Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_05_09-seq24> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 2002_05_09-seq24 type Speech.
- 2002_05_09-seq24 number "24".
- 2002_05_09-seq24 date "2002-05-09".
- 2002_05_09-seq24 isPartOf 2002_05_09.
- 2002_05_09-seq24 spokenAs 27.
- 2002_05_09-seq24 spokenText "Godājamais Saeimas priekšsēdētāj! Godājamie Saeimas deputāti! Latvijas Republikas pilsoņi! Katrā ziņā Sociāldemokrātu savienības frakcija šo priekšlikumu atbalsta, uzskata to par nepietiekamu, bet visnotaļ labu. Pats galvenais, ko es gribētu šajā sakarā uzsvērt, ir tas, ka praktiski Sociāldemokrātu savienība ar saviem Satversmes grozījumiem (kuri diemžēl neguva arī apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK atbalstu) piedāvāja plašāku formulu, lai ne tikai deputātu savstarpējās darba attiecībās pašvaldībās un Saeimā, bet tātad arī pašvaldību institūcijās, pašvaldību un valsts uzņēmumos, pašvaldību un valsts iestādēs darba valoda - lietvedības un dokumentos lietojamā valoda - būtu latviešu valoda. Es, protams, saprotu, ka ir jābalso pēc sirdsapziņas, un es esmu pārliecināts, ka kolēģi visi ir balsojuši pēc sirdsapziņas. Arī tie, kas noraidīja Sociāldemokrātu savienības iesniegto priekšlikumu izdarīt šādu grozījumu Satversmē. Tas ir viens jautājums. Bet tagad parunāsim par šā priekšlikuma būtību. Uzmanīgi paskatīsimies, ko tad mums prasīja Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas misija un visi ārzemju kolēģi, kas uztur spēkā šo prasību par Vēlēšanu likuma grozījumiem! Ko viņi mums, Latvijai, prasīja? Viņi prasīja mums vienu: lai mēs zināmā mērā paejam pretim Rietumu demokrātijas principiem un vienlaikus saglabājam savas kā demokrātiskas un nacionālas valsts pamatus. Arī EDSO misijas Latvijā vadītājs Pīters Semnebijs sarunās ar deputātiem skaidri un gaiši apliecināja, ka ir iespējams kompromiss, ka tiktu atcelta nevis vispār prasība attiecībā uz latviešu valodas prasmes pakāpi, bet tikai attiecībā uz augstāko pakāpi. Taču, kā mēs redzam, kārtējo reizi valdības partijas ir pārcentušās - tagad vispār vairs nav obligātas latviešu valodas zināšanas, un automātiski ir situācija tāda, ka deputāta amata kandidāts var vienīgi apliecināt to, ka viņš prot vai neprot latviešu valodu. Viņš var to izdarīt absolūti subjektīvi, un ar to mums ir gana. Un, ja, teiksim, tas, ka viņš neprot, ietekmēs kādu vēlētāju, liekot tam pozitīvi balsot, tad tas ietekmēs pozitīvi; ja negatīvi, tad negatīvi. Katrā ziņā ir pilnīgi skaidrs, ka bez latviešu valodas prasmes nevar Saeimā strādāt. Tas ir skaidrs. Taču mēs nevaram aprobežoties ar šīm divām šaurajām sfērām - deputātu savstarpējām attiecībām sēdēs un komisijās, vienalga, vai tā būtu pašvaldība vai Saeima. Kolēģi! Tieši tāpēc es gribētu uzsvērt, ka šinī gadījumā es aicinu apvienību “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK balsot pēc sirdsapziņas arī tad, kad iesniegusi priekšlikumus kāda cita politiskā partija, ne vien apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, - kaut vai tā būtu Sociāldemokrātu savienība vai kāda cita politiskā partija. Tad jau arī būtu labi. Otrs fakts, kas mums šeit ir redzams. Ir pilnīgi skaidri redzams tas, ka netiek arī rūpīgi uzklausīti mūsu rakstnieki un Rakstnieku savienība. Rakstnieku savienība ir vērsusies gan pie Saeimas, gan pie Ministru kabineta, gan pie Finansu ministrijas, gan pie Izglītības un zinātnes ministrijas ar savu rezolūciju, kurā ir teikti ļoti nopietni vārdi (citēju): “Priekšvēlēšanu laikā Latvijas rakstnieki aicina tautas priekšstāvjus demonstrēt savu attieksmi pret valsts valodu ne vien vārdos, bet arī darbos. Latvijas rakstnieki aicina vēlētājus, izvērtējot partijas, par kurām balsot nākamajās vēlēšanās, par vienu no kritērijiem izvirzīt partiju politisko gribu un spēju stiprināt latviešu valodu, jo tas ir visas Latvijas sabiedrības interesēs. ” Tā ir šā gada 3. maijā pieņemtā Latviešu Rakstnieku savienības rezolūcija. Kolēģi! No mūsu pašu attieksmes pret latviešu valodu, no mūsu pašu gļēvuma vai stājas būs atkarīgs, ciktāl tiks stiprināta vai vājināta latviešu valoda. Tas būs atkarīgs no mūsu balsojuma. Un ne tikai šajā gadījumā, kad varam atbalstīt deputāšu Seiles un Prēdeles priekšlikumu, bet arī tad, ja priekšlikumus iesniegušas citas frakcijas, tās, kuras nav valdības partiju frakcijas. Es domāju, pieiesim šiem jautājumiem lietišķi un skatīsimies, ko mēs varam darīt, lai latviešu valoda vairs nebūtu tādā situācijā kā 7. Saeimas laikā, kad ir nepārtraukti pavājinātas viņas pozīcijas! Praktiski mēs varam teikt, ka latviešu valodas pozīcijas ir pēdējo trīsarpus gadu laikā sistemātiski vājinātas, gan pieņemot šos liberālos Valsts valodas likuma grozījumus, ko piedāvāja savulaik van der Stūla kungs, gan arī izstrādājot Ministru kabinetā tos noteikumus - Ministru kabineta noteikumus nr. 296 - , kas dod iespēju arī pārdevējiem, frizieriem un bārmeņiem nezināt latviešu valodu. Diemžēl tāda ir realitāte.".
- 2002_05_09-seq24 language "lv".
- 2002_05_09-seq24 speaker Egils_Baldzens-1960.
- 2002_05_09-seq24 mentions Q822919.
- 2002_05_09-seq24 mentions Q211.
- 2002_05_09-seq24 mentions Q957126.
- 2002_05_09-seq24 mentions Q193089.
- 2002_05_09-seq24 mentions Q81299.
- 2002_05_09-seq24 mentions Q3899540.