Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_05_22-seq68> ?p ?o. }

• 2002_05_22-seq68 type Speech.
• 2002_05_22-seq68 number "68".
• 2002_05_22-seq68 date "2002-05-22".
• 2002_05_22-seq68 isPartOf 2002_05_22.
• 2002_05_22-seq68 spokenAs 125.
• 2002_05_22-seq68 spokenText "Cienījamie kolēģi! Šodien kārtējo reizi Saeimas deputāti tiek nostādīti ar muguru pret Latvijas Republikas zemniekiem, kam ir ļoti smagas problēmas. Diemžēl, izskatot šo likumprojektu, uz Saeimas pozīcijas deputātiem ir izdarīts tāds spiediens, ka viņi nevēlas, lai spirta ražošana Latvijā notiktu no Latvijā izaudzētiem graudiem. Neviens nav aprēķinājis, cik liels spirta daudzums tiek izlietots Latvijā un vai tik tiešām tas ir saražots no Latvijā izaudzētiem graudiem. Tāpēc es ierosinu - un aicinu to ņemt vērā arī tad, kad tālākos priekšlikumus izskatīsim -, ka 3. panta otrā daļa ir jāatstāj spēkā trešajā lasījumā pieņemtajā redakcijā - tajā, par ko mēs nobalsojām trešajā lasījumā. Kāpēc? Tāpēc, ka tas teksts ir pilnīgs, tas atbilst Latvijas zemnieku vajadzībām un visiem tiem kritērijiem, kuri tik tiešām ir vajadzīgi šinī likumā. Pāris vārdu par mūsu Ārlietu ministriju. Es tik tiešām biju izbrīnīts, kad redzēju tās vēstules, kuras mūsu ārlietu ministrs bija rakstījis Saeimas deputātiem un kurās viņš bija norādījis, kas ir jādara un kādi panti ir jāizslēdz. Es nekādi nevaru to saprast. Vai tad Ārlietu ministrija tagad ir augstāks orgāns nekā Saeima? Ārlietu ministrija diemžēl nevēlas atbalstīt mūsu zemniekus, un tāpēc es vēlreiz jums atgādinu, ka mums ir jāatstāj spēkā trešajā lasījumā pieņemtais - 3. panta otrā daļa: alkohola un citu preču ražošanā ir izmantojams tikai Latvijā ražots jēlspirts vai spirts. Protams, tas ir ražojams no Latvijā izaudzētiem graudiem! Laukos Latvijā bezdarbs pārsniedz 50 procentus. Jaunas darba vietas var radīt tikai tad, ja mēs atbalstīsim to, ka vajag audzēt graudaugus pārstrādei (spirtam, bioetanolam) un rapsi - eļļai, tas ir, uzturam vai biodegvielai. Lauku attīstībai valstī pat programma desmit gadu laikā netika izveidota, un tāpēc arī ir tāds nožēlojams stāvoklis mūsu zemniekiem. Palasīsim vienu tādu ļoti interesantu vēstuli (36/82/915)! Ko tad ārlietu ministrs Bērziņa kungs piedāvā Saeimai? Viņš ierosina 3. pantā izslēgt šo tekstu: “Alkohola un citu preču ražošanā ir izmantojams tikai Latvijā ražots jēlspirts vai spirts. Tātad viņš šo normu neatzīst, tas teksts bija jāizslēdz. 8. pantā: Ministru kabinets nosaka importēto alkoholisko dzērienu ieveduma kvotas un grupas. Ārlietu ministrs nevēlējās likumā redzēt arī to! 17. pantā: alkoholisko dzērienu ražotājiem, importētājiem licencē norāda gada apjomu un produkcijas veidu. Tātad arī to nevajadzēja iekļaut iekšā, lai ieved, cik vien vēlas! 28. pantā: importētās izejvielas jēlspirta un spirta ražošanai var izmantot tikai ar Ministru kabineta speciālu lēmumu, nepārsniedzot 5% no valsts ražotā jēlspirta vai spirta apjoma. Tātad, ja šo normu izsvītro, var ievest atkal spirtu, cik vien vēlas. Un pēdējais: alkoholisko dzērienu ražošanai izmantojams no Latvijas izejvielām ražots spirts. Tātad ārlietu ministrs ierosināja izslēgt no šā likuma šos jautājumus. Rodas jautājums: vai tad tik tiešām mūsu Ārlietu ministrija nesaprot, ka visā pasaulē atbalsta savus ražotājus, savus zemniekus?! Taču Latvijā tos atbalstīt negrib. Kāpēc mums ir “jādejo” pēc Eiropas Savienības konsultantu pieprasījumiem vai tiem neapdomātajiem, neizanalizētajiem līgumiem, kurus noslēdz mūsu ministrijas? Diemžēl mēs ne vienmēr zinām, kādi līgumi tiek parakstīti, bet šo līgumu graujošo darbību mēs jūtam ikvienā vietā. It sevišķi to jūt mūsu zemnieki. Un kā tad būs ar 1999. gadā mūsu pašu Saeimā pieņemto Iekšējā tirgus aizsardzības likumu? Tur mēs paredzējām, ka mēs savu iekšējo tirgu aizsargājam. Diemžēl Ārlietu ministriju tas fakts neinteresē. Tas nozīmē, ka notiek vienmēr skriešana un to līgumu parakstīšana, kurus vēlas parakstīt par katru cenu. Tie ir ļoti neizdevīgi Latvijai, Latvijas ražotājiem un it sevišķi - Latvijas zemniekiem. Cienījamie kolēģi! Es gribētu vēl apstāties pie pāris piemēriem, kuri rāda, cik neizdevīgā stāvoklī ir mūsu lauksaimniecība. Paskatieties: cūkgaļas imports ir 2200 tonnas (plus pieaugums katru gadu ir 10%), bet eksports no Latvijas ir 1250 tonnas (plus 10% ir katru gadu pieaugums). Paskatīsimies arī Zemkopības ministrijas sniegtos citus datus: saražotā cūkgaļa Latvijā ir 37 000 tonnu, bet patēriņš - 63 000 tonnu. Latvijā nodrošinājums ar pašu saražoto produkciju ir tikai 58%. Kāds tad var būt jautājums par eksportu no Latvijas? Varam paskatīties arī uz citiem rādītājiem, lai jūs nekliegtu. Pārtikas produktu (ieskaitot alkoholu), eksports no Latvijas no 2001. gada janvāra līdz septembrim - 76 miljoni dolāru, imports Latvijā - 155 miljoni dolāru. Pasakiet, kāda ekonomika var izturēt šo graujošo importu, kurš mūsu valsti ved uz diezgan smagām sekām, kuras varēs varbūt pielīdzināt Argentīnas “brīnumam”? Un vēl tādi interesanti dati, par kuriem raksta ārvalstu statistiskajos dokumentos. Alkoholisko dzērienu ražošana Latvijā: 1998. gadā - 1 miljons 90 tūkstošu dekalitru; 1999. gadā ir kritums - 880 tūkstošu; 2000. gadā - 800 tūkstošu dekalitru un...".
• 2002_05_22-seq68 language "lv".
• 2002_05_22-seq68 speaker Leons_Bojars-1939.
• 2002_05_22-seq68 mentions Q822919.
• 2002_05_22-seq68 mentions Q211.
• 2002_05_22-seq68 mentions Q193089.
• 2002_05_22-seq68 mentions Q458.
• 2002_05_22-seq68 mentions Q15628977.
• 2002_05_22-seq68 mentions Q43048.
• 2002_05_22-seq68 mentions Q414.