Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_06_13-seq232> ?p ?o. }

• 2002_06_13-seq232 type Speech.
• 2002_06_13-seq232 number "232".
• 2002_06_13-seq232 date "2002-06-13".
• 2002_06_13-seq232 isPartOf 2002_06_13.
• 2002_06_13-seq232 spokenAs 77.
• 2002_06_13-seq232 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija ir viena no komisijām, kura arī izskatīja šos jautājumus, protams, absolūti nejaucoties mūsu valsts pilsoņu garīgajos un ticības jautājumos. Juridiskā komisija vairāk pievērsās tiem jautājumiem, kuri ir saistīti ar tiesībām, ar Katoļu baznīcas tiesisko statusu Latvijā, ar to, kā tas ir atspoguļots šajā starptautiskajā līgumā, ar to, kādas problēmas šāds līgums, ja tas tiek pieņemts tikai viens, var radīt mūsu sabiedrībā un arī tiesiskajā sistēmā, un tāpēc es savu uzstāšanos veltīšu tieši šiem juridiskajiem aspektiem. Es arī neslēpšu, ka biju viens no iniciatoriem, kurš uzskatīja, ka noteikti ir jāskata divi likumi reizē: viens - par grozījumiem Reliģisko organizāciju likumā un otrs - par šā līguma ratifikāciju, jo tie ir pieņemami tikai kopā un tikai vienlaicīgi, un varbūt pat, drošs paliek drošs, savstarpēji jāsasaista kaut kādā veidā ar kādu tiesību normu. Ko tad mums nosaka šā līguma pirmā daļa, kura saucas “Katoļu baznīcas tiesiskais statuss”, un pirmā nodaļa “Katoļu baznīcas juridiskā personība”? Tātad šis jautājums ir domāts tieši juristiem. Protams, Latvijas Republika un Svētais Krēsls atzīst, ka abas puses savas kompetences sfērās ir autonomas, tomēr 2. pantā nosaka, ka Latvijas Republika atzīst, ka Katoļu baznīcai Latvijai ir publiskā tiesībsubjektība. Un 2. panta 2. punktā, protams, ir teikts, ka tām Katoļu baznīcas institūcijām Latvijas Republikā, kurām saskaņā ar kanoniskajām tiesībām ir publisko tiesību juridiskās personas statuss, ir juridiskās personas statuss arī saskaņā ar mūsu iekšējiem likumiem. Ko tas nozīmē? Faktiski ar šo starptautisko līgumu mēs pirmo reizi atzīstam to, ka mums valstī ir reliģiskās organizācijas, kuras šobrīd, līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, visas ir privātas reliģiskās organizācijas, kas saskaņā ar Reliģisko organizāciju likumu ir saņēmušas kaut kādu publiskās varas nelielu daļiņu vai uzticību un plus vēl saskaņā ar Civillikumu ir saņēmušas tiesības attiecīgajā likumā noteiktajiem garīdzniekiem slēgt publisku laulību - tātad veikt ierēdņa darbu. Līdz ar to šie mācītāji veic ierēdņa darbu, izdodot tiesisku aktu. Mēs šeit pasakām, ka mēs faktiski atliekam atpakaļ to fundamentu, kurš atradās zem Civillikuma un kuru 1940. gads ar savu okupāciju bija izrāvis ārā. Padomju sistēmā baznīca kļuva par privāto tiesību subjektu, un, protams, tika atcelts Civillikums, kuru mēs gan atjaunojām, bet nepabāzām zem Civillikuma apakšā šo publisko tiesību fundamentu, no kura izriet šis norādījums Civillikumā, ka ir publisko tiesību subjekts, neliels baznīcu skaits, kurām mēs tūlīt mudīgi izdomājam šo surogātapzīmējumu “tradicionālās reliģiskās konfesijas” un kuras var tātad darīt to, kas ir noteikts Civillikumā, - tātad slēgt laulības, kam ir juridiskās sekas. Šobrīd ar šo likumu mēs tātad atjaunojam publisko tiesību subjekta statusu Katoļu baznīcai Latvijā, kas tai bija līdz 1940. gadam. Vai tas juridiski ir pareizi? Jā, juridiski tas ir pareizi! Juridiskā komisija tā arī uzskatīja un lēma, taču tajā pašā laikā tā arī pasaka, ka ar to vien šis jautājums vēl nav izsmelts. Tas ir par maz, ja mēs tikai pasakām, ka Katoļu baznīca ir publisko tiesību subjekts. Mums tad vajag arī pateikt, kā tā realizēs šo savu tiesību subjektivitāti, kādā veidā tā realizēs 2. panta 3. punktā paredzētās tiesības dibināt, modificēt, atzīt vai likvidēt baznīcas publisko tiesību juridiskās personas. Runa ir par to, ka tā atzīs katoļu draudzes, un tad derētu padomāt, vai šeit mums tomēr nebūtu tās jāaprobežo, - tātad jāatstāj šis aprobežojums tāds, kāds tas ir ietverts Reliģisko organizāciju likumā, ka draudze tomēr dibinās kā sabiedriska organizācija un ka draudzei ir savs īpašums. Un pēc tam, ja baznīca šo publisko tiesību subjektu reģistrē kā savu draudzi, tad tā, protams, iegūst šo publiskās juridiskās personas statusu un tiek integrēta attiecīgi Katoļu baznīcā vai kādā citā baznīcā. Tālāk es runāšu arī par citiem publisko tiesību subjektiem - par citām publiskajām baznīcām. Un otrām kārtām ir jārunā par to, kādā veidā un kāda orgāna personā Katoļu baznīca varēs nodibināt Katoļu baznīcas publisko tiesību nodibinājumus - tātad klosterus, slimnīcas, skolas vai citas institūcijas, kuras nodibina nodibinājuma formā, nevis draudzes - personu apvienības - formā, kādā veidā pati baznīca tās reģistrēs un kādā veidā valsts šo procesu, nu gluži neteiksim, kontrolēs vai pārreģistrēs - tātad kādā veidā valsts baznīcai uzticēsies, bet tajā pašā laikā arī pārlūkos šo problēmu. Tas būtu attiecībā uz Katoļu baznīcu. Mēs Juridiskajā komisijā šo likumprojektu par starptautiskā līguma ratifikāciju skatījām, protams, kopā ar likumprojektu par grozījumiem Reliģisko organizāciju likumā. Ko tad paredz šis likums un kāpēc šie abi likumi būtu skatāmi kopā? Ko tad paredz Reliģisko organizāciju likums? Reliģisko organizāciju likums paredz, ka pārējām septiņām (vismaz šobrīd) konfesijām, kuras mēs zinām, kuras arī līdz 1940. gadam ir bijušas reliģiskās organizācijas un kuras ir publisko tiesību subjekti, sarunu rezultātā ar Ministru kabinetu (jo mēs jau arī nevaram nevienam uzspiest bez viņa piekrišanas šo publisko tiesību subjektivitāti) tiks noteikta iespēja saņemt šādu publisko tiesību subjektivitāti līdzīgu tai, kāda ir Katoļu baznīcai Latvijā. Es arī domāju, ka šo sarunu rezultātā, kā to paredzēs grozījumi Reliģisko organizāciju likumā, Ministru kabinets tātad noteiks šo tiesību subjektivitātes apjomu. Tātad tiks apstiprināts tas, kas jau ir, un pirmām kārtām tās būs tiesības veikt laulību reģistrāciju. Otrām kārtām tiks uzsvērts šobrīd esošās Dievturu draudzes, vienas sabiedriskās organizācijas, apdraudējums, kuru Satversmes tiesā prasības kārtībā varētu apšaubīt, kā arī tās tiesības mācīt reliģijas mācību mūsu skolās. Tātad mēs tai pasakām “jā”. Un trešām kārtām mēs uzsveram, ka tādā veidā mēs nebūt nediskriminēsim citas sabiedriskās organizācijas, jaunās reliģijas vai kaut ko citu, jo mēs tām ļaujam darboties. Un tās arī darbojas, tās netiek ierobežotas, bet tās darbojas kā privāto tiesību subjekti, un šie privāto tiesību subjekti, protams, no valsts puses tiek kontrolēti, uzraudzīti, reģistrēti un pārraudzīti. Toties ir attiecīgās baznīcas, kāda ir Katoļu baznīca, kāda ir Luteriskā baznīca, Pareizticīgo baznīca un citas baznīcas, kuras tradicionāli līdz 1940. gadam ir bijušas publisko tiesību subjekti, tām, es domāju, būs visas tiesības sarunu rezultātā ar Ministru kabinetu atjaunot šo savu publisko tiesību subjektivitāti. Tātad valdībai un valstij būs ne tikai tiesības atjaunot šo tiesību subjektivitāti, bet arī pienākums to izdarīt, lai sakārtotu tās lietas, kuras mūsu valstī ir saistītas ar laulībām, ar šo laulību juridiskajām sekām, ar dievvārdu mācību skolās vai arī ar citām problēmām, ja mūsu valsts, likumdevējs vai valdība, teiksim, uzskatīs par nepieciešamu veikt darbību cietumos, kas ir tīri valstiskas institūcijas, darbību armijā, kas arī ir tīri valstiska institūcija, vai kādu labdarību, teiksim, organizējot skolas, slimnīcas, saistībā ar dažādu ziedojumu vai kādu citu labumu un atlaižu saņemšanu, kas, protams, interesē arī šīs baznīcas. Es vienkārši atgādināšu jums kādu vēstuli, ko es saņēmu kā Juridiskās komisijas priekšsēdētājs. To bija parakstījuši vairāku Latvijā vadošo tradicionālo reliģisko konfesiju vadītāji - tātad Pareizticīgo baznīcas arhibīskaps, Latvijas Luteriskās baznīcas arhibīskaps un, protams, arī Romas Katoļu baznīcas bīskaps. Un arī šajā vēstulē bija izteikts vienots viedoklis, ka var un vajag ratificēt šādu līgumu un ka šāda līguma ratifikācija savukārt radīs valstij pienākumu risināt šo jautājumu arī attiecībā uz pārējām reliģiskajām konfesijām, kuras mēs saucam par tradicionālām, lai arī tās veidotu par publiskām juridiskām personām un atjaunotu tām tādu statusu, kāds bija līdz 1940. gadam, kad okupācijas rezultātā šo statusu baznīcas zaudēja. Tādējādi es aicinu Saeimu kā likumdevēju un kā juridisku iestādi izturēties pret šo problēmu absolūti bezkaislīgi un normāli, kā tas ir tiesiskā valstī. Juridiskā komisija tā lēma, un arī es pats aicinu atbalstīt šo likumprojektu, kā arī sekot līdzi tam, lai tiktu atbalstīts arī otrs likumprojekts un lai mums būtu pietiekami daudz laika izstrādāt otrajam lasījumam dažādus priekšlikumus. Es domāju, ka galarezultātā mēs šo problēmu atrisināsim, jo es neredzu, ka šeit būtu kādas milzīgas problēmas. Es arī ceru, ka to, kas ir jāizdara valdībai, valdība arī izdarīs, it sevišķi tad, ja mēs to vairākkārt paaicināsim šeit uz komisijas sēdēm un stingri tai pajautāsim. Paldies par uzmanību!".
• 2002_06_13-seq232 language "lv".
• 2002_06_13-seq232 speaker Linards_Mucins-1951.
• 2002_06_13-seq232 mentions Q822919.
• 2002_06_13-seq232 mentions Q211.
• 2002_06_13-seq232 mentions Q2498135.
• 2002_06_13-seq232 mentions Q220.
• 2002_06_13-seq232 mentions Q9592.