Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_06_05_a-seq14> ?p ?o. }

• 2002_06_05_a-seq14 type Speech.
• 2002_06_05_a-seq14 number "14".
• 2002_06_05_a-seq14 date "2002-06-05".
• 2002_06_05_a-seq14 isPartOf 2002_06_05_a.
• 2002_06_05_a-seq14 spokenAs 27.
• 2002_06_05_a-seq14 spokenText "Godājamie Latvijas Republikas pilsoņi un iedzīvotāji! Es gribētu norādīt Bunkša kungam, ka Sociāldemokrātu savienība gatavojot Satversmes grozījumus, valdības partijām vairākas reizes norādīja uz šo problēmu, kāda veidojas saistībā ar tieši vēlētām pašvaldībām, ar šo grozījumu, un ka ir nepieciešams šo problēmu atrisināt. Mēs izteicām gan Pētera Salkazanova iebildumus, gan arī manus, Egila Baldzēna, iebildumus un valdībai arī ieteicām, ka būtu ļoti labi, ja šiem Satversmes grozījumiem būtu arī pavadošie likumi. Jā, iespējams, mēs to varbūt neteicām šeit, Saeimas sēžu zālē, jo mēs nenodarbojamies ar pašreklāmu, bet mēs strādājam pie likumiem, un, ja mēs reiz esam ķērušies pie Satversmes un pie tik nopietniem grozījumiem, tad vajadzēja pamainīt arī šos likumus, un tā ir pati galvenā būtība. Otrais, uz ko es gribētu norādīt, ir tas, ka valdības partijas pašreiz ar savu valdības deklarāciju, ar šo politisko vienošanos, kā jau šeit minēja ministra kungs, ir nonākušas pretrunā ar Satversmi. Arī to jūs neesat labojuši, jo tur nav runāts par tieši vēlētām pašvaldībām, turklāt viennozīmīgi. Tas, protams, ir ļoti bēdīgi, ka partiju politiskā vienošanās un valdības deklarācija zināmā mērā ir kļuvusi antikonstitucionāla - vismaz šajā saturiskajā ziņā -, un to vajadzētu strauji labot. Tas būtu daudz labāk nekā vienkārši muti dzesēt, runājot par to, vai vispār vajag šo jautājumu cilāt. Tā ka valdības partijām ir jāķeras klāt gan savai valdības deklarācijai, gan arī likumiem. Par šiem tempiem - jā, par to mēs varam attiecīgi strīdēties. Es gribētu vēlreiz norādīt uz to, uz ko mūsu kolēģi jau norādīja gan “Latvijas ceļam”, gan “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK. Šī tēze par tieši vēlētu reģionālu pārvaldes institūciju izveidi ir “Latvijas ceļam”, savukārt apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir deklarējusi, ka Latvijas valsts demokrātiskās iekārtas neatņemama sastāvdaļa ir pilsoņu vēlētas pašvaldības. Tā ka, kolēģi, esošā situācija attiecīgi ir pretrunā gan ar valdības deklarāciju, gan arī ar apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un frakcijas “Latvijas ceļš” programmām. Tā ka arī tas jums būtu jāņem vērā, ne tikai Satversme. Un uz to mēs jums norādām. Šeit, protams, mēs varam runāt arī tieši par pašu demokrātisko būtību, jo tiek tiešām nopietna pašvaldība var būt tikai tad, ja tai ir, no vienas puses, pilsoņu dots mandāts, bet, no otras puses, arī zināms finansējums un pietiekami nopietnas funkcijas. Un tad tās būs demokrātiskas pašvaldības. Pretējā gadījumā ir diezgan grūti šo principu realizēt, ja tajās ir pašvaldību deleģēti pārstāvji. Tas ir viens. Ko es vēl šeit gribētu uzsvērt? Kādi ir daži nosacījumi šajā administratīvi teritoriālās reformas jautājumā? Pirmām kārtām, ja mēs paskatāmies vietējo pirmā līmeņa pašvaldību, to, kāpēc ir iestrēgusi šī reforma, tad redzam, ka viena no tām pamatnostādnēm, kas ir bijusi aplama valdībai, ir tā, ka valdība savu projektu par pagastu apvienošanu cenšas realizēt vairāk vai mazāk piespiedu kārtā tā vietā, lai ieinteresētu. Tā necenšas pagastu jeb pirmā līmeņa pašvaldībām attiecīgi piešķirt materiālos stimulus, nemēģina ieinteresēt pašvaldības, mainīt situāciju tajās. Diemžēl šī piespiedu kārtība zināmā mērā ir dominējošā. Otrais, ko es gribētu pateikt, ir tas, ka pirms pirmā līmeņa pašvaldību reformas - un tas, manuprāt, ir galvenais kavēklis - nebija veikta arī reģionālās pārvaldības reforma. Es domāju, ka šim jautājumam bija jābūt atrisinātam, bet pašvaldību sakārtošanas secībai bija jābūt drīzāk pretējai, nekā tā ir pašreiz. Turklāt šis reģionālais projekts tika sagatavots jau sen. Un es arī domāju, ka tas būtu jāīsteno. Lai notiktu patiešām efektīva, nopietna teritoriālās pārvaldes reorganizācija, ir jāparedz finansu līdzekļu sadrumstalotības likvidēšana un to mērķtiecīga novirzīšana reģionu galveno problēmu risināšanai. Ir jāparedz valstisko funkciju deleģēšana pašvaldībām - tātad reģionu pārvaldības decentralizācija, to skaitā arī vienas nodokļu daļas administrēšana. Arī Eiropas Savienības strukturālo fondu līdzekļu izmantošana ir jāparedz bez centrālās pārvaldes subjektīvas ietekmes. Un galu galā mums būtu jāvienojas arī par to, cik tad īsti būs šo reģionu - 5 vai 9 reģioni. Varētu runāt vēl arī par ko citu. Izveidojot tieši vēlētas reģionu pašvaldības, beidzot būtu jāatrisina jautājums par to, lai plānošanas reģionu izveide notiktu vienotās teritoriālajās robežās, lai arī valsts dienesta reģionalizācija notiktu vienotās teritoriālajās robežās un tā tālāk. Katrā ziņā valdības darbības atbrīvošana no lokālu jautājumu risināšanas būtu jāvērš par labu stratēģiskiem uzdevumiem. Diemžēl valdība pie stratēģiskiem jautājumiem strādā nepietiekami, jo tā nodarbojas ar daudziem lokāliem jautājumiem, kuru risināšanu varētu veikt attiecīgā līmeņa pašvaldības. Nākamais, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka būtu jāatrisina jautājums par cilvēku resursu pietiekamu iesaistīšanu kā politiskajā, tā praktiskajā valsts un reģionu pārvaldīšanā. Vēl ir viens jautājums, par kuru būtu jādomā. Tik tiešām mēs atbalstām arī Latvijas vēsturisko teritoriju iedzīvotāju vēlēšanos uzņemties atbildību par savu teritoriju nākotni un to pārvaldīšanu, taču tajā pašā laikā mēs nekādā gadījumā nedrīkstētu pieļaut šeit kaut kādus federālisma iedīgļus un Latvijas vienotības apstrīdēšanu. Ja valdība būtu savlaicīgi rīkojusies, pie tam atbildīgi rīkojusies, tad, es domāju, oktobrī vienlaicīgi ar Saeimas vēlēšanām mēs varētu rīkot arī reģionālo pārvaldību vēlēšanas, un tādā gadījumā iegūtu ne vien Latvijas attīstība, bet tiktu ietaupīts arī pietiekami daudz naudas līdzekļu. Diemžēl tā visa nav, bet pie tā ir jāstrādā! Un pirmām kārtām tā ir valdības partiju un arī pašas valdības atbildība. Paldies par uzmanību!".
• 2002_06_05_a-seq14 language "lv".
• 2002_06_05_a-seq14 speaker Egils_Baldzens-1960.
• 2002_06_05_a-seq14 mentions Q822919.
• 2002_06_05_a-seq14 mentions Q211.
• 2002_06_05_a-seq14 mentions Q193089.
• 2002_06_05_a-seq14 mentions Q458.
• 2002_06_05_a-seq14 mentions Q3899540.
• 2002_06_05_a-seq14 mentions Q15379125.
• 2002_06_05_a-seq14 mentions Q11832398.