Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_05_15_a-seq8> ?p ?o. }

• 2002_05_15_a-seq8 type Speech.
• 2002_05_15_a-seq8 number "8".
• 2002_05_15_a-seq8 date "2002-05-15".
• 2002_05_15_a-seq8 isPartOf 2002_05_15_a.
• 2002_05_15_a-seq8 spokenAs 125.
• 2002_05_15_a-seq8 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Valdis Lauskis un pārējie runātāji šo problēmu jau aplūkoja visai detalizēti un konstruktīvi. Es gribētu atgādināt tikai to, ka, pēc ceļu speciālistu vērtējuma, mūsu valsts ceļu kopējā vērtība ir apmēram 2 miljardi latu. 2 miljardi latu! Un šo ceļu kopgarums ir vairāk nekā 70 tūkstoši kilometru. Te nāk klāt vēl 900 valsts aprūpē esošie tilti un citas būves. Protams, neiepriecina fakts, ka no 8000 kilometru ceļu ar melno segumu par sabrukušu tiek atzīts gandrīz viens tūkstotis kilometru, bet pirmssabrukuma stāvoklī ir apmēram pusotrs tūkstotis kilometru. Tas nozīmē, ka trešdaļa ceļu ar melno segumu ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, nemaz nerunājot par nepieciešamību uzlabot arī grantsceļus. Tas norāda, ka mēs esam ļoti tuvu tādai bīstamai situācijai, ka, lai savestu autoceļus kārtībā, nākotnē būs vajadzīgi vēl lielāki līdzekļi nekā tagad, ja mēs tos normāli apsaimniekotu. Vēlreiz atsaucoties uz ceļu speciālistu viedokli, gribu sacīt, ka sabrukušā melnā seguma atjaunošanai vajadzēs vismaz četras reizes vairāk finansiālo resursu, nekā tas būtu vajadzīgs, lai normatīvajā termiņā atjaunotu tikai segas virskārtu. Protams, šos desmit gadus raksturo zināms vakuums šajā jomā, taču es pie šīs situācijas komentēšanas un izvērtēšanas vairs negribētu kavēties. Tā jau ir plaši zināma. Es gribētu dažus apsvērumus pateikt arī par šīs lietas finansēšanas pusi, par autoceļu būvniecības un ekspluatācijas finansēšanas pusi - tātad par iespējamajiem finansu avotiem, kuri, protams, jau tika minēti un par kuriem ir plaši diskutēts. Tātad pirmām kārtām vēlreiz atgriezīsimies pie jaunu autoceļu būvniecības. No kā finansēt šo jauno autoceļu būvniecību? Mūsuprāt, valsts attīstības stratēģijā būtu iestrādājama norma, ka jaunu ceļu būvniecība un melnā seguma klāšana jaunos ceļu posmos būtu veicama no valsts budžeta līdzekļiem vai arī izmantojot izdevīgus ilgtermiņa kredītus, kuri, protams, tiktu atmaksāti no valsts budžeta līdzekļiem, neskarot pašu Autoceļu fondu. Un šādi aktuāli ceļu posmi, kuri ir saistīti ar melnā seguma klāšanu un kuri ir ietverti arī dažādās Satiksmes ministrijas programmās - un tāds ir ceļš no Ķeguma uz Jaunjelgavu un tālāk uz Aizkraukli vai Aknīstes - Subates ceļa posms un tā tālāk - ir jebkurā valsts reģionā. Tātad šo ceļu remonts būtu finansējams, mūsuprāt, no valsts budžeta līdzekļiem. Paralēli valsts budžeta finansējumam jaunu ceļu izbūvei, kā tas tika jau minēts, noteikti ir piesaistāmi arī Eiropas Savienības līdzekļi. Un pirmām kārtām, mūsuprāt, zināmām aktivitātēm, lai mēs veicinātu aktīvāk nekā līdz šim Rietumu-Austrumu autosatiksmes koridora izbūvi, būtu jānāk no Eiropas Savienības, to visu iekļaujot kopīgos Via Baltica ietvaros. Šeit mēs diezgan plaši runājām par to, ka Phare un ISPA līdzekļi mums krietni palīdz ceļu būvniecībā, bet jāsaka tā, ka tie nav nemaz tik lieli; piemēram, 2001. gadā no Phare tika saņemti 2,3 miljoni latu, bet no ISPA - 770 000 latu. Un, ja mēs pagaidām esam pieņēmuši lēmumu, ka neiekasēsim par Latvijas infrastruktūras lietošanu nodokli no to valstu pārvadātājiem, kurās Latvijas autobraucēji maksā par autoceļu lietošanu, tad valdībai ir pilnīgs pamats runāt ar Eiropas Savienības attiecīgajām institūcijām par lielāku investīciju piesaisti no Eiropas Savienības fondiem tieši Rietumu-Austrumu autoceļu koridora pabeigšanai, jo te pamatā iet cauri Eiropas Savienības valstu autokravas uz Krieviju. Ja visu triju Baltijas valstu šībrīža taktika un stratēģija ir tāda - neņemt speciāli maksu par šiem tranzīta pārvadājumiem, tad Eiropas Savienības līdzekļu plašāka piesaiste šim jaunajam Latgales autoceļam uz Rēzekni un uz Terehovu - A-18 un A-12 autoceļš - būtu visai loģiska un prātīga. Tāpēc būtu svarīgi, lai šie Eiropas Savienības valstu līdzekļi netiktu piesaistīti tikai Via Baltica vai Pierīgā. Mūsu valsti un ekonomiku vispirmām kārtām interesē tas, lai šie ceļi iestieptos arī uz tālākiem valsts reģioniem. Tās ir pārdomas par pirmo finansējuma avotu. Otrais - par lauku autoceļiem. Kā es saprotu, Ministru kabinetā atrodas Satiksmes ministrijas izstrādātā programma “Latvijas lauku autoceļu sakārtošanas un attīstības programma 2002. -2004. gadam”. Acīmredzot tā gaida savu apstiprinājumu. Protams, eleganti būtu, ja šī programma tiktu apstiprināta tikai tad, kad jau ir zināmas mūsu pašvaldību reformas galīgās kontūras, lai varētu precizēt šā ceļu tīkla sakārtošanas darbu. Es gribu vērst uzmanību arī uz to, ka daudziem uzņēmumiem… ne gluži daudziem, bet krietnai daļai uzņēmumu, to skaitā arī industriālajām lauku saimniecībām, ir iespējas piedalīties šajos lauku autoceļu sakārtošanas darbos ar saviem resursiem. Es gribētu minēt vienu statistisku informāciju, kas izriet no pagājušā gada lauksaimniecības skaitīšanas rezultātiem. Saskaņā ar to mūsu lauksaimniecībā it kā darbojas 273 000 cilvēku, taču tikai 67 000 jeb 24% no šiem 273 000 lauksaimniecībā nodarbināto strādā pilnu darba dienu. Pārējie strādā no divām līdz četrām vai no četrām līdz sešām stundām dienā, un tā tālāk. To, kas nodarbināti nepilnu darba dienu un ir vecumā no 20 līdz 59 gadiem, ir kādi 182 tūkstoši. Tātad potenciāls lauku apvidos ir. Protams, tas ir varbūt grūtāk - piesaistīt šādas papildu darbaspēka un tehnikas rezerves lauku ceļu tālākai sakārtošanai, jo visu grib padarīt specializētās organizācijas, taču šādas iespējas visnotaļ nepieciešams apsvērt. Es uzskatu, ka tad, kad nākotnē būs reģionālās pašvaldības, šis process - šī simbioze, vietējo resursu iesaistīšana lauku autoceļu sakārtošanā, - varētu būt sekmīgāks. Treškārt. Finansējuma avots. Šeit runāja par akcīzes nodokli. Es gribētu atgādināt, ka 2000. gada 19. jūnijā, pirms gandrīz diviem gadiem, bija ārkārtas sēde un tā saucās “Par lauku saimniecību tālāko attīstību”. Un tajā bija iesniegts lēmuma projekts: palielināt naftas produktu akcīzes nodokļa pārdali par labu Valsts autoceļu fondam. Tas bija pirms diviem gadiem. Toreiz mūsu priekšlikumu noraidīja. Opozīcija bija mazākumā. Mēs neizpratām situāciju toreiz, kad 1999. gada 5. augustā Saeima bez nopietnas analīzes samazināja šos atskaitījumus Valsts autoceļu fondā no 60% uz 50%, sākot ar 1999. gada 1. septembri. Nu šobrīd, pēc diviem gadiem, laikam šī lieta tiek izskatīta no jauna, tiks atrisināta pozitīvi (protams, ar citiem procentiem, nekā mēs pirms diviem gadiem ierosinājām). Ceļu nozares speciālistu veiktie aprēķini rāda, ka, protams, arī ar visiem 100 procentiem akcīzes nodokļa ieņēmumu ir par maz, ar to summu nav iespējams attīstīt ceļus. Taču, veicot šādu pārdali, tomēr varētu tos kaut cik uzlabot un vismaz uzturēt tādā līmenī, lai tie nebruktu tālāk un nepaliktu vēl sliktāki. Ceturtkārt. Protams, kaut kad nākotnē, kad būsim jau Eiropas Savienībā, tiks atklāta diskusija par nodevu lietām, par tranzīta pārvadājumiem. Nu, protams, ļoti interesants ir vēl kāds jautājums, kas gan nav saistīts ar iespējamo finansējumu autoceļiem. Proti, interesants ir tomēr šis sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas mehānisms. Es atļaušos atgādināt, ka pagājušajā gadā bruto prēmijas bija 24,5 miljoni latu, bet izmaksātā bruto atlīdzība bija 7,7 miljoni latu. Tātad prēmijas 3,1 reizi pārsniedza izmaksāto summu. Vispār tā ir interesanta attiecība. Savulaik bija interesantas diskusijas par to, vai tas viss ir pareizi. Es ļoti, ļoti apšaubu šo mehānismu, kāds ir mūsu valstī iedibināts šajā jomā. Vai kādas citas finansu institūcijas uz tā rēķina nepamatoti nepiepelnās? Un beigās es gribētu piebilst divus būtiskus un svarīgus momentus. Tas nav tikai pašmērķis - autoceļus sakārtot. Faktiski ir divi galvenie mērķi, kāpēc mums vajag sakārtot autoceļus. Ar pārliecību varu teikt, ka uzņēmējdarbība mūsu reģionos neattīstīsies, ja autoceļi paliks tādā stāvoklī, kādā tie ir patlaban. Jo tas uzņēmējs, kas kādā reģionā, dziļā reģionā, grib uzsākt savu saimniecisko darbību, tiek norobežots no saviem partneriem. Tomēr ir nepieciešami visādi kooperācijas sakari, ir jāveic gan izejvielu iegāde, gan gatavās produkcijas aizvešana, un tā tālāk. Tā ka labi autoceļi ir ļoti, ļoti nepieciešams uzņēmējdarbības nosacījums. Var teikt, ka otrs svarīgs infrastruktūras elements ir sakari, telekomunikācijas. Ir tādi ļoti skaisti priekšlikumi, ka kaut kur kādā tālā reģionā var strādāt arī teledarbu, un tā tālāk. Taču maizes kukuli vai kādu citu pārtiku var internetā tikai aplūkot, un, vienalga, tā pārtika ir pie šā teledarba darītāja jāpieved. Un tā tālāk. Es gribētu šajā sakarībā piebilst, ka mēs esam viena unikāla valsts sakarā ar to diferenci, kāda ekonomiskās attīstības ziņā pastāv starp Rīgu un atpalikušiem reģioniem. Ļoti nelāga ir situācija, kas izveidojusies ārpus Rīgas areāla. Valsts reģionos, ārpus Rīgas, rūpniecības attīstība krietni vien atpaliek no attīstības Rīgā. Salīdzinot ar Rīgu, iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Latgalē ir apmēram 23%, Vidzemē - 28%, Zemgalē - 33% un Kurzemē - 55% no Rīgā saražotā iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju. Turklāt šī starpība pieaug progresīvi. Salīdzinot ar 1996. gadu, Latgales reģionā ir vērojams kritums par 32%. Es gribētu šajā sakarībā piebilst, ka toreiz, tajā pirms diviem gadiem notikušajā ārkārtas sēdē, tika izvirzīts arī jautājums par koncepcijas izstrādāšanu nelauksaimnieciskās ražošanas jeb uzņēmējdarbības paātrinātai attīstībai lauku apvidos un atbilstošu nosacījumu radīšanu Latvijas kopējā lauksaimniecības attīstības stratēģijā. Toreiz šis moments netika ņemts vērā, bet, kā zināms, šobrīd jau Zemkopības ministrija ir ar līdzīga nosaukuma programmu startējusi uz Ministru kabinetu.".
• 2002_05_15_a-seq8 language "lv".
• 2002_05_15_a-seq8 speaker Arnis_Kalnins-1935.
• 2002_05_15_a-seq8 mentions Q822919.
• 2002_05_15_a-seq8 mentions Q211.
• 2002_05_15_a-seq8 mentions Q2660080.
• 2002_05_15_a-seq8 mentions Q193089.
• 2002_05_15_a-seq8 mentions Q458.
• 2002_05_15_a-seq8 mentions Q39731.
• 2002_05_15_a-seq8 mentions Q159.
• 2002_05_15_a-seq8 mentions Q2167704.
• 2002_05_15_a-seq8 mentions Q25931626.
• 2002_05_15_a-seq8 mentions Q1773319.
• 2002_05_15_a-seq8 mentions Q12360039.
• 2002_05_15_a-seq8 mentions Q754430.
• 2002_05_15_a-seq8 mentions Q4255226.