Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_05_09-seq295> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 2002_05_09-seq295 type Speech.
- 2002_05_09-seq295 number "295".
- 2002_05_09-seq295 date "2002-05-09".
- 2002_05_09-seq295 isPartOf 2002_05_09.
- 2002_05_09-seq295 spokenAs 77.
- 2002_05_09-seq295 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Es atgādināšu jums, ka savulaik bija tāda spiedīga vajadzība: pirms likumprojekts “Valsts kontroles likums” tika izskatīts pirmajā lasījumā, to vajadzēja nodot tikai vienai komisijai, tas ir, atbildīgajai komisijai - Budžeta un finansu (nodokļu) komisijai. Lai mēs ātrāk varētu virzīties uz Eiropu, tas netika nodots citām komisijām. Taču visādā ziņā tradīcija parasti ir tāda, ka jautājumus, kas saistīti ar Valsts kontroli, nodod arī Saeimas Juridiskajai komisijai, jo valsts kontrolieris ir Saeimas Juridiskās komisijas ikgadējs viesis saistībā ar valsts budžetu. Tāpat kā Satversmes tiesas priekšsēdētājs, Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Valsts prezidenta kancelejas direktors. Kāpēc tad šie ļoti augstus amatus ieņemošie cienījamie kungi apmeklē Juridisko komisiju saistībā ar valsts budžetu un tieši Juridiskajā komisijā stāsta un Juridiskās komisijas deputāti klausās par stāvokli ar šo institūciju budžetiem un par stāvokli šajās institūcijās? Pirmām kārtām tāpēc, ka tāda ir tradīcija. Mēs cienām tradīcijas. Otrām kārtām tādēļ, ka Saeima un Ministru kabinets, Valsts prezidents un Valsts kontrole, Augstākā tiesa un Satversmes tiesa ir nevis vienkāršas valsts institūcijas, bet gan seši ar mūsu Satversmi individuāli nodibināti, personificēti valsts varas augstākie konstitucionālie orgāni. Un, tāpat kā Saeimai, Valsts kontrolei ir sava zināma darbības īpatnība, kas tieši izriet no ierakstiem Satversmē, bet netieši izriet no doktrīnas, no teorijas, kā arī no attiecīgās prakses - Eiropas, civilizētās Eiropas, tās Eiropas, uz kuru mēs virzāmies, valstu prakses. Un šī prakse ir tāda, ka šīm sešām institūcijām ir zināma autonomija citai no citas un savstarpēji. Un viens no šīs zināmās autonomijas aspektiem ir zināma finansu autonomija. Saeimas kārtības rullī mēs savulaik iestrādājām noteikumus, ka Saeimai ir finansu autonomija un ka “Saeimas budžeta pieprasījums līdz valsts budžeta likumprojekta iesniegšanai Saeimā bez Prezidija piekrišanas nav grozāms”. Juridiskās komisijas pārliecība ir tā, ka nepieciešams arī Valsts kontrolei piešķirt zināmu finansiālu patstāvīgumu. Šeit mēs varam debatēt par to, cik lielam šim patstāvīguma līmenim jābūt. Vai tam jābūt tādam pašam, kāds ir Saeimai? Juridiskā komisija domā, ka ne. Tomēr 34. priekšlikums ir vērsts uz to, ka ir jābūt kādai finansiālai patstāvībai, lai varētu nodrošināt reālu autonomiju jeb, latviski sakot, patstāvību. Tātad ir jābūt šim aspektam. Juridiskā komisija tādēļ izstrādāja un iesniedza 34. priekšlikumu, kurš papildina 44. panta pirmo daļu ar jaunu teikumu: “Valsts kontrole ir finansiāli patstāvīga. ” Tas nozīmē ne tikai to, ka Valsts kontrole tiek finansēta no valsts budžeta, bet arī to, ka Valsts kontrole ir finansiāli patstāvīga. Juridiskā komisija iesniedza arī 35. priekšlikumu, kas noteic, kādā veidā būtu ietekmējams vai nebūtu ietekmējams Valsts kontroles budžeta pieprasījums. Pati atbildīgā komisija pirmajā un otrajā lasījumā pieņēma diezgan augsta līmeņa finansiālās autonomijas piedāvājumu, ko bija iesnieguši likumprojekta izstrādātāji. Par likumprojektu, protams, atbild - gan kā iesniedzēja atbild, gan arī juridiski atbild - atbildīgā komisija, tātad Budžeta un finansu (nodokļu) komisija. Divos iepriekšējos lasījumos šis jautājums netika apstrīdēts. Taču Juridiskā komisija, jūtot, ka tā tas līdz trešajam lasījumam nepaliks, izstrādāja un iesniedza savu priekšlikumu - 35. priekšlikumu - , kurš tai liekas savstarpēji sabalansēts starp diezgan augstu autonomiju pieprasošo atbildīgās komisijas izstrādāto priekšlikumu un iepriekšējos izdalītajos dokumentos piedāvāto... nu, tur vispār nepiedāvāja nekādu autonomiju, jo tur vispār bija paredzēts šo jautājumu svītrot no 44. panta otrās daļas. Tāpēc mūsu piedāvātais 34. priekšlikums ir svarīgs, un, es domāju, tas ir atbalstāms neatkarīgi no tā, kā mēs nobalsosim par nākamo - Juridiskās komisijas priekšlikumu.".
- 2002_05_09-seq295 language "lv".
- 2002_05_09-seq295 speaker Linards_Mucins-1951.
- 2002_05_09-seq295 mentions Q822919.
- 2002_05_09-seq295 mentions Q193089.
- 2002_05_09-seq295 mentions Q20557228.
- 2002_05_09-seq295 mentions Q2498135.