Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_05_09-seq317> ?p ?o. }

• 2002_05_09-seq317 type Speech.
• 2002_05_09-seq317 number "317".
• 2002_05_09-seq317 date "2002-05-09".
• 2002_05_09-seq317 isPartOf 2002_05_09.
• 2002_05_09-seq317 spokenAs 77.
• 2002_05_09-seq317 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Pasaule jau ir izgājusi cauri visām šīm problēmām, modeļiem un tā tālāk. Ir jau dzirdēts par ašiem zēniem, kas ir gribējuši darīt tā vai savādāk. Ja ne Satversmes tiesa, Augstākā tiesa, likumdošana, tad Eiropas Savienība un tās direktīvas visu lēnām noliks savā vietā. Mēs vienkārši tikai zaudējam laiku, tāpēc ka kādam liekas, ka viņš ir briesmīgi liels priekšnieks un briesmīgi liels regulētājs un ka viņš visu var izregulēt. Vītola kungs, 35. priekšlikums gan ir Juridiskās komisijas, nevis Juridiskā biroja priekšlikums. Kāda ir šā priekšlikuma konceptuālā pieeja šim jautājumam? Konceptuālā pieeja jautājumam ir sekojoša. Atšķirībā no tām institūcijām, kuras atrodas Ministru kabineta vai atsevišķu ministriju politiskā pārziņā un par kurām atbild ministri, tiesu varas institūcijām, kas tātad ir apgabaltiesas, rajonu tiesas un prokuratūra, kā arī valsts varas konstitucionālajiem orgāniem (seši, ieskaitot Saeimu un arī pašu Ministru kabinetu, bet par to šoreiz nav runa) ir sava īpatnēja - un tādai tai ir arī jābūt! - budžeta formēšanas kārtība, kura, no vienas puses, nevar izmainīt un izgrozīt vienoto valsts budžeta formēšanas kārtību un vienoto valsts budžetu, kas tiek sagatavots Finansu ministrijā un ko galīgi, pilnīgi un visā kopumā apstiprina Ministru kabinets, iesniedzot to Saeimai. Nevar būt kaut kādi pa sāndurvīm uz Saeimu atnesti tiesu iestāžu vai Valsts kontroles pieprasījumi un tā tālāk. Tiem ir jābūt sabalansētiem un iekļautiem vienotā valsts budžetā, kas tiek formēts Ministru kabinetā, bet pirms tam - Finansu ministrijā. Taču problēma jau ir kādā citā apstāklī. Problēma ir tajā apstākļi, ka cienījamais finansu ministrs (vienalga, vai tas būtu mūsu partijas pārstāvis vai kādas citas partijas pārstāvis) diemžēl nenolaižas līdz debatēm ar tādu iestāžu vadītājiem kā Augstākā tiesa, Satversmes tiesa un tā tālāk. Arī atbildīgajiem vai vismaz iespējami atbildīgajiem ministriem šinī jomā kaut kā neatliek laika parunāt ar viņiem, un kaut kāds trešās šķiras ierēdnis, teiksim, uz Satversmes tiesas priekšsēdētāja iesniegto Satversmes tiesas budžeta pieprasījumu atbild: “Jūsu pieprasījums nav apmierināts!” Un tas pats notiek arī ar Valsts kontroli un Ģenerālprokuratūru, tikai mazākā mērā, jo valsts kontrolieris un ģenerālprokurors (vai viņu pilnvarotas amatpersonas) ir tiesīgi piedalīties Ministru kabineta sēdēs. Un to mēs redzam arī pēc tā, cik labi un pilnīgi tiek apmierināti šo institūciju pieprasījumi. Tie - nedaudz labāk. Vissliktāk - Valsts prezidentes kancelejas, Augstākās tiesas un Satversmes tiesas pieprasījumi. Salīdzināsim 2001. gada un 2002. gada budžetus! Valsts prezidentes kancelejas budžets 2001. gadā bija 0,16% no visa valsts budžeta, taču šogad tās budžets ir nokrities uz 0,13%. Augstākajai tiesai budžets pagājušajā gadā bija 0,09% no visa valsts budžeta, taču šogad tas ir nokrities uz 0,08%. Turklāt Augstākajai tiesai neviens lats (es pasvītroju - neviens lats!) nav iedots klāt. Acīmredzot šeit notiek kaut kāda savdabīga attiecību kārtošana ar tiesu varas augstākajām institūcijām. Prokuratūrai budžets, kas bija 0,77% no valsts budžeta, nokrities uz 0,74%, Valsts kontrolei - no 0,18% uz 0,17%. Tieslietu ministrijai - no 3,56% uz 3,27%. Nu salīdziniet šos skaitļus, un tad jūs redzēsiet, kādā veidā mēs nodrošinām šo institūciju autonomiju, kā arī viņu budžeta autonomiju! Attiecībā uz to, vai cīnīties par tā formulējuma saglabāšanu, kurš bija pirmajā un otrajā lasījumā, es domāju, ka tāda finansiāla autonomija var būt tikai parlamentam. Tikai Saeimai. Valsts kontrolei tāda finansiāla autonomija nevar būt. Ministru kabinets zināmā mērā var to ietekmēt, bet nevajadzētu pieļaut, ka to var ietekmēt, kā tas šobrīd notiek, Finansu ministrija, kur faktiski tiek budžets formēts. Pagaidām, kā man liekas, pats lielākais ļaunums attiecībās ar šīm varas institūcijām ir tieši Finansu ministrija, neatkarīgi no tā, kāda politiskā partija pārzina šo ministriju, jo šo ierēdņu attieksme un viņu metodes…".
• 2002_05_09-seq317 language "lv".
• 2002_05_09-seq317 speaker Linards_Mucins-1951.
• 2002_05_09-seq317 mentions Q822919.
• 2002_05_09-seq317 mentions Q193089.
• 2002_05_09-seq317 mentions Q458.
• 2002_05_09-seq317 mentions Q1771611.
• 2002_05_09-seq317 mentions Q1092499.
• 2002_05_09-seq317 mentions Q2498135.