Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_05_09-seq60> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 2002_05_09-seq60 type Speech.
- 2002_05_09-seq60 number "60".
- 2002_05_09-seq60 date "2002-05-09".
- 2002_05_09-seq60 isPartOf 2002_05_09.
- 2002_05_09-seq60 spokenAs 77.
- 2002_05_09-seq60 spokenText "Cienījamie kolēģi! Paskaidrošu tiem, kuri nav Juridiskās komisijas locekļi, bet vēl jo vairāk tām partijām un frakcijām, kuru pārstāvji nav komisijā, kāpēc ir tā, ka šo domu par to, ka vēlētājiem tomēr būtu tiesības saņemt informāciju, kādas ir deputātu kandidātu valodas zināšanas, nedrīkstētu iekļaut šajā pantā, bet kāpēc tā būtu jāatbalsta tur, kur Juridiskā komisija to ir iekļāvusi un atbalstījusi. Pirmām kārtām, es domāju, ka nav jēgas strīdēties par terminoloģiju - “deklarācija”, “paziņojums”, “ziņas”. Patiesībā, ja mēs pārtulkojam vārdu “deklarācija” latviski, tad tas ir gandrīz viens un tas pats. “Deklarācija” varbūt skan nedaudz svinīgāk, taču, tā vai citādi, tās ir ziņas. Pie tam Juridiskā komisija to ir atbalstījusi citā pantā tieši šādā terminoloģijā. Ar ko atšķiras 5. pants no 11. panta? 5. pantā ir uzskaitīti visi tie iemesli, kuriem iestājoties, sarakstā jau iekļauts deputāta kandidāts tiek no šā saraksta sviests ārā, jo tas ir tā: Centrālā vēlēšanu komisija, kad tā saņem sarakstu, uzreiz nevar zināt, vai šī persona ir vai nav rīcībspējīga, vai šī persona gadījumā nesēž cietumā, vai viņa nav sodīta par tīšiem noziegumiem. Viņu vispirms ļauj iekļaut sarakstā un tikai pēc tam griežas kaut kur ārpusē esošās institūcijās, kuras ir kompetentas sniegt šīs ziņas, un tad uz šo ziņu pamata viņas slēdz ārā no sarakstiem. Ko turpretī piedāvā Juridiskā komisija? Jā, patiešām pašnovērtējumā atspoguļotos paša vērtētās ziņas par savām valodas zināšanām, jo tieši šis termins atbilst tiem NATO uzstādījumiem, kurus mēs cenšamies sasniegt; tieši šīs pašnovērtētās ziņas tiek pievienotas visām citām ziņām, kas arī ir obligāti jāsniedz par deputāta kandidātu: kāds ir deputāta kandidāta vārds, kādu skolu viņš ir beidzis, kāds ir viņa ģimenes stāvoklis un tā tālāk, un, ja šo ziņu trūkst, tad Centrālā vēlēšanu komisija šo sarakstu nemaz nevar pieņemt. Nav runa par jau pieņemtajā sarakstā kādu ziņu ārā svītrošanu, bet tad, ja visu šo ziņu partijai vienkārši nav, tiek pateikts: “Aizejiet mājās, pa nakti vai rīt no rīta sagatavojiet visus nepieciešamos dokumentus, un tikai tad mēs varēsim pieņemt jūsu sarakstu. ” Taču ir cita lieta. Patiešām, ja mēs šobrīd atbalstīsim Juridisko komisiju - un tas ir korekts risinājums, ko Juridiskā komisija piedāvā, gan no juridiskā viedokļa, gan arī no ārpolitiskā viedokļa -, tad patiešām būs tā, ka neatkarīgi no tā, ko šis cilvēks būs norādījis šajās ziņās par sevi, viņš varēs godīgi arī pateikt: “Šobrīd pietiekami labi vēl neprotu, bet apņemos mēneša vai pusgada laikā latviešu valodu apgūt. ” Viņš drīkst rakstīt arī tā, ja viņš to vēlas, taču prasīt viņam to neviens neprasa. Un patiešām pat tad, ja viņš atzīst savu relatīvo valodas neprasmi, viņu neviens no saraksta ārā nesviedīs, taču tad, ja viņš nebūs norādījis vērtējumu par savām valsts valodas zināšanām, sarakstu nevarēs pieņemt. Tad būs jāaiziet, atbilstoši jāsagatavo saraksts, tas jāatnes, un tikai tad partijas varēs kandidēt vēlēšanās kā kopums, kā kolēģi, kā politiķi.".
- 2002_05_09-seq60 language "lv".
- 2002_05_09-seq60 speaker Kristiana_Libane-1971.
- 2002_05_09-seq60 mentions Q8436.
- 2002_05_09-seq60 mentions Q7184.
- 2002_05_09-seq60 mentions Q2747600.