Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_06_13-seq122> ?p ?o. }
Showing items 1 to 20 of
20
with 100 items per page.
- 2002_06_13-seq122 type Speech.
- 2002_06_13-seq122 number "122".
- 2002_06_13-seq122 date "2002-06-13".
- 2002_06_13-seq122 isPartOf 2002_06_13.
- 2002_06_13-seq122 spokenAs 27.
- 2002_06_13-seq122 spokenText "Paldies! Cienījamie kolēģi! Augsti godātais Saeimas prezidij! Cienījamie radioklausītāji un bijušās LSDSP biedri! 6. jūnijā - pirms nedēļas - pagāja divi gadi kopš LSDSP valdes slēgtās sēdes, kurā Juris Bojārs esot mājis ar diviem papīrīšiem, runādams par partijā nozagto pusmiljonu un par četriem uzvārdiem. Es tobrīd biju komandējumā, bet, atgriezies no komandējuma, pieprasīju uzrādīt šo vēstuli, ņemot vērā to, ka tur bija pieminēts arī mans vārds. 20. jūnija vakarā, tas ir, pēc divām nedēļām, es saņēmu it kā šo vēstuli, tikai datēta tā bija jau ar 11. jūniju un arī krietni saīsināta. Tas mani uzreiz pārliecināja, ka Bojārs gatavo provokāciju. Kad daži LSDSP valdes locekļi mēģināja mani atrunāt no strīda, norādot uz partijas iespējām zaudēt Saeimas vēlēšanās, es atbildēju: “Ja jūs nesaprotat, ka tā ir nelietība, jūs esat muļķi, un jums nav ko darīt Saeimā! Ja saprotat un atļaujat Bojāram veikt nelietību, jūs esat tādi paši nelieši, kurus nedrīkst laist Saeimā!” Ceru, ka šobrīd viņiem ir vismaz kauns par tās dienas nelietību, ko viņi atļāva, apzinādamies, ka Juris Bojārs melo. Cienījamie kolēģi! Pirms jūs pieņemat lēmumu, vēlos sniegt jums dažus argumentus šā lēmuma pieņemšanai. Un man tas šķiet nepieciešami, jo gan presē, gan nopratināšanas protokolos dažreiz izzūd sīkas, bet būtiskas nianses. Patiešām, būdams Latvijas un Kazahstānas starpparlamentu grupas vadītājs, kopā ar Kazahstānas vēstnieku piedalījos Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijas dibināšanas pasākumā, kur personīgi iepazinos ar Šabašovu. Atzīmēšu, ka šīs asociācijas izveidošanas iniciatori, bet vēlāk - arī amatpersonas tajā bija Saeimas Prezidija locekļa Gundara Bojāra palīgi Parms un Dinduns, kuri iniciēja šīs asociācijas izveidi, pildot Ziemeļvidzemes Kultūrizglītības atbalsta fonda programmas. Es pēc Gundara Bojāra lūguma griezos pēc palīdzības pie viņa palīgiem. Iepazīstoties ar Šabašovu, es jau no viņa paša uzzināju, ka Šabašovs kā SIA “Vudisona termināls” pārstāvis vairākkārt - kā viņš pats izteicās - daudzkārt - ir sadarbojies un finansiāli palīdzējis toreizējam LSDSP priekšsēdētājam Jānim Dinēvičam, bet vēlāk - Jānim Ādamsonam; ka viņš esot tāds pats mednieks kā Bojāri, ar kuriem esot labi pazīstams, un ļoti daudz zinot par LSDSP tābrīža iekšējām lietām. Ar Šabašovu bija gara diskusija, jo šaut fazānus es negribēju, bet saruna bija interesanta. Lai neveidotos nepatīkama situācija, es uzreiz informēju Šabašovu par to, ka esmu Bojāra pretinieks un uzskatu, ka viņa atrašanās LSDSP priekšsēdētāja postenī kaitē sociāldemokrātijas attīstībai Latvijā. Domāju, ka Latvijā ir maz cilvēku, kuri to nezina. Vēlākajā periodā kā šā fonda patrons es tāpat kā Gundars Bojārs izsūtīju vairākiem uzņēmējiem, to skaitā arī Šabašovam, vēstules ar uzaicinājumu izskatīt un rast iespējas atbalstīt šā fonda programmas, vienlaikus informējot par likumā paredzētajiem atvieglojumiem. Šabašovs uz šādu vēstuli arī atsaucās un uzaicināja mani un fonda valdes pārstāvjus Parmu un Dindunu iepazīstināt viņu ar šīm programmām. Satikšanās laikā fonda valdes locekļi iepazīstināja Šabašovu ar vairākām savām programmām. Diskusija notika sarunu istabā, kur tika piedāvātas uzkodas, kafija, tēja, alkoholiskie dzērieni. Iespējams, tāpēc arī Šabašovam vēlāk pēc nopietnas konsultācijas ar Juri Bojāru sajuka sarunu tēmas. Epizodiski sarunās piedalījās arī Komogorcevs, kurš ieradās jau krietni iereibis. Sarunas beigās, pasakot, ka šīs programmas viņu neinteresējot, un izrādot interesi tikai un vienīgi par savvaļas dzīvnieku asociācijas programmu, Šabašovs negaidīti izņēma no seifa naudas paciņu un pasniedza man ar vārdiem: “Ņem un dari ar to naudu, ko gribi!” Vairāku apstākļu dēļ, protams, pieņemt sev tādu dāvanu es vienkārši nevarēju un nedrīkstēju, tāpēc šo naudu pieņēmu tikai nodošanai Ziemeļvidzemes Kultūrizglītības atbalsta fondam un vēlāk nodevu Gundara Bojāra palīgam - šā fonda valdes loceklim Parmam. Ne reizi, uzsvēršu - ne reizi! - netika dots pat mājiens, ka iepriekš minētā nauda ir domāta LSDSP partijai. Kontaktējoties vēlāk ar fonda pārstāvi, Šabašovs esot atteicies šo naudu juridiski iegrāmatot savā un fonda grāmatvedībā. Otrajā epizodē mēs bijām trijatā. Šoreiz saruna norisinājās Šabašova kabinetā pie žurnālgaldiņa, un ar Šabašovu runāja Parms. Sarunas laikā Šabašovs pasniedza man naudu, kā viņš teica, 5000 ASV dolāru, kurus es atdevu Gundara Bojāra palīgam Parmam. Šoreiz saruna bija īsa un konkrēta - par vienu braucienu. Kāpēc es pievēršu šīm niansēm uzmanību? Tāpēc, ka man neizprotamu iemeslu dēļ SIA “Vudisona termināls” amatpersonai - Šabašovam ir iespējams vairākkārt mainīt savas liecības un prokurors katru reizi it kā svēti tic katram Šabašova vārdam. Pirmajās liecībās un vēstulē Šabašovs mēģināja LSDSP uzspiest vainu par to, ka Bojārs bija uzņēmies, bet LSDSP nebija pildījusi saistības “Vudisona termināla” lietā pret “Ventspils naftu” un Alejas banku. Pēc būtības tā bija Šabašova un Komogorceva liecība par Bojāra partijas “melnās kases” esamību un kukuļu sniegšanu par iejaukšanos tiesvedībā. Līdz šim brīdim esmu pārliecināts, ka šī vēstule bija domāta tikai un vienīgi partijas iekšienei un bija Jura Bojāra inspirēta viņa iekšpartijas mērķu sasniegšanai, un tieši tāpēc vēlāk tika dota šī iespēja Šabašovam mainīt liecību, bet prokuroram no sirds noticēt Šabašova jau jaunajām liecībām. Gribas ticēt, ka prokurors labticīgi ir pārliecināts par to situāciju, kuru ir iesniedzis Ģenerālprokuratūras vēstulē Saeimai. Savādi gan, ka prokurors, būdams pārliecināts par it kā noziedzīgās grupas esamību, nav pamanījis šīs grupas izveidotāju un vadītāju - Saeimas Prezidija bijušo locekli Gundaru Bojāru, kurš arī strādāja ar dažādām fonda programmām, to skaitā ar savvaļas dzīvnieku programmām, un pie šīs sadaļas piesaistīja arī mani. Tad jau pēc loģikas likumiem iznāk, ka grupas vadītājs ir viņa tēvs, un to ir ļoti viegli pārbaudīt, kaut vai paskatoties Bojāra iesniegtos priekšlikumus budžeta projektos iepriekšējos gados. Es, protams, saprotu, kāpēc Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijas vadītājam Dainim Paeglītim ir palicis švaki ar atmiņu, jo par savu “aizmāršību” viņš ir kļuvis par Rīgas pašvaldības pilnvarnieku Gaiļezera slimnīcā, kur, saņemot ne sliktu algu, var regulēt remontdarbu norisi šajā slimnīcā un būvmateriālu piegādi. Šobrīd viņš pat ir izvirzīts par izpilddirektoru Rīgas pilsētas Zemgales rajonā. Aizmāršība ir laba lieta, tikai ir savādi, ka Daiņa Paeglīša liecības prokuratūrā nesakrīt ar viņa krietni agrāk teikto presē, un to var pārbaudīt internetā. Šajā gadījumā prokuratūra preses informāciju neuzskata par pierādījumu. Savādi gan! Jo pierādījumus pret mani prokuratūra smēla tikai un vienīgi presē. Otra savādība. Prokurors it kā ir pārliecināts, ka ir apzagta Bojāra partijas “melnā kase”, taču neveic nevienu procesuālu darbību šīs kases atklāšanas virzienā. Tad ir jautājums: kā var apzagt kasi, kuras nav? Taču, ja labticīgi tic, ka pastāv šī kase un tā ir apzagta, tad kāpēc netiek veikta izmeklēšana šajā virzienā? Jo tad būtībā vajadzētu ierosināt krimināllietu pret Šabašovu, Komogorcevu un Juri Bojāru. Un pārbaudīt ir tik vienkārši! Paši Šabašovs un Komogorcevs raksta (citēju): “Lūdzam ņemt vērā faktu, ka mūsu kompānija (pasvītrošu - ne fiziskās personas, bet kompānija - I. B. ) vairākkārt ir sponsorējusi jūsu partijas darbību, tajā skaitā izsniedzot arī skaidru naudu. ” Vai Ģenerālprokuratūra ir pārbaudījusi atskaites par 1999. , 2000. un 2001. gadu? Vai LSDSP ziedotāju sarakstā atradās vairākkārt maksājušais SIA “Vudisona termināls”? Vai Ģenerālprokuratūra ir salīdzinājusi avīzēs publicēto un LSDSP revīzijas komisijā skatīto ziedotāju sarakstu? Vai arī ir apzināti dotas iespējas Jurim Bojāram labot šo sarakstu, jo, kā nekā, šī pārbaude Ģenerālprokuratūrā noritēja gandrīz divus gadus. Šo divu gadu laikā Šabašovs jau ir atkārtoti pārkāpis likumu, šoreiz ziedojot palielu naudas summiņu Repšem. Tas normāli domājošam cilvēkam apliecina, ka, balsojot par Bojāru vai balsojot par Repši, viņš patiesībā balso par Šabašovu un viņa pārstāvētajām struktūrām, bet prokuratūra varētu, protams, ja gribētu, pievērst uzmanību nopietnam likumpārkāpumam, kuru Šabašovs veicis atkārtoti. Atgādināšu, ka neilgi pirms minētajiem notikumiem bija mēģinājums no Jura Bojāra puses diskreditēt mani LSDSP valdes priekšā, nosaucot firmu, kurai es it kā esmu sācis iztirgot Rīgas domnieku kandidātu vietas. Tomēr diezgan ātri noskaidrojās, ka šī firma meklē sakarus ar LSDSP nevis caur mani, bet gan caur paša Jura Bojāra dēlu Gundaru Bojāru. Tas notika tajā valdes sēdē, kurā Juris Bojārs, Latvijas Republikas Satversmes tēvs, nosauca par idiotiem, bet es Juri Bojāru - par cūku. Kas tālāk notika ar šīs firmas sniegto finansiālo atbalstu - par to LSDSP informācijas nav. Atsevišķi, protams, būtu jāatzīmē Jura Bojāra runas LSDSP valdē par it kā no ventiņiem nākušo naudu un nespēju paskaidrot šīs naudas likteni. Par konkrēto jautājumu, kur palika nauda, viens no partijas biedriem tika izslēgts no LSDSP, bet naudiņa Jura Bojāra rokās patiešām izkūpēja un partijas finansu atskaitēs neparādījās. Tas viss liecina par Bojāra partijas “melnās kases” esamību un par likumpārkāpumu. Iespējams, ka Juris Bojārs patiešām bija un ir pārliecināts par savu ietekmi uz bijušajiem kolēģiem un studentiem, kuri šobrīd strādā prokuratūrā, jo LSDSP domes un valdes sēdēs viņš diezgan atklāti lielījās par saviem sakariem ar Ventspili un Parekss banku, uzsverot, ka naudas devēji runā un runās tikai ar viņu, un sauca viņus vārdos. Šāda Bojāra rīcība man ļauj izmantot vārdus, kurus viens cienījams mans kolēģis no LSDSP frakcijas šajā zālē izmantoja citā sakarībā. Juris Bojārs ir sīks un sīkumains, ļauns un atriebīgs. Tautā tādus sauc par smerdeļiem vai seskiem. Es nenožēloju to ieguldījumu, kuru esmu devis, lai viņa dēls kļūtu par Rīgas mēru. Man žēl, ka Gundaram Bojāram pietrūka godaprāta tēvam uzreiz pateikt, ka viņš pats strādā ar Ziemeļvidzemes Kultūrizglītības atbalsta fondu, vismaz lai atturētu savu tēvu no nelietības, jo arī šī nauda, Šabašova nauda, tika tērēta, lai nodrošinātu Gundara Bojāra vizītes Briselē.".
- 2002_06_13-seq122 language "lv".
- 2002_06_13-seq122 speaker Imants_Burvis-1949.
- 2002_06_13-seq122 mentions Q822919.
- 2002_06_13-seq122 mentions Q211.
- 2002_06_13-seq122 mentions Q1976817.
- 2002_06_13-seq122 mentions Q2660080.
- 2002_06_13-seq122 mentions Q232.
- 2002_06_13-seq122 mentions Q1092499.
- 2002_06_13-seq122 mentions Q9005.
- 2002_06_13-seq122 mentions Q15218914.
- 2002_06_13-seq122 mentions Q21011161.
- 2002_06_13-seq122 mentions Q461849.
- 2002_06_13-seq122 mentions Q14917175.
- 2002_06_13-seq122 mentions Q2683.