Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_05_30-seq26> ?p ?o. }

• 2002_05_30-seq26 type Speech.
• 2002_05_30-seq26 number "26".
• 2002_05_30-seq26 date "2002-05-30".
• 2002_05_30-seq26 isPartOf 2002_05_30.
• 2002_05_30-seq26 spokenAs 125.
• 2002_05_30-seq26 spokenText "Cienījamie kolēģi! Autoceļi Latvijā tik tiešām ir sliktā tehniskajā stāvoklī, un paldies, ka arī pozīcija to ir atzinusi, jo melnais segums 7900 kilometru garumā ir sabojāts. Līdz 1991. gadam ik gadu atjaunoja aptuveni 750 kilometrus, turpretī Latvijas ekonomikas sabrukuma rezultātā ar to gandrīz vairs nenodarbojas, un tāpēc 2002. gadā mums ir ļoti smags stāvoklis - 5000 kilometru asfalta seguma ir atstāti vispār bez finansiālā seguma, bet 1700 kilometru garumā tas ir sabojāts tik ļoti, ka ir pilnīgi jāatjauno. Ja mēs paskatāmies ciparus, tad redzam, ka 1992. gadā tika atjaunoti 58 kilometri, 1993. gadā - 131, 1994. gadā - 132, bet 1995. gadā - tikai 32 kilometri. Labākie ceļu atjaunošanas rezultāti - 400 kilometru - bija 1999. gadā. Visi šie rādītāji liecina par to, ka tik tiešām līdzekļu Valsts autoceļu fondā un Satiksmes ministrijā nav. It sevišķi smags stāvoklis kā vienmēr ir Latgalē, jo Latgali vienmēr aizmirst, it kā tur ceļi nebūtu vajadzīgi. Attiecībā uz autoceļiem ar grants segumu. 12,5 tūkstošu kilometru garumā arī tie ir sliktā stāvoklī, lai gan tie nav tik daudz cietuši agrāk, bet cieš tieši pēdējos gados. Un ar to ir saistāmas tādas darbības kā intensīvā mežu izciršana un smago mašīnu tonnāžas neievērošana, kā rezultātā tiek sagrauti ceļi. Tas ir viens. Otrs ceļu bojāejas cēlonis ir novadgrāvji un kanāli, jo arī tie nav kārtībā un apūdeņo šos ceļus, kā rezultātā tie ātrāk iziet no ierindas, bet pavasarī un rudenī to veicina smago mašīnu pārlieku lielais svars un to intensīvā pārvietošanās. Arī tas viss grauj šos ceļus. Un vēl trešais cēlonis - finansu trūkums. Un kopējais deficīts desmit gados ir sakrājies 130 miljonu latu apmērā, kas būtu vajadzīgi, lai šos ceļus atjaunotu un uzturētu kārtībā. Cienījamie kolēģi, tikpat ļoti smags stāvoklis ir ar tiltiem. Šie 920 uzrādītie tilti vēl nav visi, jo vēl nav uzrādīti lauku ceļu tilti un caurtekas, kas arī atrodas smagā stāvoklī. 720 tiltiem ir hidroizolācijas bojājumi, kuri ir jānovērš, jo citādi cietīs viss tilts, bet 175 tiltiem ir bojātas nesošās konstrukcijas, tātad tie ir pirmsavārijas stāvoklī, un, nedod Dievs, ja notiek kāda nelaime... . Diemžēl melo! Un melo kādā veidā? Gorbunova kungam tika stāstīts, ka Krāslavā tiek remontēti divi tilti, kuri ir uz starptautiskās nozīmes maģistrāles. Pirms pāris dienām Krāslavā man nodemonstrēja, ka ar šiem tiltiem nekas nenotiek. Tātad, redziet, melo ne tikai deputātiem, bet arī ministriem! Un pēdējais - par šiem 90 vai 85 procentiem, ko mēs piešķirsim no akcīzes nodokļa. Tas ir par maz! Tas ir par maz, un tāpēc ir jāpadomā... Aizsardzības ministrija mierīgi 20 procentus no sava budžeta var ziedot ceļu vajadzībām. Tā tas notiek visās pasaules valstīs, ka no Bruņoto spēku budžeta... arī no Zemkopības ministrijas, kuras pārraudzībā ir Valsts meža dienests, visiem šiem ienākumiem piešķir līdzekļus ceļiem, arī šīm institūcijām ir jāpiedalās ceļu atjaunošanā. Tāpēc, cienījamie kolēģi, varbūt necelsim orbītā Zemes mākslīgos pavadoņus desmitiem miljonu dolāru vērtībā, bet padomāsim par mūsu ceļiem, lai mēs tik tiešām varētu pa tiem pārvietoties. Tāpēc mums pret pirmo un otro lasījumu ir jāizturas ļoti nopietni un abu vajadzībām jāatrod lielāks finansējums, lai tik tiešām mēs sakārtotu savus ceļus. Paldies.".
• 2002_05_30-seq26 language "lv".
• 2002_05_30-seq26 speaker Leons_Bojars-1939.
• 2002_05_30-seq26 mentions Q211.