Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_05_09-seq79> ?p ?o. }

• 2002_05_09-seq79 type Speech.
• 2002_05_09-seq79 number "79".
• 2002_05_09-seq79 date "2002-05-09".
• 2002_05_09-seq79 isPartOf 2002_05_09.
• 2002_05_09-seq79 spokenAs 37.
• 2002_05_09-seq79 spokenText "Godājamais prezidij! Godājamie deputāti! Es gribētu jums nolasīt Strasbūras tiesas lēmumu par to, vai Saeimas deputātam ir jāprot vai nav jāprot valoda. Es ļoti brīnos, kāpēc šis dokuments tik ļoti tiek slēpts no deputātiem. Elferta kungs gan šeit bija iznācis priekšā, taču godīgāk būtu bijis pateikt, ka šī tiesa nekad nav prasījusi kaut ko atcelt. Mums ir jārunā konstruktīvi un par pavisam citām lietām. Tātad lieta “Ingrīda Podkolzina pret Latviju”, Strasbūrā 2002. gada 9. aprīlī. Ko tad tiesa savā sprieduma daļā raksta? “Tiesa konstatē, ka iesniedzēja tika svītrota no kandidātu saraksta saskaņā ar Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 7. pantu. ” Un tālāk: “Tiesa nevar apstrīdēt šo argumentu. Tā tik tiešām uzskata, ka katras valsts interesēs ir nodrošināt savas institucionālās sistēmas normālu darbību. Tā tik tiešām uzskata, ka katras valsts vēlmes nodrošināt savas institucionālās sistēmas normālu darbību, neapšaubāmi, ir likumīgas. Tādējādi šī ir izvēle, kuru diktē specifiski vēsturiskie vai politiskie apsvērumi. ” Ieklausieties šajos vārdos, kurus mēs baidāmies lietot: “specifiski vēsturiskie vai politiskie apsvērumi”! Tiesa nebaidās šos vārdus ierakstīt pat spriedumā. Un visbeidzot: “Tādējādi, ņemot vērā valsts - atbildētājas rīcības motīvus, tiesa secina, ka tas, ka no nacionālā parlamenta deputāta kandidāta tiek prasīts, lai viņam būtu pietiekamas valsts valodas zināšanas, ir nepieciešams leģitīmam mērķim. ” Vai mūsu šodien iesniegtie priekšlikumi būtu kaut kādā pretrunā ar šo tiesas spriedumu? Es domāju, ka ne. Šodien, starp citu, ir ļoti zīmīga diena. Jā, vakar mēs svinējām Otrā pasaules kara beigas un pieminējām kritušos, bet šodien ir zīmīgs datums arī latviešu tautai, jo tas atgādina, ka 1945. gadā Centrālā Eiropa nonāca verdzībā uz veseliem 45 gadiem, un, ja arī tika nosodīta Molotova-Ribentropa pakta tā saucamā Ribentropa daļa, tad nekad, nekur un neviens nav nosodījis Molotova mantojumu. Ja jūs man neticat, palasiet Stabilitātes paktu, kurā ir teikts, ka agresoru upuri paši sarunu ceļā ar agresoriem panāk visu jautājumu atrisināšanu. Tātad par ko mēs šodien strīdamies? Šeit ir divu principu sadursme - pilsoņu tiesības vēlēt un tautas tiesības - novērst okupācijas sekas jeb, kā saka, tiesas spriedumu specifiski vēsturiskos apstākļos. Es domāju, ka mums tomēr būtu jāņem vērā nākamais šā tiesas sprieduma punkts, kurā ir teikts, ka sasniedzamajiem mērķiem jābūt samērojamiem, tātad sasniedzamajiem mērķiem jābūt samērojamiem ar līdzekļiem. Es domāju, ka mēs šeit varbūt pārāk daudz savā starpā strīdamies, jo nav jau liela pretruna te arī ar nākamo priekšlikumu. Es personīgi nedomāju, ka tas pašnovērtējums par latviešu valodas prasmi būtu kaut kas slikts vai ka to vajadzētu kaut kādā veidā šeit noniecināt. Es domāju, ka tad, ja mēs balsotu par 5. priekšlikumu un atbalstītu ierosinājumu par pašnovērtējumu attiecībā uz latviešu valodas prasmi, mēs būtu ievērojuši arī šo Satversmes tiesas spriedumā ieteikto principu, par to, ka šim mērķim ir jābūt samērojamam. Es vēl gribētu atgādināt dažiem iepriekšējiem runātājiem, ka viņi nebija pārāk precīzi. Lujāna kungs teica, ka Zīgerists ir bijis “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijā. Zīgerista kungs nebija ne “Tēvzemei un Brīvībai” frakcijā, ne LNNK un Latvijas Zaļās partijas frakcijā, jo tieši viņam tika dota iespēja sešos mēnešos iemācīties valodu. Tā kā viņš to šajos sešos mēnešos neizdarīja, līdz ar to viņš nekļuva par šīs frakcijas deputātu. Tātad arī toreiz Saeima viņam deva iespēju panākot samērojamu mērķi - iemācīties šo valodu. Es domāju, nebūs nekas briesmīgs, ja mēs nobalsosim par 5. priekšlikumu... Jā, es atbildu, Dobeļa kungs! Nevis par 4. , bet par 5. priekšlikumu, jo tur nav tik liela šī pretruna un līdz ar to mēs atbalstīsim šo samērības principu. Es arī nedomāju, ka tad, ja kāds uzrādīs savas valsts valodas zināšanas, viņš ļoti samelos, jo tie grozījumi, kas ir ieviesti gan Saeimas kārtības rullī, gan Satversmē, neļaus viņam šeit nākt un teikt, ka viņš zina valodu labāk, nekā viņš ir ierakstījis savā deklarācijā, bet tajā pašā laikā viņam tiek dots laiks uzlabot savas valodas zināšanas.".
• 2002_05_09-seq79 language "lv".
• 2002_05_09-seq79 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 2002_05_09-seq79 mentions Q822919.
• 2002_05_09-seq79 mentions Q211.
• 2002_05_09-seq79 mentions Q193089.
• 2002_05_09-seq79 mentions Q2498135.
• 2002_05_09-seq79 mentions Q3899540.
• 2002_05_09-seq79 mentions Q1135496.