Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_06_19-seq201> ?p ?o. }

• 2002_06_19-seq201 type Speech.
• 2002_06_19-seq201 number "201".
• 2002_06_19-seq201 date "2002-06-19".
• 2002_06_19-seq201 isPartOf 2002_06_19.
• 2002_06_19-seq201 spokenAs 18.
• 2002_06_19-seq201 spokenText "Augsti godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Godātie deputāti un deputātes! Ekselences! Dāmas un kungi! Nu jau gandrīz četrus gadus, visu 7. Saeimas darbības laiku, jūs, godātie deputāti, esat veikuši grūto un atbildīgo tautas priekšstāvju darbu, cenzdamies iemiesot tautas gribu un varu. Jūs esat lēmuši likumus, pēc kuriem dzīvot mums, valsts iedzīvotājiem. Trīs no šiem četriem gadiem esmu strādājusi plecu pie pleca ar jums, pateicoties uzticībai, ko jūs man esat dāvājuši un ko esmu centusies attaisnot ar savu darbu valsts labā. Jums un man, mums ir bijusi tā privilēģija piedalīties vēsturiskos, Latvijas nākotnei būtiskos pārmaiņu un izaugsmes procesos. Mūsu kopīgais darbs tautas un valsts labā ir nesis augļus, kas jau tagad ir skaidri saredzami un kam vajadzētu vainagoties ar Latvijai vēsturiskiem lēmumiem NATO un Eiropas Savienības sammitos šā gada beigās. Pirms 11 gadiem atgūtā Latvijas neatkarība mums ir radījusi iespēju darboties pasaules apritē. Taču mēs šajā pasaulē neesam vieni. Katrai valstij ir savas intereses, bet tas nebūt nenozīmē, ka vienas valsts intereses būtu sasniedzamas tikai uz citas valsts rēķina. Taisni otrādi - atrodot sabiedrotos ar kopējām interesēm, pat mazām valstīm kāda ir Latvija, paveras tādas pašas attīstības iespējas kā daudz lielākām valstīm. Mūsu prasme dzīvot neatkarīgi nozīmē izprast gan savas, gan citu vajadzības, savienojot tās partnerības un izpratnes saitēm. Sadarbība ir šā gadsimta sākuma atslēgas vārds. Tā ir Eiropas mazo valstu solidaritāte, tā ir lielu un mazu valstu kopība demokrātijas un humāno vērtību aizsardzībā. Valstu nacionālo interešu saskaņošanas rezultātā rodas vienoti viedokļi, kurus tālāk pauž lielās starptautiskās organizācijas. Tādēļ liela uzmanība jāpievērš mūsu līdzdalībai tajās. Arī mūsu vēlme atrasties ES un NATO telpā nepārprotami izriet no mūsu nacionālajām interesēm. Ģeogrāfiski un garīgi Latvija vienmēr ir piederējusi eiroatlantiskajai telpai, tikai mums visiem zināmi vēsturiski apstākļi ir ilgu laiku kavējuši mūsu fizisko dalību tajā. Tagad mēs atgriežamies savā īstajā vietā un to vairs neatstāsim. Šobrīd, tāpat kā vienmēr, mūsu pirmā prioritāte ir nacionālā drošība. Drošība - tas ir valsts neatkarības un suverenitātes pamats. Drošība - tā ir mūsu spēja nodrošināt valsts intereses pasaules arēnā un Latvijas iedzīvotājiem tādus dzīves apstākļus, kādos katrs varētu īstenot savas dzīves personīgās intereses un ieceres. Tomēr par drošību ir jāmaksā nodevas, tāpat kā par jebko citu: 2% no mūsu kopprodukta par atlikušo - 98% - drošību, par mūsu visu drošību. Tā nav izšķērdība, tas ir ilgtermiņa ieguldījums. Gribu atzinīgi izteikties par jūsu sapratni, akceptējot ilgtermiņa valsts aizsardzības programmu un paredzot līdz 2008. gadam šos divus procentus no nacionālā kopprodukta valsts aizsardzības budžetam. Neatkarība nav nekas nemainīgs, uz mūžu dots. Par to jārūpējas katru dienu, tāpat kā to dara NATO dalībvalstis, ar kurām mūs vieno kopējas vērtības un kopējs skats uz nākotni. Es ceru un ticu, ka šogad Prāgas galotņu tikšanās reizē saņemsim oficiālu aicinājumu iestāties NATO aliansē un ka šādā veidā paātrināsim mūsu atgriešanos Eiropā. Starptautisko attiecību visiem procesiem mums ļoti vērīgi jāseko, lai netiktu pieņemti lēmumi, kas negatīvi skar mūsu valsts intereses. Starptautiskajā arēnā Krievijai un ASV ir sācies jauns attiecību posms, parakstot deklarāciju par kopīgas Krievijas un NATO padomes izveidošanu. Domāju, ka tas pozitīvi ietekmēs arī mūsu attiecības ar mūsu Austrumu kaimiņu. Mūsu attiecību ceļš ar Krieviju ir bijis nelīdzens, tomēr fokusējamies uz šā ceļa perspektīvu, ne katru tā grambu. Mēs vēlētos, lai šo grambu būtu mazāk, jo starp kaimiņvalstīm ir svarīgi uzturēt dialogu, gan bez priekšnoteikumiem, atrunām un nosacījumiem. Ir svarīgi, ka mūsu attiecībās parādās jauni darba kārtības punkti. Ne mazāk svarīgi, ka arī Krievija sāk pieņemt un atzīt tos tiesību noteikumus un principus, kuriem seko Eiropa. Piemēram, tā ir pieņēmusi savu jauno Pilsonības likumu. Godājamie deputāti! Mūsu demokrātiskās institūcijas un mūsu domāšana ir veiksmīgi pārdzīvojušas zināmus sakārtošanas darbus, un tie joprojām turpinās sabiedrībā un ļaužu sirdīs. Es redzu dienu no dienas, kā tauta atgūstas, kā tauta atgūst ticību savai zemei un arī savai valstij. Mēs visi kopā esam valsts. Un mēs katrs esam atbildīgi par tās sekmēm, mums katram savā vietā savs darbs veicams. Kā jums tas jau tik labi zināms, Latvijas dalība Eiropas Savienībā ir ļoti būtiska mūsu valsts ārpolitikas līnija, tāpēc es visiem spēkiem esmu centusies to virzīt un atbalstīt. Galīgo vārdu par mūsu valsts dalību Eiropas Savienībā pēc gada teiks Latvijas tauta, un es ļoti vēlētos, lai šī izvēle tiktu izdarīta, balstoties uz pietiekamās zināšanās sakņotu pārliecību. Es domāju, ka šobrīd partijas rīkotos tālredzīgi, ja vairs neatliktu savu vēlētāju izglītošanu par savu nostāju un tās argumentāciju Eiropas Savienības lietās. Es domāju, ka katram politiķim ne tikai diendienā ir jābūt atvērtam sarunām ar Latvijas iedzīvotājiem par Eiropas Savienības tematiku, bet arī pašam aktīvi jāaicina uz šādu sarunu. Ir saprotamas cilvēku rūpes par to, kas notiks ar mūsu valstisko neatkarību, kultūru un valodu jaunajā Eiropā. Es domāju, ka tiesības Eiropas Savienības Konventā kā darba valodu līdz ar citām Eiropas valodām izmantot mūsu mātes un tēva valodu ir pati labākā atbilde šādam satraukumam. Tomēr nevaram šobrīd maskēties aiz labā toņa. Cilvēkiem ir jāzina, kādas būs jaunās iespējas visdažādākajās jomās un kādi būs ierobežojumi. Tās ir lietas, kuras ir jāzina visiem - zemniekiem, uzņēmējiem, ierēdņiem, strādniekiem. Latvija sekmīgi saskaņo savus likumus ar Eiropas Savienības likumiem. Ar jūsu tiešu līdzdalību Latvija ir iekļāvusies Eiropas tiesiskajā telpā. Nākamajai Saeimai un valdībai būs šajā telpā jāstrādā. Tā mums ir jauna telpa, kurā jāmācās orientēties, saskatīt savas iespējas un tās izmantot. Mums jābūt racionāliem un precīziem, gan plānojot resursus, gan izvirzot prioritātes. Es sajūtu, ka Latvijas cilvēkus šodien jau vada stingra apņēmība - mēs iesim Eiropā, bet tikai tad, ja mēs tur būsim kā līdzīgs starp līdzīgiem. Jā, Latvija ir gatava uzņemties to pašu atbildību un saņemt tās pašas tiesības, kas ir vecajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, bet mēs arī sagaidām, ka Latvijas pilsoņiem tiks piešķirtas tās pašas tiesības un iespējas, kas ir jau esošo Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Mēs esam gatavi kopā ar citām dalībvalstīm runāt par šīs savienības modernizāciju, jau šodien esam dialogā ar lielu daļu no dalībvalstīm un sagaidām šā dialoga padziļinājumu ar visām Eiropas Savienības dalībvalstīm, institūcijām un organizācijām. Tikpat svarīgi kā darboties starptautiskajās organizācijās ir uzturēt tiešas, divpusējas attiecības ar pasaules valstīm, ar mūsu Eiropas kaimiņiem, ar ASV, Kanādu, Ķīnu, Japānu. Domāju, ka tas mums ir izdevies un ka paralēli integrācijai Eiropas un transatlantiskajās struktūrās esam spējuši izveidot labas un uzticības pilnas attiecības ar dažādām pasaules lielvalstīm. Tas ir būtisks Latvijas ārpolitikas sasniegums. Godājamie deputāti! Vienpadsmit gadus mēs esam aktīvi strādājuši, lai nostiprinātu Latvijas politisko neatkarību. Tagad ir pienācis laiks nākamajam solim - paātrināt ikviena pilsoņa ekonomisko patstāvību un neatkarību, lai valsts ekonomiskās attīstības pieaugums vistiešākajā veidā saistītos ar katra indivīda labklājību. Latvija vairs nav kalpu valsts, bet tā arī vēl pilnībā nav saimnieku valsts. Latvijā tieši to jauno finansu avotu dēļ, kuri ienāk valstī caur starptautiskajām institūcijām, arvien vairāk cilvēku varēs saukt sevi par uzņēmējiem. Biznesa vide pārveidojas ļoti strauji. Šobrīd var teikt, ka mazā un vidējā biznesa attīstība ir nosacījums valsts ekonomikas stabilitātei un izaugsmei. Esmu stingri pārliecināta, ka nodokļu politikai, kas attiecas uz mazo un vidējo uzņēmēju, jābūt daudz elastīgākai, ļaujot elpot un godīgi maksāt nodokļus valsts kasē. Šim procesam ir jānotiek mijiedarbībā ar lielo investīciju piesaisti, tāpēc pamatota ir Latvijas mazo un vidējo uzņēmēju vēlme - saņemt daudz skaidrāku atbalstu no valsts. Aicinu jūs turpināt darbu pie nodokļu politikas uzlabošanas, vienlaikus raugoties, lai Latvijas darījumu vide nepārvēršas par cīņas lauku, kurā pēc kaujas paliek vien kritušie un ievainotie. Kaujas laukā kā kritušos mēs gan labprāt redzētu ēnu ekonomikas ieročus, tā sauktos “caurumus” normatīvajos aktos, negodīgo konkurenci, valsts un savu līdzcilvēku krāpšanu. Ēnu ekonomika valstij un vairumam tās iedzīvotāju nodara milzīgus zaudējumus. Rezultātā pietrūkst naudas skolotājiem un ārstiem, zālēm un mācību līdzekļiem. Pietrūkst naudas policijai, kuras vājais tehniskais aprīkojums tai neļauj kļūt par pietiekami efektīvu šķērsli noziedzībai, it īpaši organizētai noziedzībai. Šis burvju loks ir jāpārcērt. Cīņa pret ēnu ekonomiku ir valsts iekšējās drošības nostiprināšana vistiešākajā nozīmē. Šajā sakarā es augsti vērtēju politisko izšķiršanos par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izveidošanu. Gribu novēlēt, lai šis birojs kļūtu par nopietnu spēku korupcijas apkarošanā, un ceru, ka tas saņems mūsu valsts un pašvaldību institūciju, kā arī visas sabiedrības atbalstu. Godājamie deputāti! Tiesiskas valsts pamats ir stabila un attīstīta likumu bāze. Vēlos pateikties jums par sadarbību, kopīgi strādājot pie likumu uzlabošanas un pilnveidošanas. 2001. un 2002. gada laikā atkārtoti tika caurlūkoti astoņi likumi. Visos gadījumos mani iebildumi tika uzklausīti un ņemti vērā. Vēlos pateikties tiem deputātiem un tām komisijām, kuras bija iesaistījušās šajā procesā, gan rūpīgi vērtējot argumentus, gan meklējot un sekmīgi atrodot kompromisa risinājumus. Tas ir vēl viens pierādījums demokrātijas attīstībai valstī. Cilvēki arvien aktīvāk seko likumdošanas darbam parlamentā un izmanto iespējas aizsargāt savas kolektīvās intereses. Ceru, ka sabiedrības līdzdalība likuma pieņemšanas procesā tikai paplašināsies. Īpaši gribētu atzīmēt mūsu sadarbību, veicot grozījumus Krimināllikumā un Kriminālprocesa likumā attiecībā uz nepilngadīgajiem. Šī mana iniciatīva radās situācijā, kad bez tiesas sprieduma Latvijas cietumos atradās aptuveni 200 nepilngadīgo, daļa no tiem tur bija vairāk nekā 2 vai pat 3 gadus. Saeima ir atbalstījusi arī būtiskus grozījumus gan Krimināllikumā, gan Kriminālprocesa likumā attiecībā uz nepilngadīgo krimināllietu izskatīšanas termiņiem, drošības līdzekļu piemērošanu, kā arī iespēju piemērot saīsināto procesu visās krimināllietās par noziegumiem, ko izdarījuši nepilngadīgie, ja šie noziegumi nav saistīti ar vardarbību vai tās piedraudējumu un nav izraisījuši smagas sekas. Tādējādi tiek nodrošināta likumu bāze, kas ievērojami samazina nepilngadīgo uzturēšanos apcietinājumā līdz tiesas spriedumam. Ar jūsu atbalstu ir labotas kļūdas, kuras atbildīgo amatpersonu nevērības dēļ tika pieļautas, gadiem ilgstoši turot apcietinājumā jauniešus, kuru vaina vēl nebija pierādīta. Narkotiku izplatība Latvijā pakāpeniski kļūst par sava veida genocīdu pret tautas genofondu. Joprojām nāves tirgoņi mūsu valstī jūtas pārāk brīvi. Es domāju, ka sabiedrība vēlētos redzēt aktīvu Saeimas rīcību šajā jautājumā. Noziegumu skaita pieaugums un tiesu prakses analīze par sodu piemērošanu narkotiku lietās bija par iemeslu tam, kādēļ esmu nosūtījusi Saeimai lūgumu izdarīt grozījumus Krimināllikumā, lai tiesām būtu iespējams noteikt atšķirīgus sodus narkotiku lietotājiem un to izplatītājiem. Ļoti ceru uz jūsu sapratni un atbalstu šā ierosinājuma izskatīšanā. Godātie deputāti! Varam justies gandarīti, ka cilvēktiesību izpratne aug mūsu valstī līdz ar sabiedrību. Tikai apzinoties savas tiesības, cilvēki var tās aizstāvēt un izmantot. Es aicinu jūs turpināt darbu pie efektīva, neatkarīga cilvēktiesību aizsardzības mehānisma pilnveidošanas. Latvijas iedzīvotājiem ir arī tiesības sagaidīt, lai likumdošana visciešākajā veidā būtu saistīta ar likumu piemērošanu un likumības nodrošināšanu valstī. Tikai tad varēsim runāt par tiesu varu kā tiesiskas valsts garantu. Es esmu aicinājusi tiesnešus darīt visu, kas viņu spēkos, lai pilnībā nodrošinātu šo tiesiskumu ikvienam mūsu valsts cilvēkam, lai ne mazākās aizdomas neliktu mums šaubīties par savu un savas valsts drošību. Tieši tā kā valsts iekšējās drošības jautājumu es saprotu tieslietu sistēmas nākotni. Es palieku cerībā, ka tiesneši būs atvērti tiesu sistēmas uzlabošanai savu līdzcilvēku un savas valsts labā. Tiesiskuma garantijas mums visiem ir nepieciešamas. Kontrabanda, cilvēku tirdzniecība, narkotiku izplatība, korupcija, nelegālu finansu līdzekļu aprite - tas viss ir uzskatāms par pietiekami nopietnu apdraudējumu valsts drošībai un pat tās neatkarībai. Šajā laikā politiskajā leksikā ir aktualizējies vārds “terorisms”. Tas īsā laikā un milzu mērogā kļuvis par tematu, kurā izpaužas valsts nepieciešamība koncentrēt savus politiskos, ekonomiskos, militāros un sociālos spēkus. Terorisms ir sērga, kas apdraud ikvienu pasaules valsti. Godātie deputāti! Viena no jomām, kurā Saeima precīzi jutusi likuma izmaiņu nepieciešamību un to izdarījusi, ir Saeimas vēlēšanu likums. Es vēlos jums pateikties par precīzo un atbildīgo darbu, izprotot gan valodas, gan cilvēktiesību, gan starptautisko kontekstu šiem grozījumiem. Es augstu vērtēju arī jūsu rūpes, lai latviešu valodas lietošana pēc iespējas pilnīgāk atbilstu Valsts valodas likuma burtam un garam. Es ceru, ka aizsāktā sadarbība starp Valsts valodas komisiju un Saeimu ies plašumā, palīdzot atrast visatbilstošākos līdzekļus, lai latviešu valoda savā dzimtenē justos labi arī tajās pārmaiņās, ko sev līdzi nes straujais zinātnes un tehnikas progress. Īpaši atbildīgs brīdis gaida mūs 2004. gadā, kad atbilstoši Izglītības likumam paredzēta pāreja uz divvalodu apmācību skolās ar citu mācību valodu. Gatavība šā likuma īstenošanai būs pārbaudījums visiem tiem, kuri saistīti ar tā ieviešanu dzīvē. Latvijas iedzīvotāji ir prasīgi pret savu valsti. Pastāvot sakāpinātām gaidām, bieži seko vilšanās. Īpaši tad, ja cilvēks vēl nav pietiekami stiprs, ja viņam gribas daļu savas nastas uzlikt uz valsts pleciem. Politiķa goda un ilgtermiņa karjeras jautājums ir neizmantot šo stāvokli nelietīgi, bet gan rosināt cilvēkus patstāvībai. Tas nozīmē - strādāt ar pilnu atbildības apziņu gan tiem, kuri darbu turpinās 8. Saeimā, gan tiem, kuri aizies veikt citus pienākumus. Es pateicos par kopīgo darbu un ceru uz jaunu sadarbību tautas un valsts labā! (Aplausi.)".
• 2002_06_19-seq201 language "lv".
• 2002_06_19-seq201 speaker Vaira_Vike-Freiberga.
• 2002_06_19-seq201 mentions Q822919.
• 2002_06_19-seq201 mentions Q211.
• 2002_06_19-seq201 mentions Q79820.
• 2002_06_19-seq201 mentions Q193089.
• 2002_06_19-seq201 mentions Q458.
• 2002_06_19-seq201 mentions Q16.
• 2002_06_19-seq201 mentions Q148.
• 2002_06_19-seq201 mentions Q159.
• 2002_06_19-seq201 mentions Q7184.
• 2002_06_19-seq201 mentions Q1021632.
• 2002_06_19-seq201 mentions Q12360039.
• 2002_06_19-seq201 mentions Q17.
• 2002_06_19-seq201 mentions Q1085.
• 2002_06_19-seq201 mentions Q11815198.