Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_05_28_a-seq14> ?p ?o. }
Showing items 1 to 16 of
16
with 100 items per page.
- 2002_05_28_a-seq14 type Speech.
- 2002_05_28_a-seq14 number "14".
- 2002_05_28_a-seq14 date "2002-05-28".
- 2002_05_28_a-seq14 isPartOf 2002_05_28_a.
- 2002_05_28_a-seq14 spokenAs 138.
- 2002_05_28_a-seq14 spokenText "Ja runājam par tendencēm pēc 11. septembra, es gribētu sākt ar vienu un likt uzsvaru uz to, ka, raugoties no Eiropas Parlamenta viedokļa, ir nepieciešams izvairīties no stereotipiem, jo citādi mums rodas briesmas, ka sabiedrībā, debatēs ikviens islāma reliģijas piekritējs tiek uzskatīts par fundamentālistu un teroristu. Šāda stereotipu veidošana, respekta trūkums pret citām civilizācijām mums ir nepieņemams, jo tādā veidā mēs tikai veicinām fundamentālisma nostiprināšanos. Es, būdams Eiropas Parlamenta prezidents, esmu Eiropas Savienībā ticies ar visiem arābu valstu pārstāvjiem, ar islāma valstu vēstniekiem Eiropas Savienībā, un es ļoti gribētu uzsvērt šo civilizāciju dialoga ideju. Mēs Eiropas Parlamentā veidojam šādu nostāju tādēļ, lai izvairītos no noslīdēšanas līdz šādiem vienkāršotiem stereotipiem. Otra dimensija. Pagājušajā nedēļā es biju Itālijas parlamentā un ieraudzīju tur cerīgu zīmi - Āfrikas valstu parlamentu priekšsēdētāju grupu no Vidusjūras dienvidu piekrastes un no Centrālās Āfrikas valstīm. Tā nebija bijušās koloniālās varas radīta grupa Āfrikas valstu attīstības veicināšanai, bet gan pašu afrikāņu veidota grupa, un mums ir jārada iespējas, lai šie cilvēki paši varētu veidot savu nākotni, uzņemties atbildību par to un sadarboties. Savukārt mums, eiropiešiem, ir jāapliecina solidaritāte, sniedzot atbalstu gan finansu, gan arī pārējā potenciāla nostiprināšanā. Ir prieks redzēt , ka viņi uzņemas atbildību par savu nākotni un vēlas sadarboties gan korupcijas apkarošanā, gan labas pārvaldes sistēmas veidošanā, gan arī demokrātijas nostiprināšanā. Tā ir cerīga zīme, un mēs esam gatavi atbalstīt viņu centienus un viņiem palīdzēt. Tā bija manas atbildes pirmā daļa saistībā ar patvēruma meklētājiem. Es zinu, kāda ir bijusi manas valsts vēsture un kāda ir jūsu valsts vēsture. Mums ir bijusi ilga emigrācijas vēsture - vairāk nekā simt četrdesmit gadu cilvēki ir emigrējuši no mūsu valsts, taču arī pēc mūsu valsts neatkarības iegūšanas 1922. gadā emigrācija diemžēl turpinājās, un līdz ar to mēs esam zaudējuši daudz mūsu dzīvā spēka. Tā salauza cilvēku sirdis un ļoti negatīvi ietekmēja daudzus lauku rajonus. Es arī zinu, ka pirmais iemesls, kāpēc cilvēki brauca projām, bija tas, ka nebija nekādu ekonomisko iespēju, izredžu, un tāpēc es domāju, ka galvenais veids, kā varētu risināt šo migrācijas problēmu, ir ekonomikas attīstība. Tas varbūt skan naivi, bet tas ir absolūti nepieciešams. Tai ir jākļūst par galveno prioritāti. No otras puses, mums ir jārespektē starptautiskās saistības un Ženēvas konvencija, jo ir cilvēki, kuri bēg no režīmiem, kas viņus apspiež, un mūsu pienākums ir šiem cilvēkiem palīdzēt. Trešā lieta. Mums Eiropas Savienības līmenī vajadzētu vienoties par kontrolētu, ierobežotu ekonomisko migrāciju, par kaut kādu noteiktu ekonomiskās migrācijas līmeni. Tā ir ilūzija - domāt, ka katrs patvēruma meklētājs patiešām ir bēglis. Taču, palūkojoties uz demogrāfisko situāciju, kāda ir daudzās Eiropas valstīs, kur iedzīvotāji noveco, redzam, ka mums būs vajadzīgs darbaspēks. Mēs varētu palūkoties uz tādām valstīm kā Kanāda, kurai ir atvērtas parādes durvis, bet kura stingri kontrolē un ļoti noslēgtas tur tā saucamās sētas durvis. Mums vajadzētu vienoties par zināmu kontrolētu ekonomisko migrāciju Eiropā, bet vienlaikus ir jābūt arī stingrai apņēmībai cīnīties pret noziedzību, pret cilvēku tirdzniecību, pret tiem, kas iedzīvojas uz Trešās pasaules valstu posta un nabadzības rēķina, jo zināma vergu tirdzniecība pastāv arī mūsdienās. Mums ir nepieciešams atbalstīt attīstību, apzināties reālo situāciju un bargi cīnīties pret noziedzību, jo ļoti daudzi cilvēki ir iekļuvuši šīs vergu tirdzniecības tīklos, šajā apburtajā lokā. Šajā jautājumā mēs Eiropā aizvien ciešāk sadarbojamies. Pagātnē daudzas valstis nevēlējās atteikties no savas suverenitātes un nodot to Eiropas kopējā pārziņā, bet tās diemžēl netika galā un nu ir sapratušas - un mēs visi Eiropas Savienībā to apzināmies -, ka tikai visiem kopā mums ir lielākas izredzes gūt panākumus. Pašlaik mēs stāvam uz jaunas patvēruma meklētāju un migrācijas politikas sliekšņa. Un jau galotņu tikšanās laikā Seviljā, Spānijas prezidentūras laikā, mēs varam sagaidīt nopietnus politiskus lēmumus šajā jomā.".
- 2002_05_28_a-seq14 language "lv".
- 2002_05_28_a-seq14 speaker Pats_Kokss.
- 2002_05_28_a-seq14 mentions Q193089.
- 2002_05_28_a-seq14 mentions Q458.
- 2002_05_28_a-seq14 mentions Q16.
- 2002_05_28_a-seq14 mentions Q8889.
- 2002_05_28_a-seq14 mentions Q38.
- 2002_05_28_a-seq14 mentions Q29.
- 2002_05_28_a-seq14 mentions Q71.
- 2002_05_28_a-seq14 mentions Q8717.