Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_06_05_a-seq18> ?p ?o. }

• 2002_06_05_a-seq18 type Speech.
• 2002_06_05_a-seq18 number "18".
• 2002_06_05_a-seq18 date "2002-06-05".
• 2002_06_05_a-seq18 isPartOf 2002_06_05_a.
• 2002_06_05_a-seq18 spokenAs 125.
• 2002_06_05_a-seq18 spokenText "Cienījamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Latvijas Republikas iedzīvotāji! Cienījamais Leiškalna kungs! Šī nav formāla runāšana pirms vēlēšanām! Tā tas nav! Ja nekā nerunā, neko nedara, ja visi klusē, tad diemžēl nekas arī nenotiek. Jā! Un kā ir ar valdību? Valdība mums ir kūtra, un tā nevēlas darīt to, ko vajadzētu darīt. Ir pagājuši desmit gadi, bet mēs tā arī stāvam uz vietas ļoti daudzās jomās. Un tā arī nelabo savas kļūdas, bet diemžēl gan vairo. Un kā tad izskatās tā reģionālā valsts teritorijas sadalīšana? Vai tie būs apgabali, apriņķi, novadi, rajoni, pagasti vai “zemes” vai notiks tikai vēsturiskā sadale - Latgale, Vidzeme, Zemgale un Kurzeme? Reģionālā reforma Latvijā - tas ir rēgs! Diemžēl. Tā nav ekonomiski aprēķināta, tā nav pārdomāta, tās sagatavošanā nav bijuši iesaistīti zinātnieki, kuri varēja ļoti labi palīdzēt, un - pats galvenais! - mēs vēl nezinām, ko tā dos nākotnē. Protams, tā laikam dos nelabojamas kļūdas. Un, ja mēs tagad paskatāmies, kas desmit gadu laikā ir noticis un kā ir sakārtota valsts, tad redzam, ka tā diemžēl nav sakārtota. Katrs Saeimas deputāts un arī valdības darbinieki ik dienas saņem ļoti daudz vēstuļu un sūdzību no mūsu iedzīvotājiem. Kāpēc? Tāpēc, ka reģionos, kā mēs tos varam nosaukt, pagastos vai rajonos diemžēl notiek tādas darbības, kuras nav mūsu iedzīvotāju interesēs. Kas pie tā ir vainīgs? Un te mēs varam mierīgi nosaukt 5. un 6. Saeimu. Septītās Saeimas laikā mēs šo jautājumu tomēr esam kaut cik sakārtojuši, bet - pats galvenais - lielākās kļūdas tomēr ir bijušas mūsu bijušajām valdībām un arī esošajai valdībai. Ministri vispār ir attālinājušies no valsts dzīves. Viņi diemžēl neredz mūsu iedzīvotājus, nezina, kas ar viņiem notiek, kāda darbība ir vērojama. Kad ir vajadzīgi mūsu valsts iedzīvotāji? Viņi ir vajadzīgi tad, kad sāk aprēķināt nodokļus. Tātad, lai varētu iekasēt lielākus nodokļus, vienmēr atceras cilvēkus, un viņiem vienmēr papildus uzliek kaut kādu nodokli, nodevu vai palielina kādu kārtējo maksājumu. Un tādu ir bez sava gala. Turpretī par cilvēku eksistēšanu, par viņu problēmām, par izdzīvošanas jautājumiem vispār neviens pārāk nevēlas ne dzirdēt, ne redzēt, ne arī just līdzi viņu ļoti smagajā stāvoklī, tāpēc arī reitingi valdībai un pašvaldībām ir tik ļoti zemi. Un tagad paskatīsimies arī pašvaldības, kā tad viņas strādā? Diemžēl darbs ļoti daudzās pašvaldībās ir ļoti slikts, jo kā gan citādi var novērtēt darbu, ja pašvaldība ir bankrotējusi? Tātad viņa ir noslēgusi tādus neapdomātus līgumus, kuri ir bijuši ļoti kaitīgi gan šai pašvaldībai, gan arī tās iedzīvotājiem. Un kā lai saprot to, ja vienā no pašvaldībām vadītājs mierīgi pasaka: “Mums ir jāņem vairāk aizdevumu, jo mums sacīja, ka pašvaldības tik un tā apvienosies, un tad tos visus parādus mūsu pagastam norakstīs. ” Redzat, kā notiek! Pašvaldības iedzīvotāju demokrātiskie instrumenti ir tautas nobalsošana, pilsoņu sapulce un vēl citi atļauti pasākumi. Vēlēšanām pašvaldībās ir jābūt tiešām! Par otrā līmeņa pašvaldībām. Diemžēl tas ir jau izskatīts un arī iestrādāts dokumentos, taču 7. Saeimas deputāti ir aizmirsuši to, ko mēs esam darījuši. Ja mēs tagad skatāmies, kas tad ir noticis mūsu, 7. Saeimas, darbības laikā, tad ir jāatceras arī 1990. gada 4. maija deklarācija par Latvijas neatkarību. Un tad mēs redzam, ka neesam pavirzījušies tik tālu uz priekšu, cik vajadzēja pavirzīties šajos 10 gados. Mūsu kaimiņi un citas valstis ir sakārtojušas savas valsts iekārtu, un viņu vietējās pašvaldības darbojas divos līmeņos vai kādā citādā veidā. Tās strādā! Un, ja reiz mums nevienam nav sapratnes, tad var arī nošpikot - var aizbraukt un paskatīties, kā tad tas notiek Eiropas Savienības valstīs, uz kuru mēs ejam, un kā tas notiek arī citās valstīs. Varbūt tomēr tā nošpikošana dotu mums labākus rezultātus. Par iedzīvotāju jautājumiem. Kas tos risina? Kas, teiksim, risina lauku cilvēka sasāpējušos jautājumus? Pagasti? Ļoti maz! Ar jauniešu dzīvi saistītie jautājumi laukos vispār ir aizmirsti. Lauku skolotājs. Kas domā par to, kā dzīvo mūsu lauku skolotājs? Par to, kāda ir viņa kvalifikācija? Zemnieku problēmas. Zemnieku problēmas netiek risinātas, jo mēs esam atvēruši savas durvis Eiropas Savienības valstīm, lai tās var šeit ievest vairāk pārtikas produktu, bet rīt mēs izskatīsim dokumentus, kuros vispār ir brīnumi iestrādāti. Lauku bibliotēkas. Par kādām bibliotēkām mēs te raudam, ka tās ir jāceļ? Mēs te runājam par to “stikla kalnu”, kas ir jāuzceļ, par šo pieminekli, bet kurš domās par lauku bibliotēkām? Par to, cik tur ir jauno grāmatu, vai tur ir avīzes un kāds tām ir interneta pieslēgums. 7% lauku bibliotēku ir interneta pieslēgums, pārējām nekā nav. Un cik nejēdzīgas cenas ir lauku veikalos! Kas par tām domā? Neviens nedomā! Varbūt pašvaldības domā? Diemžēl arī vietējās pašvaldības nenodarbojas ar šo jautājumu, jo viņas atbalsta tās lielās celtnes... Nekvalitatīva alkohola izplatīšana laukos. Tas taču briesmīgus apmērus ir sasniedzis! Visi tie “punkti”, kas tur ir… Kas par to domā? Neviens nedomā! Kur ir palikuši kultūras nami? Kur ir sporta zāles, kuras ir vajadzīgas gan jaunatnei, gan arī citiem cilvēkiem? Diemžēl par tām arī mēs nedomājam. Un tagad par deju un koru kolektīviem. Kā tad atbalstīs tos cilvēkus, kuri brauks uz Rīgu - uz Latvijas Vispārējiem dziesmusvētkiem? Neviens par to nedomā! Un kādā veidā varēs samaksāt tiem entuziastiem, kuri pilda šos pasākumus. Neviens arī par to nedomā! Arī Kultūras ministrija ne. Bunkša kungs teica, ka ir maz līdzekļu. Jā, līdzekļu ir maz! Paskatieties Smilšu ielā, kādas skaistas mašīnas ir sapirktas! Kur tad ņems tos līdzekļus, ja mēs iepērkam vairāk par 100 visādu augstākās klases limuzīnu un pašgājēju… Attiecībā uz Aizsardzības ministrijas līdzekļiem. Kur tad ņems tos līdzekļus, ja mēs sāksim laist mākslīgos zemes pavadoņus desmit miljonu vērtībā un pēc tam ierīkosim tos punktus, kuri ar tiem nodarbosies? Vai tas tiks darīts tikai tāpēc, lai trīs tūkstoši zaldātu varētu runāt pa radiotelefoniem? Tagad mēs runājam arī par to, ka lielas naudas aizies Eiropas Savienībai un NATO. Taču kāpēc šie līdzekļi nav norādīti dokumentos? Kāpēc par tiem neko nezina iedzīvotāji? Kāpēc par to nezina pat Saeimas deputāti? Un pēdējais, ko es gribētu pateikt. Redzat, kā mēs rūpējamies! Par to, ka tiek slēgta otrā radio programma, nevienam iedzīvotājam neko neuzprasīja, jo informācija jau nav vajadzīga. Tagad notiek pasaules futbola sacensības, un arī tās cilvēki nevar skatīties. Tā ka, redzat, mēs absolūti nedomājam ne par pilsētu iedzīvotājiem, ne arī par lauku iedzīvotājiem. Un arī otrajam pašvaldību līmenim taču ir jābūt! Pašvaldības ir jāsakārto! Paldies par uzmanību!".
• 2002_06_05_a-seq18 language "lv".
• 2002_06_05_a-seq18 speaker Leons_Bojars-1939.
• 2002_06_05_a-seq18 mentions Q822919.
• 2002_06_05_a-seq18 mentions Q211.
• 2002_06_05_a-seq18 mentions Q2660080.
• 2002_06_05_a-seq18 mentions Q193089.
• 2002_06_05_a-seq18 mentions Q458.
• 2002_06_05_a-seq18 mentions Q4294480.
• 2002_06_05_a-seq18 mentions Q7184.
• 2002_06_05_a-seq18 mentions Q1419663.