Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_05_15_a-seq14> ?p ?o. }

• 2002_05_15_a-seq14 type Speech.
• 2002_05_15_a-seq14 number "14".
• 2002_05_15_a-seq14 date "2002-05-15".
• 2002_05_15_a-seq14 isPartOf 2002_05_15_a.
• 2002_05_15_a-seq14 spokenAs 136.
• 2002_05_15_a-seq14 spokenText "Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Prezidij! Cienījamās deputātes! Godātie deputāti! Vispirms es patiešām gribētu pateikties visiem deputātiem, kuri šeit uzstājās. Esmu pat drusciņ pārsteigts, ka jūs tik sīki esat iepazinušies ar visiem Satiksmes ministrijas materiāliem, ko ceļu lietās ir izstrādājusi Autoceļu direkcija. Satiksmes ministrija un Autoceļu direkcijas darbinieki, uzraugot ceļus, nemitīgi analizē situāciju un statistikas datus par autoceļu stāvokli Latvijā. Patiešām Latvijā ir unikāla situācija ar autoceļiem. Es neatkārtošu visus tos skaitļus, kurus jūs, godātie deputāti, jau minējāt, bet papildus es varētu pateikt to, ka ceļu blīvums Latvijas teritorijā ir diezgan liels - 1,08 kilometri uz kvadrātkilometru. Tas ir ļoti labs standarts, ja salīdzina citu valstu teritorijas un ceļu blīvumu attiecīgajās valstīs. Diemžēl katastrofāli neatbilstošais finansējums desmit gadu garumā ir padarījis savu postošo darbu. Es negribētu vēlreiz pārstāstīt visas tās problēmas, kādas ir radušās, par kurām runāja godātie deputāti. Es gribētu pateikt vienīgi to, ka, protams, autovadītāji šodien ir ļoti neapmierināti ar autoceļu stāvokli (es šobrīd nerunāju par galvenajiem valsts ceļiem, bet par citiem - reģionāliem ceļiem, lauku ceļiem), bet ka tikpat neapmierināti, kā jūs arī jutāt, spriežot pēc tās analīzes, kura ir Satiksmes ministrijas rīcībā, ir arī autoceļu darbinieki. Tagad, neatkārtojot visus tos skaitļus, kuri šeit jau tika minēti, parunāšu par naudu. Kam ir vajadzīga nauda autoceļiem un kas vispār ir jādara? Pirmkārt, autoceļi ir jākopj katru dienu. Speciālisti lieto to terminu - “ikdienas uzturēšana”. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka ziemas periodā jāatbrīvo ceļi no sniega, no ledus, pavasarī un vasarā “jālāpa” bedrītes, jāgreiderē, jāatjauno dažādi salauzti ceļu norobežojumi, ceļazīmes un tā tālāk. Ik dienas šie darbi ir jāveic, jo, līdzko tie netiek veikti kādu laiku, mēs visi to jūtam, redzam to gan ceļu kvalitātē, gan ceļu izskatā, gan arī apkārtējās vides izskatā. Cik tas viss maksā Latvijā jeb cik tam visam vajadzētu maksāt? Nosaukšu jums skaitļus, kas nav nekādi pieņēmumi, tos ir apliecinājusi gan mūsu valsts, gan arī citi speciālisti, kas analizē Latvijas ceļu stāvokli. Šiem “ikdienas uzturēšanas” darbiem ir vajadzīgi 35 miljoni, to skaitā 16 miljoni - ziemas vajadzībām. Šobrīd mēs varam atvēlēt tikai 16 miljonus latu. Turklāt diemžēl ceļi ir ne tikai ikdienā jāuztur, bet ir arī jāatjauno, jo tie laika gaitā, vienkāršoti sakot, nodilst. Ļoti vienkāršs piemērs. Melnais segums ir jāatjauno ik pēc 12 gadiem vai, vēlākais, ik pēc 15 gadiem, jo ar laiku tas segums vienkārši sabrūk. Un, ja vēl ņem vērā tās slodzes, kādas tagad ir autoceļiem Latvijā, un šo ceļu nepiemērotību šīm jaunajām slodzēm, tad redzam, ka mūsu autoceļiem ir vajadzīgi aptuveni 40 miljoni gadā. Summējot visu to, kas ir nepieciešams tikai valsts autoceļiem vien (ieskaitot arī projektēšanu), ik gadus ir vajadzīgi 80 miljoni latu, ja mēs gribam uzturēt ceļus labā kārtībā. Mēs spējām 2002. gadā iedot tikai 35,7 miljonus latu. Kad braucam pa Latvijas ceļiem (daudzi no jums to dara vismaz ik piektdienu vai ik sestdienu, ja ne biežāk), tad varat redzēt šādu kopējo ainu: būtu steidzami jāatjauno virsma autoceļiem, bet tā vietā, lai atjaunotu autoceļu seguma virsmu, mēs esam spiesti remontēt un remontēt bedrītes. Es tikai varu zināmā mērā just līdzi mūsu ceļu uzturētājiem, kuri, skaidri apzinoties, ka ir jāatjauno ceļu seguma virsma, ir spiesti ieguldīt visu naudu bedrīšu “lāpīšanā”! Ko tālāk darīt? Tā kā mēs visās sfērās salīdzinām Latviju ar mūsu kaimiņvalstīm un ar citām Eiropas valstīm, ir pilnīgi skaidrs, ka, ja tas tā turpināsies, tad Latvijā ceļu stāvoklis kļūs kritisks un tautsaimniecība kā tāda attīstīties nevarēs. Es domāju, ka mums, politiķiem, tas ir jāapzinās. Ceļu lietotāju maksājumu novirzīšana autoceļu finansējumam Slovākijā ir 73%, Ungārijā - 53%, Polijā - 63%, Bulgārijā - 79%, Lietuvā - 73%, Igaunijā - 69%, Latvijā - 33%. Jūs teiksiet: “Kā tad tā? Mēs taču nobalsojām par to, ka 60% ir jāieskaita Valsts autoceļu fondā!” Diemžēl ne visa tā nauda aiziet autoceļiem. Tā aiziet arī autobusu pārvadājumu dotēšanai lauku apvidos, aiziet arī dzelzceļa dotācijām, un arī vēl citi izdevumu posteņi ir iekšā tajā summā un līdz ar to ceļi tiešā veidā saņem tikai 33%. Kā no šīs krīzes iziet? Tas ir, atklāti sakot, ļoti grūts jautājums, jo atlikto darbu apjomi, neatjaunojot autoceļus, ir aptuveni 330 miljonu latu vērtībā. Dabiski, ka neviena valdība, arī jūs, cienījamie deputāti, kuri analizējāt šo situāciju, nākdami valdībā, 330 miljonus latu vienā gadā ieguldīt autoceļos nevar. Faktiski tos arī apgūt nav iespējams. Tāpēc lēmums - palielināt akcīzes nodokli no 60 uz 85, 90 vai pat visiem 100 procentiem par labu autoceļiem - vēl negarantē labus un sasniedzamus rezultātus, tomēr šis lēmums dod pamatu sākt mērķtiecīgu pagriezienu valsts un pašvaldību autoceļu sakārtošanas virzienā. Es domāju, ka faktiski vienīgais ceļš ir patiešām pārdalīt šo akcīzes nodokli, jo ņemt kredītus… Protams, liela un bagāta valsts var arī ņemt aizņēmumu, ņemt ilgtermiņa kredītus, bet jau šodien tie kredīti, kuri ir nonākuši Valsts autoceļu fondā, gadu gaitā ir sasnieguši aptuveni 50 miljonus latu. Faktiski šo procentu atdošana autoceļu izmaksām pieplusē klāt vēl 50 procentus, un, pastāvot šai Valsts autoceļu fonda nabadzībai, šie procenti, kuri ir jāatdod par tiem autoceļiem, kas ir būvēti 1997. , 1998. un 1999. gadā, finansu plūsmā rada nopietnus robus, tāpēc personīgi es iestājos par to, ka patiešām ir jālemj par šā akcīzes nodokļa pārdali. Tas būtu tikai godīgi un taisnīgi pret autovadītājiem, kuri patiešām maksā šo akcīzes nodokli un arī autotransporta nodevu. Par autotransporta nodevas palielinājumu mēs visi kopā šeit jau nobalsojām, cienījamie deputāti, vismaz vairākums nobalsoja. Tātad ir sastādīta speciāla programma, kas pirmām kārtām attiecas uz ceļu satiksmes drošības uzlabošanu tā saucamajos melnajos punktos Latvijā, kur visvairāk ir bijušas autokatastrofas. Un otrs - par ceļazīmēm. Šo ceļazīmju atjaunošanas programma aptver visus Latvijas rajonus, un t�� ir par 20 miljoniem, kurus noteikti vajadzētu apgūt. Autoceļu direkcijā ir melnā seguma atjaunošanas programmas, ir vēl arī dažādas citas autoceļu programmas, tā ka faktiski autoceļu speciālistiem būtu gluži vienalga, kā Saeima lemj, - tās varētu būt investīcijas, tas varētu būt ceļu nodoklis vai citas maksas, jo Autoceļu direkcija jebkurā brīdī - kā tas ir jau noticis ar ISPA projektiem, kuriem mēs patiešām laikā iesniedzām un kvalitatīvus projektus, - arī par autoceļiem jebkurā brīdī var iesniegt kādus projektus. Mēs esam iesnieguši un sniegsim vēl valdībā, piemēram, melnā ceļu seguma atjaunošanas programmu vai arī visu autoceļu sakārtošanas programmu atbilstoši tam finansējumam un tam laika posmam, kāds tiks izvirzīts, ņemot vērā šos iespējamos plus 20 miljonus ik gadu. Mēs patiešām tātad varētu novirzīt šos 16 miljonus autoceļiem un plus 4 miljonus - tiltiem. Par tiltu katastrofālo stāvokli šeit deputāti jau runāja, tāpēc es vienkārši neatkārtošos. Ko tas nozīmētu? Tas nozīmētu, ka mēs patiešām varētu atjaunot melnos segumus līdz 400 kilometriem ik gadu un varētu salabot 30 tiltus gadā. Tas būtu pats minimums, ko ir nepieciešams paveikt, lai apturētu autoceļu sabrukumu un lai patiešām varētu sākt mērķtiecīgu valsts un pašvaldību autoceļu atjaunošanu. Paldies par uzmanību!".
• 2002_05_15_a-seq14 language "lv".
• 2002_05_15_a-seq14 speaker Anatolijs_Gorbunovs-1942.
• 2002_05_15_a-seq14 mentions Q822919.
• 2002_05_15_a-seq14 mentions Q211.
• 2002_05_15_a-seq14 mentions Q37.
• 2002_05_15_a-seq14 mentions Q191.
• 2002_05_15_a-seq14 mentions Q193089.
• 2002_05_15_a-seq14 mentions Q36.
• 2002_05_15_a-seq14 mentions Q28.
• 2002_05_15_a-seq14 mentions Q219.
• 2002_05_15_a-seq14 mentions Q214.