimniecība, šo autoceļu trūkums nedod cilvēkiem iespēju izveidot jaunas darba vietas un elementāri nodrošināt savu labklājību. Un arī tā ir valdības atbildība saistībā ar autoceļiem. Ceturtais. Mēs noslēdzām savu ciklu ar reģionālo reformu, izdarot analīzi, mūsuprāt, tajos jautājumos, kurus vienkārši vairs nevar ignorēt, kurus vajag izskatīt. Runājot par reģionālo reformu, atkal gribas nosaukt ciparus. Seši procenti Latgales cilvēku vairs negrib, ka viņu bērni paliktu Latgalē, veiksmīgie visi brauc prom... Arī runājot par parlamenta vēlēšanām, minēšu jums nozīmīgus ciparus. 5. parlamenta vēlēšanās Latgali pārstāvēja 20 deputāti, 6. Saeimas vēlēšanās - 19, 7. Saeimas vēlēšanās - 18, bet 8. Saeimas vēlēšanās - 17. Katru reizīti cilvēku skaits samazinās - nomirst, aizbrauc... Līdzīgi tas bija ar zemkopības situācijas raksturojumu. Tas kopumā ir reģiona raksturojums, kas notiek, ja nekas nemainās. Labklājības līmeni reģionos, man liekas, mēs jau raksturojām, vērtējot to gan attiecībā pret Rīgu, gan attiecībā pret Eiropas Savienības valstīm. Viss tas, kas kādreiz bija raksturīgs Latgalei, nu jau mierīgi ir samanāms arī Vidzemē un Zemgalē, kur ar katru gadu samazinās šie rādītāji. Te nekādā gadījumā nespēj palīdzēt arī pašvaldības ne sava apjoma ziņā, ne budžeta kopdaļas ziņā... kopdaļas ziņā no iekšzemes kopprodukta. To veicina arī sistēmas trūkums kā tāds. Eiropas Savienība ir ļoti konkrēti raksturojusi, ko nozīmē reģionālā politika. Tāda veida - otrā līmeņa pašvaldības - strādā ar reģioniem, ar Eiropas Savienību, domājot par sava reģiona attīstību, taču valdība elementāri nedod šiem cilvēkiem iespēju strādāt. Tā aprobežojas ar to, ka nepārtraukti ministra personā vicina rīksti pirmā līmeņa pašvaldību priekšā: “Nu kad tad jūs apvienosieties? Kad mēs uz jūsu rēķina varēsim ekonomēt naudu?” Tāds ir jautājums! Šie cilvēki nav spējīgi parūpēties par reģiona attīstību. Viņi ir spējīgi parūpēties par to naudas summiņu apgūšanu, kas ir domātas sava pagasta vai mazpilsētas jautājumu risināšanai. Mūs pārsteidza arī tas, ka pat fakts, ka šis likums par pašvaldībām ir nonācis pretrunā ar mūsu grozījumiem Satversmē, nav kalpojis par stimulu, lai mainītu Pašvaldību likumu un lai tūlīt pat steidzamā kārtā atgrieztos pie otrā līmeņa reģionālo pašvaldību veidošanas. Šodien vai rīt parlamentā tiks pieņemts politiski ļoti gudrs lēmums, lai Budžeta un finansu (nodokļu) komisija vai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija izvērtē, ir vai nav te pretrunas. To visu mēs analizēsim 7. parlamenta atlikušās darbības laikā, un 8. parlaments tā veiksmīgi saņems savās rokās šo problēmu, ko radījusi mūsu norobežošanās no reģionālās politikas. Taču reģionālā politika uz mums attieksies vēl trīs vai četrus mēnešus, kas vēl ir 7. parlamenta rīcībā, bet cilvēki nedabūs sev makšķeri, ar kuru varētu sev zvejot šīs zivis. Cilvēkiem no lielā, bagātā galda vienkārši tiek atmestas drupačas, pasakot: “Tā ir jūsu tiesa!” Un par to visu ir parādījies mūsu pieprasījums, gaidot atbildi gan no attiecīgajiem ministriem, gan no Ministru prezidenta, kas pārskata ministru darbu. Noslēgumā es gribētu atbildēt uz atsevišķiem jautājumiem, kuri radās, ejot uz šo sēdi un domājot par šo jautājumu skatījumu. Vispirms - jautājums par to, ka, ja mēs ierosinām šo jautājumu, tādā gadījumā bremzējam valsts virzību uz Eiropas Savienību un NATO. Tādu virzību, kāda šodien ir Latvijas valstij, protams, mēs bremzējam. Attiecībā uz NATO viss, kas bija jārisina, ir atrisināts, un neatkarīgi no tā, kurš vadītu valdību, mums dialogs ar NATO dalībvalstīm ne uz vienu sekundi nepārtrūks, un rudenī Prāgas sammitā jautājums būs nokārtots. Bet, protams, mēs tomēr pasakām: arī ejot uz NATO, turp nav jāiet par katru cenu! Un mēs pasakām arī to, ka Latvijas valdība smagi kļūdījās Vašingtonā, noslēdzot ar Amerikas valdību līgumu, kurā tika paredzēta sadarbība masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas un novēršanas jomā, faktiski cīņa ar terorismu, un kurā Latvijas valdība piedāvāja Amerikai Latvijas zemi, tādējādi to pielīdzinot Afganistānas zemei. Nedrīkstēja tādā veidā izturēties pret savu zemi, pret savu tautu, tomēr tas tika izdarīts. Bet, es ceru, tā būs mācība, kuru ņems vērā nākamās valdības. Taču nekādā ziņā tas neattiecas uz NATO. Attiecībā uz virzību uz Eiropas Savienību es ceru, ka var šos jautājumus sakārtot sarunās ar Eiropas Savienību. Varbūt var arī ņemot palīgos citas kandidātvalstis - kaimiņos esošo Lietuvu un Igauniju vai blakus esošo Poliju un Čehiju - un kopā ar viņām cīnīties gan par nepieciešamajām kvotām, gan par nepieciešamajiem tiešajiem maksājumiem, gan arī sakārtot tautsaimniecības nozares. Jautājums - vai mēs esam gatavi tam? Otrs jautājums. Mēs jums ierosinājām izskatīt šodien jautājumu par premjerministra demisiju un līdz ar to arī visa Ministru kabineta, ne tikai to divu ministru demisiju, kuri kā starpnieki šeit eksistē. Jā, mēs to ierosinājām apstākļos, kad patiešām ir palikuši tikai četri mēneši līdz nākamā parlamenta vēlēšanām, bet mēs jums to ierosinājām ar šādu domu: neatkarīgi no tā, vai būtu nominēts no jūsu vidus kāds cits premjerministra amata kandidāts vai arī izraudzīts vietas izpildītājs, būtu vismaz iezīmēts katrā no jomām virziens, kurā strādāt. Tam pietiek divu triju mēnešu. Nav šajā laikā iespējams kardināli, radikāli mainīt virzienu. Opozīcijas klātbūtne jūsu valdībā, protams, būtu lieka, bet jums vismaz būtu iespēja pabeigt darbu saturīgi. Jā, tad jums būtu tā iespēja. Esmu pārliecināts: ja ir vēlme, gan “Latvijas ceļā” atrastos cilvēks, kurš grib un var vadīt valdību pārliecinoši, enerģiski, uzdodot ministriem uzdevumus un prasot no viņiem arī atbildību, gan arī apvienībā “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK būtu cilvēki, kam šī iespēja varētu tikt dota. Uzstāšanos es sāku, raksturojot situāciju kontrabandas lietās un runājot par “haizivīm”, kas tur darbojas. Uzstāšanos pabeigšu, raksturojot situāciju, kāda ir valdībā. Es raksturotu šo situāciju tā: dabā ir jābūt gan kaķiem, gan pelēm. Latvijai ejot uz Eiropas Savienības pusi un izveidojot spēcīgu naudas vienību, un atverot durvis importam, šeit nāk iekšā, protams, tādi produkti kā “Whiskas” un “Kite-Kat”, un kaķi, kas sabarots ar šiem produktiem, vairs neinteresē peles. Es ceru, ka jums atradīsies kāds cilvēks, kurš būs spējīgs pievērst vairāk uzmanības arī Latvijai raksturīgajiem elementiem un sakārtot tos jautājumus, no kuriem daļu es šodien pieminēju savā runā. Paldies par uzmanību.".
• 2002_06_19-seq26 language "lv".
• 2002_06_19-seq26 speaker Valdis_Lauskis-1957.
• 2002_06_19-seq26 mentions Q822919.
• 2002_06_19-seq26 mentions Q211.
• 2002_06_19-seq26 mentions Q2660080.
• 2002_06_19-seq26 mentions Q37.
• 2002_06_19-seq26 mentions Q191.
• 2002_06_19-seq26 mentions Q193089.
• 2002_06_19-seq26 mentions Q458.
• 2002_06_19-seq26 mentions Q21625222.
• 2002_06_19-seq26 mentions Q1020384.
• 2002_06_19-seq26 mentions Q1771611.
• 2002_06_19-seq26 mentions Q687709.
• 2002_06_19-seq26 mentions Q8436.
• 2002_06_19-seq26 mentions Q4459436.
• 2002_06_19-seq26 mentions Q7184.
• 2002_06_19-seq26 mentions Q889.
• 2002_06_19-seq26 mentions Q183.
• 2002_06_19-seq26 mentions Q36.
• 2002_06_19-seq26 mentions Q20560178.
• 2002_06_19-seq26 mentions Q1021632.
• 2002_06_19-seq26 mentions Q7164.
• 2002_06_19-seq26 mentions Q214.
• 2002_06_19-seq26 mentions Q213.
• 2002_06_19-seq26 mentions Q3899540.
• 2002_06_19-seq26 mentions Q2280274.
• 2002_06_19-seq26 mentions Q61.
• 2002_06_19-seq26 mentions Q1085.
• 2002_06_19-seq26 mentions Q3133469.
• 2002_06_19-seq26 mentions Q924241.
• 2002_06_19-seq26 mentions Q6497410.
• 2002_06_19-seq26 mentions Q15219083.
• 2002_06_19-seq26 mentions Q16351757.