Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_05_22-seq52> ?p ?o. }

• 2002_05_22-seq52 type Speech.
• 2002_05_22-seq52 number "52".
• 2002_05_22-seq52 date "2002-05-22".
• 2002_05_22-seq52 isPartOf 2002_05_22.
• 2002_05_22-seq52 spokenAs 125.
• 2002_05_22-seq52 spokenText "Jā, paldies! Redzat, pozīcijas deputāti ir daudz braukājuši uz hokeja un futbola mačiem, tāpēc jūs arī Saeimas zāli pārvēršat par tādu pašu spēles laukumu. Cienījamie kolēģi! 1993. gada 21. decembris ieies valsts vēsturē kā Latvijas Republikas tautsaimniecības “melnā diena”. Starptautiskais konkurss, kas notika par “Lattelekom” modernizāciju, diemžēl lēma par labu jaunizveidotajai Lielbritānijas firmai - Tilts Communications, un tai tika atdoti 49% Latvijas telekomunikāciju īpašuma, pie tam vēl ar īpašām tiesībām. Tātad parakstīt šo līgumu bija pilnvaroti Gūtmaņa kungs un Kehra kungs, bet tālāk notika tas, pie kā mēs šodien esam nonākuši. Tātad Latvija no sava īpašuma zaudēja 49% “Lattelekom” akciju. Rezultāts - Latvijas iedzīvotāji par tālruņa pakalpojumiem maksā vairāk nekā Eiropas Savienības valstis. Un tagad par tiem solījumiem, kurus mēs saņēmām no Tilts Communications, - pilnīgi veikt telekomunikāciju modernizāciju, jaunas darba vietas, kabeļu rūpnīca, nesamazināt strādājošo skaitu un pasūtījumus fabrikai VEF. Un kas tad galā iznāca, un ko mēs redzam šodien? Modernizāciju veic Rīgā un perspektīvās pilsētās - Ventspilī, daļēji Liepājā un vēl dažās pilsētās. Lauki un mazās pilsētas ir aizmirsti, VEF tika iznīcināta, kabeļu rūpnīcas kā nebija, tā nav, arī darba vietu skaits samazinājies. Un kādi tad ir zaudējumi Latvijas Republikai? “Lattelekom” nepilda solīto, bet par vecās telekomunikāciju sistēmas izmantošanu laukos pieprasa tādu pašu cenu, kādu mēs maksājam Rīgā. Un tie ir ļoti augsti maksājumi, salīdzinot ar Eiropas valstīm. 9 miljonu dolāru liels zaudējums par neradītajām darba vietām un par līguma neizpildi; no 50 līdz 70 miljoniem liels zaudējums par nepilnīgo telekomunikāciju modernizācijas izpildi, 24 miljonu liels zaudējums par neuzstādītajiem taksofoniem un visu citu, kas ir saistīts ar to. Vēl kāds interesants fakts. Ministru kabinets pieņēma lēmumu par 18% “Latvijas Mobilā telefona” akciju pārdošanu “Lattelekom” vai Tilts Communications par 2,95 miljoniem latu, bet šīs akcijas patiesībā maksā 63 miljonus. Tātad pat valdība radīja robu Latvijas ekonomikā 60 miljonu latu apmērā! Un tagad, vadoties pēc Eiropas Savienības konsultantu, kuri ir tik ļoti slavēti Latvijā, ieteikuma, valdība ierosināja saīsināt “Lattelekom” līgumu ar Tilts Communications no 20 gadiem uz 10, tātad līgums beidzas 2003. gadā 2013. gada vietā. Uzzinot visu to - varbūt tas bija speciāli “piespēlēts” -, Tilts Communications Latvijas valsti iesūdzēja starptautiskajā tiesā, pieprasot 380 miljonu dolāru lielu summu. Un tāpēc rodas vairāki jautājumi: kāpēc 1993. gadā, samaksājot ārvalstu advokātiem 15 miljonus dolāru, Latvija saņēma nekvalitatīvu līgumu? Kāpēc Latvijas valdība nepieprasīja informāciju visā šinī laikā un kāpēc tie pilnvarnieki, kuri saņem ļoti lielas algas, kas desmitiem reižu pārsniedz Saeimas deputātu algu, neinformēja Latvijas valdību, ka netiek pildīti pienākumi, kas izriet no parakstītā līguma? Kāpēc valsts speciāli radīja zaudējumus “Latvijas Mobilajam telefonam”? Kāpēc valdība par tiesas prāvu patiesībā uzzināja no preses un tikai tad apķērās, ka kaut kas ir jādara? Un kas tad notiek ar to mierizlīgumu? Cik mēs maksājam advokātiem - slavenu ārzemju firmu advokātu kantorim? Un vai viņi nav tie paši advokāti, kuri toreiz sastādīja šo līgumu? Diemžēl tas viss ir miglā tīts. Šajā momentā mēs neko nezinām. Un tāpēc tapa šis ierosinājums, kas nāk no opozīcijas puses, tas ir pilnīgs, un tas ir jāatbalsta, jo mēs nevaram pieļaut, ka Tilts Communications, “Sonera” vai vēl kāds konsorcijs paņem “Lattelekom” atlikušo 51 procentu akciju, jo 380 miljoni būs kaut kā jāatlīdzina. Un pie viena nāksies atdot arī “Latvijas Mobilo telefonu”. Abu šo uzņēmumu peļņa gadā ir aptuveni 50 miljoni latu. Tad nu paskatieties, kāda summiņa kārtējo reizi aizies garām mūsu valsts budžetam. Varēsim arī skatīties, kā 2003. , 2004. un tālākajos gados mēs nomaksāsim 720 miljonu lielo iekšējo un ārējo parādu. Starp citu, arī šinī gadā valdība ir aizņēmusies 8 miljonus latu. Vai šie 8 miljoni nav tie, kas ir samaksāti par advokātu pakalpojumu šinī tiesas prāvā? Un kāpēc valdība to slēpj arī no deputātiem? Ir taču paredzētas slēgtas sēdes, un deputātiem ir jāzina, kas notiek. Diemžēl nevar atrunāties tā, kā to saka ekonomikas ministrs, ka, redzat, tad būs kaut kādi īpaši zaudējumi vai kas cits. Tā Latvijas valdība muļķo ne tikai Latvijas iedzīvotājus, diemžēl tā muļķo arī deputātus, un mēs esam kārtējo reizi pievilti, kā tas ne reizi vien ir noticis. Tāpēc es aicinu jūs atbalstīt opozīcijas ierosināto priekšlikumu.".
• 2002_05_22-seq52 language "lv".
• 2002_05_22-seq52 speaker Leons_Bojars-1939.
• 2002_05_22-seq52 mentions Q822919.
• 2002_05_22-seq52 mentions Q211.
• 2002_05_22-seq52 mentions Q2660080.
• 2002_05_22-seq52 mentions Q193089.
• 2002_05_22-seq52 mentions Q458.
• 2002_05_22-seq52 mentions Q202162.
• 2002_05_22-seq52 mentions Q23666.
• 2002_05_22-seq52 mentions Q5244326.
• 2002_05_22-seq52 mentions Q404542.
• 2002_05_22-seq52 mentions Q1512969.
• 2002_05_22-seq52 mentions Q3359335.
• 2002_05_22-seq52 mentions Q79875.
• 2002_05_22-seq52 mentions Q2232297.