Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_06_13-seq230> ?p ?o. }

• 2002_06_13-seq230 type Speech.
• 2002_06_13-seq230 number "230".
• 2002_06_13-seq230 date "2002-06-13".
• 2002_06_13-seq230 isPartOf 2002_06_13.
• 2002_06_13-seq230 spokenAs 27.
• 2002_06_13-seq230 spokenText "Godājamie kolēģi! Es šeit gribētu uzsvērt vienu. Jā, patiešām šis ir starpvalstu līgums, un tādu arī Latvijas brīvvalsts laikā slēdza Saeima. Arī es, būdams luterānis, uzskatu, ka mums šis līgums ir vajadzīgs, lai tiešām katoļiem ir šī sava valsts - simboliska, neliela un ļoti vajadzīga viņu ticīgajiem. Tā ir īpatnība. Taču ne jau šeit par šo juridisko statusu ir runa. Šeit ir runa, manuprāt, par būtību. Un būtība ir sekojoša. Arī es, būdams luterānis, varu atbalstīt šo līgumu starp Svēto Krēslu un Latvijas Republiku, jo uzskatu, ka arī citām tradicionālajām konfesijām būtu jāslēdz līdzīgi līgumi, kas paplašinātu šo reliģisko brīvību mūsu valstī. Ar laiku arī netradicionālās konfesijas, kļūstot par tradicionālām, varēs iet šo pašu ceļu, taču katrai tradicionālajai konfesijai ir savs vēsturiskais ceļš uz tautas sirdi, un tāpēc to nav iespējams izdarīt trijos vai piecos gados. Tāpēc jau ir tradicionālās konfesijas un ir jaunās konfesijas, kurām vēl ir vajadzīga zināma laika pārbaude, jo arī reliģijas ir dažādas. Es jums te nevienam nelasīšu lekciju par to, ka ir arī tādas reliģijas, kas kaitē cilvēka dvēselei, tās veselumam, ka ir arī tādas, kas kaitē cilvēka veselībai - ne tikai garīgajai, bet arī fiziskajai, un tāpēc vienmēr ir bijuši arī zināmi ierobežojumi reliģijām. Un arī šīs tradicionālās konfesijas un citas ar laiku var kļūt par netradicionālām. Es aicinu paplašināt šīs tiesības, šajā gadījumā pieņemot šo likumu pirmajā lasījumā un lēnām virzot to uz priekšu, kā arī attiecīgi slēdzot atbilstošus līgumus ar citām tradicionālajām konfesijām. Neaizmirsīsim arī to, ka savulaik Vatikāns bija viens no reālajiem pārmaiņu aizsācējiem Austrumeiropā, it īpaši Polijā, kas strādāja pie tā, lai neatkarība un demokrātija, patiesa neatkarība, atgrieztos ne tikai Baltijas valstīs vien. Ja mēs aizmirstam visus šos politiskos aspektus un arī savus sabiedrotos, tad, protams, mēs varam vadīties tīri pēc juridiski normatīvās domāšanas, taču tad mēs varam sapīties daudzās pretrunās. Tad mēs varam nonākt arī pie tādas pretrunas, ka, lūk, ir tikai cilvēktiesības, bet nav tautu pašnoteikšanās tiesības, un tādi ir daudzi, daudzi citi jautājumi. Tā ka šajā tiesību sfērā ir ne tikai viens princips, bet ir vairāku savstarpēji saistītu nozīmīgu principu dialektika, un tikai tad, ja ņemam tos vērā, mēs varam kaut ko arī atrisināt. Tādējādi es domāju, ka neatbalstīt šo līgumu, manuprāt, būtu nepareizi, taču palikt vienīgi pie šā līguma arī nebūtu pareizi. Bez tam nevajadzētu tik daudz satraukties par tiem cilvēkiem, kuri pašreiz netic Dievam. Viņi var savas tiesības arī daudzos citādākos veidos aizstāvēt, un ne visi neticīgie ir ateisti. Es tam kategoriski nepiekrītu. Reliģiskā brīvdomība vai arī laicīgā brīvdomība var pastāvēt daudz un dažādās formās, tomēr viens ir skaidrs: mums tomēr ir jāveido nopietna valstiska attieksme arī pret šo Vatikānu kā simbolisku valsti un arī pret savu sabiedrību - katoļiem un citiem ticīgajiem, kā arī pret neticīgajiem. Un šis solis ir solis pretī šādam reliģisko tiesību nodrošinājumam.".
• 2002_06_13-seq230 language "lv".
• 2002_06_13-seq230 speaker Egils_Baldzens-1960.
• 2002_06_13-seq230 mentions Q822919.
• 2002_06_13-seq230 mentions Q211.
• 2002_06_13-seq230 mentions Q39731.
• 2002_06_13-seq230 mentions Q36.
• 2002_06_13-seq230 mentions Q237.