Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_06_13-seq197> ?p ?o. }

• 2002_06_13-seq197 type Speech.
• 2002_06_13-seq197 number "197".
• 2002_06_13-seq197 date "2002-06-13".
• 2002_06_13-seq197 isPartOf 2002_06_13.
• 2002_06_13-seq197 spokenAs 37.
• 2002_06_13-seq197 spokenText "Godājamie deputāti! Mēs ilgi pētījām - gan komisijā, gan individuāli - šo līgumu, bet diemžēl neguvām skaidrību praktiski nevienā jautājumā. Es domāju, ka šis līgums ir tāda pati Latvijas ārpolitiskā neveiksme kā daži citi savulaik izstrādātie, bet spēkā neesošie līgumi, piemēram, līgums ar Lietuvu par jūras ekonomiskās zonas vai kontinentālā šelfa izmantošanu, līgums ar Austrāliju par noziedznieku izdošanu, ko mēs ko mēs gribējām ratificēt, kā arī līgums ar Krieviju, ko 1991. gadā Augstākā padome ratificēja un kas paredzēja pilsonību visiem bijušās PSRS pilsoņiem, kas tajā laikā dzīvoja Latvijā. Paldies Dievam, ka Krievijas Augstākā padome šo līgumu neratificēja un tas nav spēkā! Ja mēs apskatām sagatavoto grozījumu Reliģisko organizāciju likumā, tad redzam, ka tur nav ietverta neviena solītā garantija. Ir taču starpība starp starptautisko līgumu, kurā ir tādi vārdi kā “garantēt”, “piedalīties”, “finansēt”, “dot nodokļu atlaides”, un pavisam vāju, vietējā likumā ierakstītu formulējumu “var piedalīties” vai “ir tiesības”. Šajā līgumā - diemžēl arī Ārlietu komisijas ziņotājs nebija spējīgs to izanalizēt - ir ļoti nopietna starptautiska problēma. Ir arī, protams, pretrunas ar Satversmi, kā arī dažādas ekonomiskas un juridiskas problēmas. Es nedaudz pakavēšos pie tā saucamās starptautiskās problēmas. Kas mūs neapmierināja 1922. gadā noslēgtajā konkordātā jeb līgumā? Konkordātus var mainīt, var papildināt, un nav nekādu problēmu to darīt. Kāpēc Vatikāns ar Itāliju noslēgto, 1929. gadā ar Musolīni noslēgto, līgumu uzskata par pietiekami labu (un 1984. gadā izstrādāja tam dažus papildinājumus)? Turpretim ar neatkarīgo un demokrātisko Latviju tolaik noslēgto līgumu Vatikāns vienpusēji, ar vienpusēju notu, 1999. gada 15. maijā ir paziņojis un atzinis par spēkā neesošu! Kāda ir atšķirība? Ar ko Latvijas līgums ir sliktāks par ar Musolīni noslēgto konkordātu? Atbilde ir ļoti vienkārša. Kas tad notika šajā laikā? Šajā laikā notika Latvijas okupācija. Mēs zinām, ka fašistiskā Vācija kopā ar Padomju Savienību sāka Otro pasaules karu, uzbruka Polijai, pēc tam tika okupētas Baltijas valstis, un šajā periodā faktiski Vatikāns izturējās ļoti divdomīgi. Un nu šī pēctecība jeb kontinuitāte tika lauzta ar Latviju. Es domāju, ka Latvijai tas ir diezgan apvainojoši. Es domāju, ka pareizāk būtu bijis izstrādāt papildinājumu esošajā konkordātā. Bet, ja jau tas ir vienpusēji paziņots par spēkā neesošu no Vatikāna puses, tad mums varbūt vajadzētu 21. gadsimtam atbilstoši piemērot tos principus, kādus piemēro tādas NATO valstis kā Amerikas Savienotās Valstis vai tāda Eiropas valsts kā Spānija, kura pēc totalitārisma iekārtas krišanas, pēc Franko diktatūras, saprata, ka konkordāts nav pats labākais līgums, un kura regulē ar atsevišķiem līgumiem attiecības ar Katoļu baznīcu. Piemēram, viņiem ir līgums par kapelāniem slimnīcās un cietumos, bet ne militārajās iestādēs (pretstatā tam, kā tas ir paredzēts mūsu līgumā). Tagad es gribētu nedaudz apskatīt dažas ekonomiskas problēmas. Šeit 10. pantā ir teikts, ka “Latvijas Republika garantē Katoļu baznīcai nelikumīgi atsavināto īpašumu tiesību atjaunošanu”, turklāt šī tiesību atjaunošana notiks, valsts iestādēm vienojoties ar Latvijas bīskapu konferenci. Kādi ir šie īpašumi? Nav nekāda pielikuma, nav parādīts attiecīgs izcenojums, nav norādīts, cik šāda īpašumu atjaunošana maksātu. Es gribētu šeit atgādināt, ka Latvijā agrārreformas laikā tika baznīcām noņemti desmitiem tūkstošu hektāru, atstājot katrai draudzei ne vairāk kā 50 hektārus. Toreiz vienai pašai Luterāņu baznīcai, ja mani atmiņa neviļ, apmēram 70 tūkstoši hektāru tika atņemti. Vai mēs tagad visām astoņām tradicionālajām konfesijām un vēl arī pārējām - netradicionālajām - konfesijām pārskatīsim agrārreformas rezultātus? Vai sāksim to apspriest un atkal iejaukties visā šajā ekonomiskajā politikā? Ir vēl viena ļoti būtiska problēma, kam es gribētu pievērst jūsu uzmanību. Tā ir saistīta ar Satversmi. Līguma 7. pants paredz, ka neviens un nekādā gadījumā nedrīkst pratināt katoļu priesteri jautājumos, kas saistīti ar grēksūdzes noslēpumu, pat tad, ja priesteris ir liecinieks vai procesa dalībnieks. Ja luterāņu mācītājs ir procesa dalībnieks, tad nav absolūti nekādu problēmu viņu pratināt, saukt uz prokuratūru un piespriest viņam attiecīgo sodu! Es vispār domāju, ka šā līguma izskatīšana pašreiz, beidzot šo pavasara sesiju, ir nekorekta, tā ir sasteigta un ka starptautiski un politiski tā nav labvēlīga, ņemot vērā to, ka nav beidzies starptautiskais pedofilijas skandāls un ka tā sakarā pašreiz notiek izmeklēšana visā pasaulē. Vai tiešām kāds domā, ka tad, ja kāds katoļu priesteris, kas ir iejaukts kriminālnoziegumā, tiks izsaukts liecināt par sevi vai par savu kolēģi, viņš nevarēs atsaukties uz grēksūdzes noslēpumu? Mēs, protams, neapstrīdam šo principu, bet vai tas ir jāieliek starptautiskā līgumā? Vai tiešām mums ir te jāieraksta, ka Latvijā, kur visi ir vienlīdzīgi, bet daži ir vienlīdzīgāki, viņi var izdarīt noziegumus un par to netikt saukti pie tiesas? Amerikas Savienotajās Valstīs pašreiz ir zināmi gadījumi, ka vairāk nekā 3000 mazgadīgu bērnu ir izmantoti dažādos seksuālos noziegumos. Bostonas arhibīskaps Bernards Lo ir paziņojis, ka viņš tiesai neizdos to attiecīgo mācītāju vārdus, kuri ir iejaukti šajos noziegumos. Es jums citēšu Meksikas arhibīskapa Serdžio Obeso vārdus attiecībā uz pierādījumiem daudzo pedofilijas gadījumu sakarā: “Pierādījumi netiks izdoti varas iestādēm. Netīrā veļa ir jāmazgā mājās. ” Lai izskatītu visus šos pārkāpumus, Amerikas Savienotajās Valstīs tagad, jūnijā, Dalasā tiek sasaukta ASV bīskapu sanāksme. Šajā bīskapu sanāksmē, starp citu, ir izstrādāts priekšlikums: ja priesteris ir grēkojis, tad viņš nav obligāti jātiesā, bet no baznīcas izslēgt viņu varēs tikai tad, ja viņš radīs draudus nākotnē. Nevis par to, ko viņš ir darījis pagātnē, bet gan tikai tad, ja viņš radīs vēl draudus nākotnē vai ja ir iespējams, ka viņš radīs draudus nākotnē! Tātad tikai tādā gadījumā viņu varētu izslēgt no baznīcas un tiesāt. Starptautiskais skandāls skar Īriju, Poliju, Amerikas Savienotās Valstis, Meksiku… Es domāju, ka mums nav jāiejaucas nevienas baznīcas iekšējās lietās, un nevajag mums šīs problēmas padarīt par starptautiskā līguma sastāvdaļu un stiprināt dubultus standartus! Vēl viena problēma ir tā, ka valsts garantē, kā jūs to varat izlasīt 20. pantā, ekonomisku atbalstu Rīgas Garīgajam semināram. Tas nebūtu nekas slikts, ja vien būtu izdarīts Reliģisko organizāciju likumā attiecīgs grozījums, ka mēs garantējam finansiālu un ekonomisku atbalstu, teiksim, vēl septiņiem garīgajiem semināriem. Ja mēs runājam par katoļu teoloģijas fakultātes atvēršanu Latvijas Universitātē, tad būtu ļoti svarīgi zināt par Latvijas Universitātes vadības vēstuli Tieslietu ministrijai, kas rakstīta 1999. gadā. Latvijas Universitātes vadība raksta: “Nebūtu attaisnojams konkordāts, kas Romas Katoļu baznīcai dod sevišķu stāvokli un privilēģijas. Sevišķi cilvēktiesību, sirdsapziņas un reliģijas jomā vairākums nedrīkst mazākumam uzspiest savu gribu. Latvijas Universitātē ir ekumēniska teoloģijas fakultāte, kas nav pakļauta nevienai baznīcai. Lektori, docenti un profesori tiek ievēlēti konkursa kārtībā, nevis iecelti. Autonomijas un akadēmiskās brīvības princips pašreiz tiek ievērots. Paralēlas konfesionālas fakultātes ir anahronisms. ” Ja mēs nobalsojam par šo līgumu, tad mums uzreiz ir jānobalso par līdzekļu piešķiršanu gan pareizticīgo teoloģijas fakultātei, gan vecticībnieku teoloģijas fakultātei, gan baptistu teoloģijas fakultātei, gan arī varbūt veselai rindai citu, netradicionālu reliģiju teoloģijas fakultātēm. Es domāju, ja kāds tik ļoti grib balsot par visām līgumā minētajām privilēģijām, tad var to darīt ar sava naudasmaka palīdzību ziedojumu veidā, bet mēs nedrīkstam nekādā veidā piespiest Latvijas valsti jeb Latvijas nodokļu maksātājus - luterāņus, pareizticīgos, baptistus, vecticībniekus, jūdaistus -finansēt no savas kabatas vienas konfesijas administrāciju. Mēs to nevaram darīt nekādā gadījumā! Vai ne tāpēc Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Jānis Vanags 1997. gada 17. jūnijā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas konsistorijas rīkotajā preses konferencē paziņoja, ka pirmskara konkordāts esot noslēgts uz luterāņu un uz pareizticīgo rēķina? Pašreiz arhibīskaps atbalsta līgumu - ar noteikumu, ja Reliģisko organizāciju likumā tiks pieņemti tāda veida grozījumi, lai visām pārējām konfesijām, kā jau es minēju, tiktu vienādas iespējas. Šīs vienādās iespējas nav izstrādātas. Mēs paši kļūdas dēļ nobalsojām, ka mēs likumprojektu “Grozījums Reliģisko organizāciju likumā” izskatīsim pēc šā līguma. Es domāju, ka tas nebija pareizi. Baptistu draudžu savienības bīskaps Šterns 1996. gada vēstulē Ministru prezidentam raksta: “Ja Saeima ratificēs šo līgumu, tiktu, pirmkārt, apiets princips par valsts un baznīcas šķirtību; otrkārt, attiecībās ar valsti tiktu vienai konfesijai radītas priekšrocības; treškārt, tiktu radītas priekšrocības vienai konfesijai attiecībā pret citām konfesijām; ceturtkārt, tiktu izjaukta vienotība un līdzsvars Latvijas tradicionālo baznīcu attiecībās. ” Es uzsveru vēlreiz: tiek izjaukts līdzsvars Latvijas tradicionālo baznīcu attiecībās! Varētu notikt, ka līguma ietvaros valsts nodokļu maksātāju līdzekļus novirzītu atsevišķas baznīcas darbības atbalstīšanai. Es domāju, ka pareizāk mums būtu atturēties vai vismaz iestrādāt attiecīgus grozījumus Reliģisko organizāciju likumā, jo pašreiz tādi nav tajā iestrādāti, un atrast finansējumu visām šīm darbībām - un ne tikai tādēļ, lai mēs finansētu to, kas ir paredzēts Konkordātā, bet arī tādēļ, lai mēs finansētu visas pārējās konfesijas tieši tādā pašā veidā. Man personīgais viedoklis ir tas, ka pareizi ir tomēr rīkoties tā, kā to dara Amerikas Savienotās Valstis vai Lielbritānija, vai tāda Eiropas valsts kā Spānija, vai arī tāda NATO kandidātvalsts kā Horvātija, kas neslēdz šādus līgumus, kuri rada zināmas priekšrocības. Es gribētu pateikt vēl arī to, ka Aizsardzības un iekšlietu komisija izskatīja atsevišķi to sadaļu, kas attiecas uz kapelānu dienestu. Diemžēl nedz Tieslietu ministrija, nedz Nacionālo bruņoto spēku vadība nevarēja komisijai izskaidrot, kā vienlaicīgi darbosies bez ekumēniskā kapelāna vēl astoņu tradicionālo reliģiju kapelāni un ko vispār nozīmē - tradicionālās reliģijas. Un pēdējais. Ja jūs paskatīsieties ASV Valsts departamenta 2000. gada 5. septembra ziņojumā par pārkāpumiem Latvijas reliģiskajā dzīvē, tad jūs tur atradīsiet arī tādu novērtējumu, ka līgums ar Svēto Krēslu rada diemžēl privilēģijas vienai konfesijai. Man tad ir jautājums: ja jau mums ir tāds ārlietu ministrs, kas zibenīgi īsteno pat neoficiāli izteiktus aizrādījumus par nepieciešamību grozīt Vēlēšanu likumu, tad kāpēc tik nopietns dokuments, kas izstrādāts ASV Valsts departamentā (turklāt jāņem vērā, ka ASV Senātā notiks balsojums par Latvijas uzņemšanu NATO), tiek ignorēts jau trešo gadu pēc kārtas? Kāpēc mēs nenovēršam vispirms tos trūkumus, kas ir uzrādīti šajā ASV Valsts departamenta ziņojumā, bet steidzamies slēgt jau jaunus līgumus? Aicinu jūs pagaidām atturēties, kamēr mēs nebūsim izdarījuši visus nepieciešamos grozījumus Reliģisko organizāciju likumā. Paldies par uzmanību!".
• 2002_06_13-seq197 language "lv".
• 2002_06_13-seq197 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 2002_06_13-seq197 mentions Q822919.
• 2002_06_13-seq197 mentions Q211.
• 2002_06_13-seq197 mentions Q2660080.
• 2002_06_13-seq197 mentions Q37.
• 2002_06_13-seq197 mentions Q193089.
• 2002_06_13-seq197 mentions Q39731.
• 2002_06_13-seq197 mentions Q159.
• 2002_06_13-seq197 mentions Q224.
• 2002_06_13-seq197 mentions Q7184.
• 2002_06_13-seq197 mentions Q23666.
• 2002_06_13-seq197 mentions Q183.
• 2002_06_13-seq197 mentions Q36.
• 2002_06_13-seq197 mentions Q38.
• 2002_06_13-seq197 mentions Q15180.
• 2002_06_13-seq197 mentions Q1092499.
• 2002_06_13-seq197 mentions Q22890.
• 2002_06_13-seq197 mentions Q498407.
• 2002_06_13-seq197 mentions Q30.
• 2002_06_13-seq197 mentions Q29.
• 2002_06_13-seq197 mentions Q408.
• 2002_06_13-seq197 mentions Q220.
• 2002_06_13-seq197 mentions Q9592.
• 2002_06_13-seq197 mentions Q75809.
• 2002_06_13-seq197 mentions Q130614.
• 2002_06_13-seq197 mentions Q58310.
• 2002_06_13-seq197 mentions Q96.
• 2002_06_13-seq197 mentions Q789915.
• 2002_06_13-seq197 mentions Q4119766.
• 2002_06_13-seq197 mentions Q66096.
• 2002_06_13-seq197 mentions Q237.
• 2002_06_13-seq197 mentions Q16557.