Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_05_22-seq92> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2002_05_22-seq92 type Speech.
- 2002_05_22-seq92 number "92".
- 2002_05_22-seq92 date "2002-05-22".
- 2002_05_22-seq92 isPartOf 2002_05_22.
- 2002_05_22-seq92 spokenAs 125.
- 2002_05_22-seq92 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Vispirms es aicinu sākt balsošanu ar komisijas priekšlikumu. Otrs jautājums ir par Leiškalna kunga priekšlikumu. Tas ir ļoti labs priekšlikums, bet tam ir viens mīnuss. Šo spirtu var ražot gan no pašmāju graudiem, gan no citu valstu fermeru graudiem, tāpēc ļoti liels mīnuss Leiškalna kunga priekšlikumā ir tas noteikums, ka spirts var tikt ražots no importētiem graudiem. Mums šo abu rūpnīcu jauda ir tāda, ka apmēram 20 000 tonnu graudu patērē spirta ražošanai, un ir potences iegūt lielāku graudu daudzumu šīm jaudām. Tā ka mums jābūt uzmanīgiem, balsojot par 3. priekšlikumu, kas to ražotņu īpašniekiem, kurās ražo alkoholiskos dzērienus, neizslēdz iespēju importēt ne tikai spirtu alkoholisko dzērienu ražošanai, bet varbūt arī graudus, no kā ražotu tepat spirtu vai nu vietējam patēriņam, vai eksportam. Nākamais moments. Komisijas pieņemtā redakcija nekaitētu šajā situācijā arī uzņēmumam “Latvijas balzams”, jo “Latvijas balzams” varētu ņemt šo importēto spirtu, ja tas tiek izlietots eksporta produkcijas ražošanai, kā tas jau šobrīd uzņēmumā “Latvijas balzams” notiek. Arī šinī ziņā uzņēmuma “Latvijas balzams” intereses nebūtu aizskartas, pastāvot pašreizējām īpašuma attiecībām šajā koncernā jeb kompānijā. Tālāk. Neapšaubāmi, uzņēmums “Latvijas balzams” ir apliecinājis, ka Latvijā ražotais spirts pēc kvalitātes pilnīgi atbilst viņu prasībām. Paliek dilemma. Ja mēs pozitīvi nenobalsojam un, tā teikt, ja šis ritenis sāk ripot... ja sāk ražot alkoholiskos dzērienus no importētā spirta un ja spirts tiek ražots arī no importētiem graudiem, nu tad Latvijas zemniekiem paliek otrs variants: kooperēties, veidot savas jaunas, dublējošas spirta ražotnes un varbūt arī ražot galaproduktu - alkoholiskos dzērienus. Jo privatizācija, kas notikusi ar uzņēmumu “Latvijas balzams”, nepavisam nav bijusi racionāla no mūsu lauksaimniecības, mūsu zemnieku interešu viedokļa. Neapšaubāmi, tas privatizācijas process nav bijis racionāls. Nu mēs uztraucamies, ka būs lielas neērtības, klapatas ar pieņemtajām starptautiskajām saistībām, līgumiem un tā tālāk. Taču Ārlietu ministrijai jāstrādā citādā rakursā, aizstāvot mūsu uzņēmēju intereses, nevis tā, kā bijis līdz šim. Un mums piemēri nav tālu jāmeklē. ASV prezidents Bušs... Mums jāmācās no ASV prezidenta Buša! Viņš parakstīja likumu, ko Senāts pieņēmis, - likumu par ļoti ievērojamām, apmēram 100 miljardu dolāru lielām subsīdijām Amerikas fermeriem nākamajos desmit gados. Es vienkārši paskaitļoju, cik tas būtu Latvijas zemniekiem, ja rēķinātu uz vienu iedzīvotāju, kā Amerikā. Mums 24 miljonu vietā būtu subsīdijās jāsaņem tuvu pie 100 miljoniem latu. Lūk, tādu likumu ir nupat parakstījis prezidents Bušs, neskatoties ne uz kādiem Pasaules tirdzniecības organizācijas nosacījumiem, ne uz kādām skaistām makroekonomiskām definīcijām par brīvo tirgu! Mācīsimies no Buša! Ārlietu ministrija var mācīties no Buša, un tāda maza pieredze jau 1998. gadā Latvijā bija. Paldies par uzmanību.".
- 2002_05_22-seq92 language "lv".
- 2002_05_22-seq92 speaker Arnis_Kalnins-1935.
- 2002_05_22-seq92 mentions Q211.
- 2002_05_22-seq92 mentions Q15628977.
- 2002_05_22-seq92 mentions Q130614.
- 2002_05_22-seq92 mentions Q3133469.