Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_05_28_a-seq2> ?p ?o. }

• 2002_05_28_a-seq2 type Speech.
• 2002_05_28_a-seq2 number "2".
• 2002_05_28_a-seq2 date "2002-05-28".
• 2002_05_28_a-seq2 isPartOf 2002_05_28_a.
• 2002_05_28_a-seq2 spokenAs 138.
• 2002_05_28_a-seq2 spokenText "Godātais priekšsēdētāj, godātie deputāti! Man ir liels gods Jūs šodien uzrunāt Saeimā. (Šos vārdus EP prezidents P. Kokss saka latviski.) Priekšsēdētāja kungs! Parlamenta deputāti! Kolēģi! Man ir liels gods šodien būt šeit ar jums kopā Saeimā. Tā nav mana pirmā vizīte Latvijā kā politiķim, bet tā ir mana pirmā vizīte, esot Eiropas Parlamenta prezidenta amatā. Un man ir liels prieks par šo iespēju uzrunāt šo Augsto namu. Es esmu īru izcelsmes eiropietis, un es jūtu radniecisku saikni ar jums savā Latvijas apmeklējuma laikā: abas mūsu valstis ir nelielas valstis, kas atrodas Eiropas perifērijā, un dažādos veidos vēstures gaitā mēs esam saskārušies ar lielo kaimiņu iegribām. Mūsu abām tautām ir ļoti izteikta identitātes izjūta un mūsu kultūras, valodas un tradīciju vērtējums. Tās ir tās lietas, kas ir palīdzējušas mūsu nācijām izdzīvot pat tajos laikos, kad neatkarīga valsts nepastāvēja. Bieži vien mazajām valstīm, kas vēlas iestāties lielajā Eiropas Savienībā, rodas jautājums par identitāti: vai mūsu identitāte saglabāsies, ja mēs iestāsimies šajā savienībā? Iestāties vai ne - tā ir jūsu brīva izvēle, jo jūs esat brīva, neatkarīga, suverēna tauta. No Eiropas Parlamenta viedokļa, es gribu teikt, ka mēs ieguldīsim ievērojamus līdzekļus, lai nodrošinātu, ka jau no paša sākuma, ja jūs nolemsiet iestāties, jūsu deputāti mūsu Parlamentā varēs strādāt latviešu valodā, tas ir, strādāt gan Parlamenta komitejās, gan politiskās grupās, gan plenārsēdēs. Mēs atbalstīsim šo iespēju. Un tas pats attiecas arī uz dokumentu, kā arī direktīvu un regulu projektu tulkošanu. Tā tiks nodrošināta. Tātad ne tikai ievēlētie deputāti, bet arī pilsoņi, ko jūs pārstāvat, varēs detalizēti sekot līdzi likumdošanas politiskajam procesam savā dzimtajā valodā. Un tā ir investīcija multikultūrā, ko Eiropa Parlaments iegulda tādā Eiropā, kurai tas tic, - Eiropā, kura respektē daudzveidību, kultūru dažādību. Mēs nekad nespēsim uzcelt veiksmīgu Eiropas Savienību, ja mēs ignorēsim savas dziļi iesakņojušās tradīcijas, savu daudzveidību un kultūru bagātību. Un tātad, atbildot uz jautājumu, vai, atrodoties Eiropas Savienībā, var saglabāt identitāti, es skaidri atbildu: “Jā!” Taču par šo identitātes saglabāšanu ir jārūpējas tiem, kuri pārstāv šo identitāti. Neviens Eiropā nemēģinās jums atņemt jūsu mantojumu! Un tātad jūs esat šā kultūras mantojuma ilgtspējības avots. Otrais jautājums, kas bieži izskan vairākās kandidātvalstīs, debatēs šo valstu sabiedrībā. Tiek apgalvots, ka, iestājoties Eiropas Savienībā, viena savienība zināmā mērā tiks aizstāta ar otru - tātad Maskavas vietā nāks Brisele, un ir vērts par to brīdi padomāt. Tātad pirmais pretarguments šim pilnīgi nepareizajam uzskatam ir tāds, ka, ja jūs iestāsieties Eiropas Savienībā, tad tā būs brīvas un neatkarīgas tautas brīva un suverēna izvēle. Tātad jūs paši varat izlemt - iestāties vai neiestāties, un tā ir jūsu pašu izvēle, ko jūs darīsiet. Otrkārt, ja Eiropas Savienībā ir kāds spēks, tad tas ir pārliecības un saprāta spēks, bet tas nav ārējo draudu vai pārākas militārās varas spēks. Visa kārtība Eiropas Savienībā ir radīta sarunu veidā, tas nav politisks diktāts. Eiropas Savienībā, ja jūs nolemsiet tajā iestāties, pie katra galda jums būs rezervēta sava vieta. Jūsu komisārs Eiropas Komisijā, jūsu ministrs Ministru Padomē un jūsu deputāti varēs līdzdarboties katrā parlamenta struktūrā - gan specializētajās komitejās, gan parlamenta grupās, gan plenārsēdēs, un vērtības, kādas mums Eiropas Savienībā ir, ir tās vērtības, kurām arī jūs esat uzticīgi mūsdienu Latvijā, - cilvēktiesību respektēšana, likuma vara, varas dalīšana starp tiesu, policiju un valdības institūcijām, atvērta tirgus ekonomika, plurālistiska demokrātija, brīva prese. Tās visas ir tās lietas, kuras, pēc manām domām, ir dziļi iesakņojušās jūsu nacionālajās tradīcijās un centienos. Un šīs vērtības jums ir kopējas ar Eiropas Savienību. Tas nav tā, kā bija agrākos laikos, jo tagad pastāv brīva izvēle, atvērtība sarunām un aktīva piedalīšanās, un tas ir tas, ko mēs piedāvājam. Tā ir galvenā fundamentālā atšķirība! Es gribētu apsveikt Saeimas priekšsēdētāju un savus kolēģus deputātus ar to, ka jūs esat paaudze, kas ir īstenojusi nepieredzētu pāreju uz atjaunotu neatkarīgu Latviju, ka jūs pārņemat acquis communautaire - un tas ir ļoti liels un sarežģīts darba apjoms - un esat sasnieguši ļoti ievērojamu progresu. Strādājot šajā virzienā, jūs bruģējat ceļu nākamajām paaudzēm un paverat tām jaunas iespējas. Es domāju, ka, ja jūs izlemsiet iestāties Eiropas Savienībā - un es ceru, ka jūs tā izlemsiet -, šis lēmums būtiski ietekmēs jūsu vietu gan visā pasaulē, gan šajā reģionā, jo reālu drošību šodien un nākotnē nodrošina ne tikai tādas drošības organizācijas kā NATO. Es zinu, ka jūsu valsts ar to saista lielas cerības, un es ceru, ka tās piepildīsies jau tuvākajā nākotnē, bet īstais drošības avots ir izlīgums, stabilitāte un progress, un šāda veida drošību Eiropas Savienība dod savām dalībvalstīm, kuras pagātnē bieži vien ir karojušas savā starpā, bet tagad, pēc vienas paaudzes, šāda varbūtība tām liekas pilnīgi neiespējama. Pirmo reizi gadsimtu gaitā mēs Eiropas kontinentā veidojam kopīgu uzplaukuma, izlīguma un miera zonu. Taču mēs to nedarām ar ieročiem, bet darām ar brīvu tautu brīvu gribu, un tas nodrošina Eiropas izlīguma procesam stiprumu un dziļumu. Žans Monē, viens no Rietumeiropas integrācijas pamatlicējiem pēc Otrā pasaules kara, ir teicis: “Ja mainās konteksts, mainās problēma. ” Es ticu, ka, Latvijai esot Eiropas Savienībā, mainīsies konteksts un jūsu attiecības, cita starpā arī ar Krieviju, būs pavisam citādas - brieduma pilnas -, jo šeit būs cita ģeopolitiskā, ģeostratēģiskā dimensija, ja jūsu valsts būs lielākas Eiropas saimes locekle. Ar Eiropas Savienības Ziemeļu dimensijas politikas starpniecību nostiprināsies sadarbība gan ar Ziemeļvalstīm, gan ar Baltijas valstīm. Attiecībā uz iestāšanās sarunām jāteic, ka jūs Latvijā esat ļoti tālu tikuši šajā procesā. Kaut gan jūs sākāt šo sarunu procesu vēlāk, jūs esat aizsteigušies priekšā daudziem citiem, un tas ir liels jūsu sasniegums. Kā politiķis es gribētu teikt, ka šis darbs, kas ir ieguldīts un kas ir nepieciešams, gatavojoties iestājai Eiropas Savienībā, tomēr ir vēl tikai pirmā fāze, jo iestāšanās Eiropas Savienībā ir notikums, kam ir vēsturiska nozīme. Būt Eiropas Savienībā - tas ir process, tas nav vienreizējs notikums! Tas ir tāpat kā kāzu organizēšanā: sākumā iegulda lielas pūles, bet pēc tam par pašu laulības dzīvi daudz nedomā. Tagad, kad tik daudz pūļu ir ieguldīts “kāzu sagatavošanā”, nākamajai fāzei vajadzētu būt pēciestāšanās stratēģijai - tātad: ko jūs darīsiet tad, kad būsiet iestājušies, ja pieņemam, ka jūs to izdarīsiet savlaicīgi? Es ceru, ka tā arī notiks. Un šī ideja par pēciestāšanās stratēģiju ir ļoti būtiska. Es gribētu minēt piemēru no Īrijas dzīves, lai precizētu to, ko es domāju. Mana valsts sakarā ar to, ka mums bija pieejami Eiropas solidārie līdzekļi no strukturālajiem un kohēzijas fondiem, arī no lauku attīstības un citiem fondiem, ir kļuvusi par lielu eksperti šo iespēju izmantošanā reālajā dzīvē. Ja plāni ir uzrakstīti uz papīra, ja jums prātā ir labas idejas un interesantas teorijas par attīstību, tas viss ir labi, taču ar to vien nepietiek. Un es varu pateikt, ka 15 mūsu dalībvalstīs ir dažādi gūto panākumu līmeņi, daļai nav visai labi veicies, izmantojot šīs iespējas. Ļoti liels uzsvars ir jāliek uz administratīvās kapacitātes veidošanu, un es zinu, ka jūs to saprotat, jo jūs bieži to dzirdat no ES institūcijām, no Eiropas Komisijas, un to nedrīkst novērtēt par zemu. Laba administratīvā kapacitāte ir absolūti nepieciešams priekšnosacījums šajās “laulībās”, nevis tikai iestāšanās brīdī, lai jūs varētu maksimāli izmantot piedāvātās iespējas. Jums ir nepieciešams sagatavot un identificēt labus projektus. Labs projekts nav tikai laba ideja, ko kāds no jūsu vēlētājiem nedēļas nogalē jums iečukstējis ausī, bet labs projekts ir tāds projekts, kas iepriekš ir ticis ļoti rūpīgi izvērtēts. Jums ir jāizvērtē, kur vislabāk šīs investīcijas atmaksāsies, jo šīs investīcijas paver nākotnes iespējas, un tāpēc ļoti svarīgi ir visu izvērtēt un saplānot, gan nodrošinot apmācību, gan runājot par lauku rajonu uzplaukumu, gan par mazo un vidējo uzņēmumu attīstību. Ir nepieciešams ļoti augsts prasmju līmenis, jo, ja visa tā pietrūkst, šīs iespējas var palikt tikai uz papīra. Minēšu divus piemērus. Runājot par to, kā Īrija šos fondu līdzekļus pārvērš iespējās, ja mums būtu Olimpiskās spēles, mana valsts ar savu administratīvo stilu katru gadu izcīnītu pa zelta medaļai, diemžēl Olimpiskās spēles tik bieži nenotiek un arī mēs ne tik bieži tajās uzvaram, tāpēc būtu labi uzvarēt vismaz kādā disciplīnā. Taču Eiropas Savienībā ir arī tādas valstis kā, piemēram, Grieķija, kura vēl nav pilnībā apguvusi šo procesu, un pēc programmas izpildes beigām tai vēl ir atlikuši neizmantoti līdzekļi, pie tam lielā apjomā. Viņi gan ir izgudrojuši Olimpiskās spēles, taču šajās sacensībās viņi nebūtu ieguvuši medaļu, jo viņi vēl nav apguvuši šīs iemaņas. Tātad: solidaritātes fondu sniegtās iespējas ir pieejamas uz papīra, bet jums pašiem ir jāprot tās izmantot, un šādā sakarā ļoti svarīga ir administratīvā kapacitāte, tāpēc tai ir jāpievērš ļoti liela uzmanība, domājot par pēciestāšanās stratēģiju. Tas pats attiecas arī uz lauku rajonu attīstību. Es zinu, ka šeit cilvēkiem, kuri dzīvo laukos, ir bažas par to, kas viņus sagaida Eiropas Savienībā. Es gribu jums teikt, ka pat tad, ja jūs paliksiet ārpus Eiropas Savienības, pie jums tik un tā būs ļoti būtiskas pārmaiņas. Pasaule mainās, un Latvija nevar prasīt, lai laiks ritētu atpakaļ. Latvija globalizētā pasaulē nevar apturēt šo procesu un pateikt, ka tā grib izkāpt. Un tā, vai nu esot Eiropas Savienībā, vai ārpus tās, tik un tā būs nepieciešamas pārmaiņas, bet Eiropas Savienības ietvaros mums ir mehānisms, kā atvieglot šīs strukturālās pārmaiņas. Mums ir šādu pārmaiņu pieredze, un mēs varam tajā dalīties. Es zinu situāciju, kāda ir izveidojusies manā vēlēšanu apgabalā, jo tajā ietilpst gan pilsētas, gan lauki. Lauku attīstībai Eiropas Savienībā ir īpaša līderprogramma, un arī mēs sākumā domājām, kas tā ir par programmu, kaut gan, protams, mēs visi mākam lasīt. Tie ir reāli projekti reāliem cilvēkiem, kuri strādā reālu darbu, un, ja jums ir bažas par to, kāda būs situācija jūsu vēlēšanu apgabalos, ja jūs pārstāvat lauku rajonu, tad runājiet ar Eiropas Komisiju, ar Eiropas Parlamentu, lai sazinātos ar dalībvalstu iedzīvotājiem lauku rajonos, ar tiem, kam ir kāda pieredze; galvenie eksperti esam nevis mēs - es un citi politiķi - , bet gan iedzīvotāji uz vietām, kas izmanto ?os fondus, lai radītu sev iespējas. Redzot šādus reālus piemērus, jūs varēsiet runāt ar cilvēkiem, dot viņiem cerību, ka šie pārveidojumi notiks, bet tie var notikt tikai tādā veidā, ka tie dos viņiem reālas cerības. Eiropas Parlaments atbalstīs Eiropas Komisijas finansiālo plānu, kas gan ir diezgan strīdīgs attiecībā uz tādu jautājumu kā tiešie maksājumi lauksaimniecībai. Tomēr es gribu jūs iedrošināt. Šajā vizītē man bija iespēja detalizēti uzklausīt jūsu galvenā sarunu vadītāja apsvērumus, ārlietu ministra bažas it īpaši attiecībā uz kvotām un citiem ar lauksaimniecību saistītiem jautājumiem, un es sapratu, ko viņi teica. Es šo viedokli aizvedīšu un pastāstīšu Briselē. Es ceru - kaut gan neesmu pilnvarots vadīt sarunas - , ka mēs atradīsim veidu, kā nodrošināt, lai jūsu viedoklis kvotu jautājumā tiktu saprasts, uzklausīts, un ceru, ka tam tiks rasts pozitīvs risinājums. Un tas būs taisnīgs risinājums, jo visi šie risinājumi tiks panākti diskusiju ceļā, uzklausot sarunu partnerus. Un rīt, atgriezies Eiropas Parlamentā Briselē, es par šiem jautājumiem runāšu. Šīs uzrunas nobeigumā es gribētu pievērsties paplašināšanās lielajiem uzdevumiem, izaicinājumiem. Es jau īsumā esmu runājis par pieskaņošanās procesu, par pēciestāšanās stratēģiju, bet kāds ir šis lielākais Eiropas Savienības paplašināšanās uzdevums? Tas ir vislielākais uzdevums, ar ko nākas saskarties mūsdienu eiropiešu paaudzei. Šobrīd mums ir pieskārusies vēstures roka. Mums ir jāsadziedē barbariskā 20. gadsimta cirstās brūces mūsu kontinentā, un tāpēc ir iespējami milzīgi pārveidojumi. Eiropas Parlamentam un man, tā prezidentam, tā ir galvenā politiskā prioritāte šobrīd. Es gribu jums teikt, ka Eiropas Parlaments bija pirmā politiskā Eiropas institūcija, kas uzstāja, ka jūs ir jāuzņem, ja jūs vēlaties iestāties, ka jums ir jākļūst par pilntiesīgu dalībvalsti, pie tam laicīgi, lai jūs jau 2004. gadā varētu piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās, un es ceru, ka tā tas notiks. Es vēlētos teikt, ka pēc tam, kad jūs nākamā gada sākumā būsiet parakstījuši iestāšanās līguma projektu, es gribētu ar jūsu parlamenta priekšsēdētāja starpniecību ielūgt astoņus šā parlamenta deputātus, jo tas ir Latvijai paredzētais deputātu skaits saskaņā ar Nicas līgumu. Tātad es gribētu ielūgt atbilstoši jūsu parlamenta politiskajai struktūrai astoņus deputātus uz Eiropas Parlamentu kā novērotājus, aicināt viņus apmeklēt mūsu komiteju un politisko grupu sēdes, arī plenārsēdes, un būt pilnīgi iesaistītiem it visā, tikai ar vienu izņēmumu - pagaidām bez balsstiesībām, jo tās sekos pēc līguma ratifikācijas. No mūsu puses, mēs mācīsimies ar jums strādāt - strādāt ar jaunām valodām un sastapties ar citiem izaicinājumiem, un tā mēs varēsim sagatavoties tam brīdim, kad pēc v��lēšanām darbu sāks pirmie pilntiesīgie jūsu deputāti. No jūsu puses tas būs mītu salaušanas process. Tad jūs redzēsiet, kādi mēs esam, kā mēs strādājam; jūs varēsiet informēt savus vēlētājus par to, kā mēs risinām tādus jautājumus kā lauku attīstība un citus. Šā gada novembrī mums Eiropas Parlamentā būs plašas debates par paplašināšanās procesu, un es vēlētos, lai arī Saeimas deputāti būtu klāt šajās debatēs. Mēs ar jums sazināsimies un ielūgsim vairākus deputātus, taču es vēlētos, lai jums līdzi dotos arī Latvijas preses pārstāvji - gan centrālās, gan reģionālās preses pārstāvji, arī no radio un televīzijas. Jums tā būs iespēja informēt cilvēkus par to, kas notiek Eiropā Eiropas Savienības paplašināšanās sakarā. Tomēr ir viena problēma - referenduma sagatavošanas kampaņa - , kas ir izaicinājums tieši politiķiem, nevis citiem: acquis communautaire ir tehniskā ziņā ļoti sarežģīts, un pie tā pārņemšanas ir strādājuši gan Eiropas Komisijas, gan jūsu ministriju eksperti, savukārt mūsu, politiķu, uzdevums ir pārliecināt iedzīvotājus, tas nav ministriju uzdevums! Tagad ir pienācis laiks, lai mēs, politiķi, gan 15 dalībvalstīs, gan kandidātvalstīs pārņemtu šo iniciatīvu no tehnokrātiem, pasakot viņiem paldies, un sāktu veidot atbalsta politiku. Mums ir jāstrādā ar vēlētājiem, jāpārliecina vēlētāji, jāgūst viņu atbalsts. Pagājušajā sestdienā, kad Igaunijā Marija Naumova uzvarēja Eirovīzijas dziesmu konkursā - un es apsveicu jūs un apsveicu viņu ar šo lielo sasniegumu! - , es nodomāju, ka Latvijai ir radusies jauna vēstniece, jo viņa tagad popularizēs jūsu valsti. Es domāju, viņa būs brīnišķīga vēstniece. Es domāju, ka viņa būs vēstniece, kas darīs savu darbu ne tikai ar mūzikas starpniecību vien, jo viņa ir simbols. Viņa iemieso to daudzšķautņainību, to sarežģītību, kas, pēc manām domām, raksturīga Latvijai mūsdienās. Un, pēc manām domām, varētu teikt, ka viņa šajā brīdī ir Dieva sūtīta. Šāds cilvēks ar šādu pieredzi šajā brīdī var parādīt, kāda Latvija ir šodien. Šī iespēja klauvē pie jūsu durvīm, un nākamgad referendumā jums būs jāizdara izvēle, un tas attiecas ne tikai uz ekonomiskajām iespējām. Šeit ir runa arī par stabilitāti un izlīgumu, kas ir ilgtspējīgs un noturīgs. Es ceru, ka jūs nolemsiet iestāties. Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos atsaukties uz šo Eiropas Savienības karogu, kas ir manā priekšā. Vaclavs Hāvels vairākkārt ir uzrunājis Eiropas Parlamentu. 1990. gadā viņš teica, skatoties uz karogu: nesapņojot par labāku Eiropu, mēs nekad neuzcelsim labāku Eiropu! Man divpadsmit Eiropas zvaigznes nenozīmē lepnu pārliecību, ka mēs uzcelsim paradīzi zemesvirsū, jo tādas nekad nebūs. Man šīs divpadsmit zvaigznes atgādina, ka pasaule varētu kļūt labāka, ja mums būs drosme lūkoties zvaigznēs. Latvijas tautas tradīcijas ir liela bagātība, tā ir romantiska kultūra, kas noskaņo sapņošanai. Es domāju, ka Latvijai priekšā stāv brīnišķīgas iespējas, un es ceru, ka jūs to izmantosit. Arī es darīšu visu, lai jūs pārliecinātu sekot šai iespējai. Paldies! (Aplausi.)".
• 2002_05_28_a-seq2 language "lv".
• 2002_05_28_a-seq2 speaker Pats_Kokss.
• 2002_05_28_a-seq2 mentions Q822919.
• 2002_05_28_a-seq2 mentions Q211.
• 2002_05_28_a-seq2 mentions Q79820.
• 2002_05_28_a-seq2 mentions Q649.
• 2002_05_28_a-seq2 mentions Q191.
• 2002_05_28_a-seq2 mentions Q193089.
• 2002_05_28_a-seq2 mentions Q458.
• 2002_05_28_a-seq2 mentions Q8889.
• 2002_05_28_a-seq2 mentions Q39731.
• 2002_05_28_a-seq2 mentions Q159.
• 2002_05_28_a-seq2 mentions Q8880.
• 2002_05_28_a-seq2 mentions Q7184.
• 2002_05_28_a-seq2 mentions Q22890.
• 2002_05_28_a-seq2 mentions Q41.
• 2002_05_28_a-seq2 mentions Q9005.
• 2002_05_28_a-seq2 mentions Q1191011.
• 2002_05_28_a-seq2 mentions Q33959.
• 2002_05_28_a-seq2 mentions Q229366.