Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_05_15_a-seq4> ?p ?o. }

• 2002_05_15_a-seq4 type Speech.
• 2002_05_15_a-seq4 number "4".
• 2002_05_15_a-seq4 date "2002-05-15".
• 2002_05_15_a-seq4 isPartOf 2002_05_15_a.
• 2002_05_15_a-seq4 spokenAs 125.
• 2002_05_15_a-seq4 spokenText "Cienījamais prezidij! Cienījamie kolēģi! Latvijas Republikas iedzīvotāji! Šodien Saeimā izskatām ārkārtīgi svarīgu jautājumu, kuru valdība bija vai nu aizmirsusi, vai arī baidījās vai kautrējās par to runāt. Šis jautājums ir Latvijas Republikas valsts un pašvaldību autoceļu sakārtošana. Autoceļi - tā ir mūsu nacionālā bagātība. Nav zināms, kāpēc valdību tas jautājums īpaši neinteresē. Visus šos desmit gadus Latvijas Republikā nozares, kurām ir vajadzīgi budžeta līdzekļi, vienmēr tiek aizmirstas, tām netiek veltīta uzmanība. Tās ir ceļu nozare, rūpniecība, medicīniskā aprūpe un zemkopība. Aprēķināts, ka Latvijas Republikas autoceļu kopējā vērtība ir 2 miljardi latu. Latvijas valdība apzināti rīkojas tā, ka katram gadījumam valsts īpašumu vienmēr novērtē par vienu trešo daļu vai uz pusi lētāk, un tātad īstā cena ir apmēram trīs vai trīsarpus miljardi latu. Valsts autoceļi ir 20 320 kilometru kopgarumā, ceļi ar grants pārklājumu - 12 500 kilometru, pašvaldību ceļi un ielas - 40 000 kilometru, mežu ceļi - 6300 kilometru, un ceļi ar asfalta segumu - 7840 kilometru (citi dati ir, ka to kopgarums ir 8300 kilometru). Pašvaldību aprūpē esošo ceļu garums ir gandrīz divas reizes lielāks nekā valsts ceļu garums, turpretim finansējums gadā ir tikai 11 miljoni latu. Toties ar katru gadu tiek pašvaldībām uzlikts arvien lielāks slogs. Un 1999. gads jau bija unikāls: pie esošā pašvaldību finansējuma tika pielikti 10% no degvielas akcīzes nodokļa, bet pēc tam to pielikumu diemžēl pārvērta par aizdevumu. Kur tad palika tie līdzekļi? Nākamā valsts viltība - ziemā otrās kategorijas valsts ceļi jāuzkopj pašvaldībai, un it sevišķi tas atsaucas uz sniega tīrīšanu. Ir 930 tiltu. Tie ir tie, kuri ir uzskaitīti. Bet vēl jau paliek neuzskaitīti pašvaldību tilti uz mežu ceļiem. Nu, to ir apmēram tāds pats daudzums. Un arī caurtekas, protams, neviens neņem vērā. Mežu ceļi. To kopgarums ir 6300 kilometru. Tos valdība neapzina, atkal atstāj pašvaldību aprūpē. Mežu ceļi ir pārvērsti par sacīkšu trasēm vai par “visurgājēju” atstātiem grāvjiem. Remontēt šos ceļus tie, kas tos izmanto, nevēlas. Paskatīsimies, kas notiek Saldū! Pilsētā tagad četras piecas ielas ir sagandētas. To paveica tranzītkravu pārvadājamās mašīnas un arī baļķu vedēji. Diemžēl pašvaldībai naudu, protams, neiedod. Par Latvijas Republikas ceļu, mūsu nacionālās bagātības, pienācīgu uzturēšanu valsts nerūpējas. Vai arī turpmāk tas tā būs? Pagātnē finansējums bija šāds: 1989. gadā - 72 miljoni latu, 1990. gadā - 70 miljoni latu, 1991. gadā - 60 miljoni latu, 1992. gadā - 4,9 miljoni, 1998. gadā - 35 miljoni latu. Protams, ar šādu finansējumu nevar runāt par ceļu uzturēšanu. Arī šodien 5000 kilometru, kurus ir klājis asfalta klājums, ir palikuši bez finansējuma. Kāpēc ir tik zvērīgi sabojāti Latvijas ceļi? Pirmkārt, desmit gadu laikā ceļus nopietni neremontēja. Otrkārt, ceļu segums ir nolietots un novecojis. Notikusi, tā teikt, fizisko saistvielu morālā novecošana, grāvji un novadkanāli aizsērējuši vai aizauguši ar krūmiem. Un trešais iemesls (tas ir pats galvenais) - nesamērīgi lielā slodze, nekontrolēts transportlīdzekļu svars. Šādā veidā ceļus posta īpaši pavasarī un rudenī. Te vainojams arī Valsts ieņēmumu dienests, kas diemžēl uz robežas neierīko svarus, tātad netiek nosvērta automobiļu kravu pilnā masa. Protams, arī tas ietekmē mūsu ceļu stāvokli. Diemžēl Eiropas valstīs tas tā nenotiek. Latvijā gadā izcērt apmēram 6 miljonus kubikmetru koksnes. Izcirstās koksnes svars ir četrarpus miljoni tonnu. Un ja vēl pieliek klāt automašīnu svaru… Un tas viss tiek pārvests pa Latvijas ceļiem! Pa visu kategoriju ceļiem. Tagad ir jautājums - ko Valsts autoceļu fondā iemaksā Zemkopības ministrija un viņas izauklētās ārzemju firmas, kas izved to koksni? Neko neiemaksā! Ko iemaksā ārzemju firmas, kas izved šo kolosālo koksnes daudzumu un tādējādi posta Latvijas ceļus? Neko nemaksā! Slavenā “Silava” tikai 2001. gadā vien pārvadāja vairāk par 490 tūkstošiem tonnu koksnes. Un ko saņēma Valsts autoceļu fonds no šīs firmas? Neko nesaņēma! Toties visas šīs firmas ļoti labi nopelnīja uz mūsu valdības tuvredzības rēķina. Ko tad Ministru kabinets ir darījis desmit gadu garumā? Vai ir noteicis ārkārtīgi smago kravu pārvadāšanas ierobežojumu atkarībā no sezonas, it sevišķi pavasarī un rudenī? Nekas netika veikts! Diemžēl te var konstatēt vistiešāko lobēšanu. Ar bezdarbību un ceļu postīšanu nodarbojas Zemkopības ministrija. Lūk, piemērs. Maksimālais svars, ko Latvijas ceļi, pēc tehniskiem aprēķiniem, var izturēt, ir šāds: automobilis plus krava - 40 tonnu. Zemkopības ministrija pieprasīja, lai atļautu vest kravas 60 tonnu smagumā, un valdība piekrita - noteica, ka var pārvietot kravas, kuru svars ir 52 tonnas. Taču mūsu tilti ir projektēti lielākoties 40 tonnu smagu kravu pārvadāšanai! Tātad tika izdarīta ļoti liela kļūda. Diemžēl to panāca Zemkopības ministrija. Vai valdība risina šīs problēmas, rūpējas par pareizu ceļu ekspluatāciju? Diemžēl ne. Nezin kāpēc klusē. Protams, vieglāks darbs ir iztirgot “Latvijas kuģniecību”, Saules dārzu un daudz ko citu, tur ir citi ienākumi. Un tagad par ienākumiem Valsts autoceļu fondā. 2001. gadā tas bija 51 miljons latu, bet 2002. gadā tas ir pieaudzis līdz 68,2 miljoniem latu. Tie naudas līdzekļi ir diezgan lieli, bet ir jāraugās, kā mēs tos izlietojam. Un, protams, ir jāpaskatās, vai ir vēl kādi veidi, kā pavairot līdzekļus Valsts autoceļu fondā. Degvielai akcīzes nodokli var pacelt līdz 90% un iegūto naudu novirzīt ceļu remontam. Lai Zemkopības ministrija izbeidz savu mīluļu auklēšanu un pārskaita 5-6 miljonus Valsts autoceļu fondā! Arī Aizsardzības ministrija ne jau ar helihopteriem lido, bet brauc pa ceļiem - 3,2 miljonus mierīgi var pārskaitīt. Valdība 2001. gadā miljonu izlietoja 131 vieglās mašīnas iepirkšanai. Es domāju, ka arī ministriem ir jāšķiras no saviem 500 tūkstošiem latu. Arī apdrošināšanas aģentūrām, kuras gūst ļoti labus ieņēmumus (tām palīdz tos “izsist” policija), ir ceļu atjaunošanai jāpalīdz savu 4-5 miljonu latu apmērā. Un, ja akcīzes nodokli Valsts ieņēmumu dienests kontrolētu, kā nākas, tad Valsts autoceļu fondā varētu ienākt līdz 70 miljoniem latu vai pat vēl vairāk. Un, ja saliktu kopā visu to summu, ko “piespēlētu” arī citas ministrijas, tad Valsts autoceļu fonds varētu pieaugt no 85 līdz 90 miljoniem latu. Tā būtu pietiekami liela summa, lai mūsu ceļus divu triju gadu laikā sakārtotu un tie vairs nebūtu tādi, kādus jūs tos tagad redzat. Taču ir vēl viens nopietns jautājums. Tas ir jautājums par Valsts autoceļu fonda darbību un to, kā viņi izlietos šos līdzekļus. Ja notiks tā, kā tas notiek veselības aprūpes jomā, tad lielas jēgas no tiem nebūs. Tāpēc naudas turētājam ir jābūt Valsts kasei, un apmaksa jāveic tikai par izpildītiem pasūtījumiem. Un lai ceļus būvē un remontē Latvijas firmas un uzņēmumi un strādā latviešu darbaspēks (lai būtu nodarbinātība), nevis no malas pieaicināti būvētāji! Un lai reālos, izpildītos darbus pieņem valsts komisija, kā tas bija 20. -30. gados! Lai atkal neiznāk tā, kā vēl pavisam nesen, kad par ekskavatora izraktiem grāvjiem maksāja par vienu kubikmetru vasarā 5 latus, kaut gan ar lāpstu varēja to visu izrakt. Par tiltiem. Tagad 700 tilti ir ar bojātu hidroizolāciju, bet 190 tiltiem ir bojāta un ļoti smagā stāvoklī atrodas konstrukcija. Viens no tādiem tiltiem ir Krāslavā, un varbūt drīz tas būs nonācis tādā stāvoklī, ka pa to varēs pārbraukt tikai ar pajūgu vai vieglo mašīnu. Visi šie tilti ir būvēti 50. -80. gados, un viens kvadrātmetrs tilta kalpo 24-26 gadus. Tātad par tiltiem ir jārūpējas. Diemžēl ir vajadzīgi vismaz savi 80 miljoni latu, lai tos saremontētu un uzturētu tā, kā pienākas. Un, ja te vēl pierēķina klāt tiltus, kas ir pašvaldību aprūpē, vai meža ceļu tiltus, tad iznāk veseli 100 miljoni latu. Cienījamie kolēģi, tās ir iespaidīgas summas, tāpēc ar budžeta līdzekļiem ir jārīkojas ļoti saudzīgi un, protams, ir jādomā, kāds budžets tiks sastādīts 2003. gadam. Paliek vēl jautājums par projektu izmaksām, par visām tām izmaksām, kuras mēdz iestrādāt projektētāji vai darbu izpildītāji. Ir jāizslēdz tie 10%, kurus var nosaukt vai nu par kabatas naudu, vai par vēl ko! Mežu ceļi. Latvijā ir īpašnieki un entuziasti, kas sakārto savus meža ceļus. Diemžēl Valsts meža dienests kopā ar Zemkopības ministriju neveic to darbu, kas viņiem ir jāveic. Es aicinu atbalstīt šo lēmuma projektu, jo tas ir nozīmīgs ne tikai mums, bet visiem Latvijas iedzīvotājiem. Tas ir pirmkārt. Un, otrkārt, jebkurš sakārtots ceļš - tā ir valsts prestiža lieta. Un nedomāsim, ka Eiropas Savienība uzbūvēs mums ceļus! Tos viņa mums neuzbūvēs, tie būs jābūvē mums pašiem un par saviem līdzekļiem (varbūt autoceļu būvniecības programmai Via Baltica tiks kaut kas iedalīts). Mums tomēr pašiem ir jārūpējas par ceļiem. Es vēlreiz aicinu jūs atbalstīt lēmuma projektu. Paldies.".
• 2002_05_15_a-seq4 language "lv".
• 2002_05_15_a-seq4 speaker Leons_Bojars-1939.
• 2002_05_15_a-seq4 mentions Q822919.
• 2002_05_15_a-seq4 mentions Q211.
• 2002_05_15_a-seq4 mentions Q193089.
• 2002_05_15_a-seq4 mentions Q458.
• 2002_05_15_a-seq4 mentions Q4294480.