Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_06_13-seq244> ?p ?o. }

• 2002_06_13-seq244 type Speech.
• 2002_06_13-seq244 number "244".
• 2002_06_13-seq244 date "2002-06-13".
• 2002_06_13-seq244 isPartOf 2002_06_13.
• 2002_06_13-seq244 spokenAs 77.
• 2002_06_13-seq244 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Faktiski, jau debatējot par iepriekšējo likumprojektu, daudz kas tika pateikts, tādējādi es varētu vienīgi atsaukties uz savu iepriekš teikto, bet es tomēr vēlētos uzsvērt dažus aspektus. Es vēlos precizēt, lai deputāti vienveidīgi saprastu vismaz to, ko es sapratu no valdības pārstāvjiem, jo mums varbūt nebija pilnīgas sapratnes, lasot šā likuma tekstu, attiecībā uz to, kāda būs šī procedūra, kad šie likuma grozījumi, vairāk vai mazāk precizēti, tomēr būs pieņemti. Tātad Saeima ar likumu uzdos valdībai noteikt potenciālo, līdz 1940. gadam vēsturiski eksistējošo, tā saucamo tradicionālo baznīcu loku un uzsākt ar tām sarunas. Sarunas, protams, ir nepieciešamas, lai noskaidrotu pušu viedokļus un tos saskaņotu. Šā likuma grozījumu rezultātā valdība tiks pilnvarota izstrādāt noteiktas vienošanās, kur vispārīgā veidā konkrētos pantos būs ietvertas līdzīgas normas, kādas ir ietvertas arī šajā līgumā ar Svēto Krēslu. Tātad pirmām kārtām runa ir par pašu konstituējošo faktu, ka mēs atzīstam un ar attiecīgu normatīvo aktu veidosim šīs baznīcas par publisko tiesību personu apvienībām. Tātad mēs atzīstam šo publisko tiesību subjektivitāti. Tas ir viens. Otrām kārtām atkarībā no tā, vai šīs baznīcas par to vienosies vai nevienosies, mēs noteiksim, vai tās piedalās, kā to paredz Civillikums, laulību noslēgšanā, vai tās darbojas cietumos, armijā un tā tālāk. Mēs noteiksim arī to, kādas savas struktūrvienības vai citus nodibinājumus var reģistrēt, atzīt vai modificēt pati konkrētā baznīca, tāpat kā to dara Katoļu baznīca. Tātad runa ir par to, kāda kārtība būs attiecībā uz viņu draudzēm, uz viņu draudžu īpašumu, vai tās varēs veidot savas skolas, savus klosterus un citus tamlīdzīgus nodibinājumus, citiem vārdiem runājot, baznīcas iestādes. Tātad būs noteikts, ko tās varēs veidot un kādā veidā baznīca šīs institūcijas reģistrēs, lai ne tikai publiskajā tiesību jomā, bet arī sabiedrībā būtu atzīta šo tiesību subjektivitāte. Tātad pirmām kārtām būs šīs sarunas un rakstiska vienošanās. Es domāju, ka valdība jau pēc pirmā lasījuma redzot, ko mēs pirmajā lasījumā būsim pieņēmuši, Tieslietu ministrijas Reliģisko lietu pārvaldes personā var sākt šīs sarunas un jau mēģināt iezīmēt šos virzienus, ar vienu aci skatoties jau pirmajā lasījumā pieņemtajā līgumā ar Svēto Krēslu. Otra lieta. Pēc šādas vienošanās parakstīšanas būs vēl otrais riņķis, kad Saeimā mums tiks iesniegti septiņi vairāk vai mazāk vienādi likumi, kas faktiski atkārtos šo valdības panākto vienošanos, jo šī vienošanās tiks slēgta ne jau starp diviem vienāda tiesiskā līmeņa subjektiem, kāds ir līgums starp divām valstīm - Latvijas Republiku un Svēto Krēslu, kur līgums tiek slēgts starp diviem pilntiesīgiem starptautisko tiesību subjektiem un juridiskajām personām. Tātad pastāvēs šī nevienlīdzība, slēdzot vienošanos par tiesībām ar šīm pārējām konfesijām, kuras Latvijas valsts atzīst un kuras pašas uzskatīs par nepieciešamu kļūt par publisko tiesību subjektiem. Tātad šie dokumenti ienāks Saeimā, un Saeimā tie būs jāizskata divos vai trijos lasījumos. Tādējādi arī par šo jautājumu ir jādomā. Un, manuprāt, diez vai būtu pareizi, ja izveidotos tāda situācija, ka mēs aptuveni septembra vidū jau otrajā lasījumā ratificētu līgumu ar Svēto Krēslu, bet nekas nav darīts saistībā ar likumprojektu “Grozījumi Reliģisko organizāciju likumā”, gaidot uz pārējām septiņām konfesijām… Tad tik tiešām veidotos nelīdzsvarota situācija, nelīdztiesīga sistēma. Tāpēc es redzu, ka valdībai šinī jomā vajadzētu pasteidzināt sarunas, lai būtu skaidras aprises, lai būtu skaidrs, ko reliģiskās organizācijas grib, un ko valsts tām var dot. Protams, šie likumi visi būs vienādi, tāpēc es vienkārši atgādināšu, ka arī līdz 1940. gadam Latvijā darbojās tādi likumi, kas visi bija vairāk vai mazāk vienādi. Protams, ar dažām konfesijām bija cita rakstura vienošanās, arī attiecībā uz publiskajām tiesībām. Tādā veidā mēs ar šo likumu varēsim atzīt arī šo pārējo, es pieņemu - septiņu - baznīcu publisko tiesību subjektivitāti. Es redzu, ka jau septembrī vajadzētu šādus likumprojektus saņemt šeit Saeimā, lai mēs varētu teikt: “Jā, es varu ar drošu sirdi balsot par līgumu ar Katoļu baznīcu, jo es redzu, ka pirmajam lasījumam ir iesniegti vēl septiņi līgumi ar pārējām baznīcām. ” Trešais un pēdējais. Šeit tika runāts par līdztiesību un cilvēktiesībām. Amerika, protams, ir ļoti demokrātiska zeme. Tajā daudzi jautājumi tiek risināti daudz demokrātiskāk nekā pie mums un, tā sacīt, arī diezgan savdabīgi, piemēram, attiecībā uz nāves sodu un tā tālāk. Taču tajā pašā laikā arī Eiropai ir savas kontinenta tradīcijas, kuras mēs kopjam, un, ja mēs vēlamies būt Eiropas sastāvdaļa, tad - es to cenšos atgādināt mums visiem, - mums ir jāturas pie kontinentālās Eiropas tradīcijām. Tiesības ir visām reliģiskajām organizācijām, bet to slogu, ko uzliks valsts, tā uzliks ne jau visām reliģiskajām organizācijām, un līdz ar to, protams, šeit veidosies divu tipu reliģiskās organizācijas - publiskās un privātās, bet tāpēc jau nevar teikt, ka šīs tradicionālās, vēlāk - jau publiskās baznīcas būtu sliktākas vai labākas par pārējām. Tiesības censties un pierādīt sevi būs dotas katrai baznīcai - arī krišnaītiem, dievturiem un citiem. Lūdzu! Pēc 500 gadiem mēs varbūt būsim gatavi izskatīt jautājumu arī par šīm reliģiskajām kopām, jo būsim pārliecinājušies par to sasniegumiem mūsu valstī, un tad mēs atzīsim tās ne tikai par tradicionālām baznīcām, bet arī par publisko tiesību subjektiem. Un viss būs kārtībā! Tādēļ - uz priekšu! Ir jāstrādā! Cilvēktiesības ir cilvēktiesības, bet valsts savu grūto slogu uzliks tikai tām baznīcām, kuras būs gatavas to uzņemties un kurām valsts uzticēsies. Es aicinu atbalstīt likumprojektu pirmajā lasījumā, bet arī padomāt, vai tomēr… Kaut arī mēs atzinām steidzamību, tomēr derētu padomāt par īsāku priekšlikumu iesniegšanas termiņu, lai mēs šo jautājumu varētu ātrāk risināt, jo, no vienas puses, es tomēr redzu, ka pirms otrā lasījuma vajadzētu būt citai situācijai - ir jābūt pieņemtam šim likumam, ir jābūt sagatavotiem vienošanās dokumentiem, ir jāvirzās uz priekšu, lai galarezultātā septembra beigās mēs nenonāktu tajā pašā situācijā, par kuru mēs līdz šim kritizējām valdību. Paldies par uzmanību!".
• 2002_06_13-seq244 language "lv".
• 2002_06_13-seq244 speaker Linards_Mucins-1951.
• 2002_06_13-seq244 mentions Q822919.
• 2002_06_13-seq244 mentions Q211.
• 2002_06_13-seq244 mentions Q193089.
• 2002_06_13-seq244 mentions Q1771611.
• 2002_06_13-seq244 mentions Q9592.