Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_05_09-seq231> ?p ?o. }

• 2002_05_09-seq231 type Speech.
• 2002_05_09-seq231 number "231".
• 2002_05_09-seq231 date "2002-05-09".
• 2002_05_09-seq231 isPartOf 2002_05_09.
• 2002_05_09-seq231 spokenAs 27.
• 2002_05_09-seq231 spokenText "Augsti godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Jāsaka, ka parlaments ir pieņēmis likumu - manā un arī iesniedzēju skatījumā, ļoti pozitīvu likumu, kas skar atvieglojumus uzņēmējiem un uzņēmējsabiedrībām, kas brīvprātīgi iesaistās izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmās. Jāteic, ka šīs ieviestās normas likumā un arī pēdējie grozījumi galarezultātā ir ļoti pozitīvi, jo tās normas, kuras līdz šim bija likumā, tika palabotas, bet pašlaik ir spēkā Ministru kabineta noteikumi nr. 377, kas ir pieņemti 2000. gada 31. oktobrī. Jāteic, ka iesniedzējus varbūt mazliet šokēja tā situācija, kāda veidojas ar publisko tiesību deleģēšanas jautājumiem. Līdz šim Latvijā prakse bija tāda, ka publiskās tiesības bieži vien tika deleģētas privāttiesību subjektiem, valsts bezpeļņas organizācijām, bezpeļņas SIA, bezpeļņas akciju sabiedrībām, dažādām valsts un pašvaldību uzņēmējsabiedrībām, bet dibinātāji šajās sabiedrībās parasti bija valsts vai pašvaldības. Bija arī cita veida gadījumi, kad publiskā vara tika deleģēta sabiedriskajām organizācijām, teiksim, Latvijas Ārstu biedrībai, Latvijas Pašvaldību savienībai vai Latvijas Olimpiskajai komitejai. Runājot par pēdējo - Latvijas Olimpisko komiteju, Latvijas Bērnu fondu un Kultūrkapitāla fondu, interesanti ir tas, ka deleģējums ir attīstījies virzienā, ka uz šīm organizācijām deleģē arī jautājumus, kas saistīti ar nodokļiem. Taču Latvijas praksē vēl nav bijis tāda gadījuma, kad kaut kāds deleģējums tiek dots privāttiesību subjektam, kura dibinātājs nav ne valsts, ne pašvaldība. Un šāda ir bezpeļņas organizācija SIA - “Latvijas Zaļais punkts”, kam tiek deleģēta to jautājumu risināšana, kuri saistīti ar dabas resursu nodokli, ar tām nodokļu atlaidēm, kas 60% - 80% apmērā tiek piešķirtas uzņēmējiem no nodokļu maksas, lai šie uzņēmēji brīvprātīgās iepakojuma apsaimniekošanas programmas veiktu pie sevis - uz vietas. Jāteic, ka šī lieta radīja nelielas pārdomas. Kas tad ir šis “Latvijas Zaļais punkts” un kas ir tā dibinātāji? Jāsaka, ka dibinātāju sarakstā, raugoties pēc LURSOF datu bāzes, mēs atradām tādas sabiedrības kā “Tetrapak”, “Gutta”, “Laima”, SIA “PTC”, Latvijas Iepakojuma asociācijas sabiedrisko organizāciju un SIA “Latvijas Iepakojuma institūts”. Katram no tiem pieder attiecīga daļa šajā SIA, bet zīmīgi ir tas, ka viena liela daļa, pat ļoti liela daļa, no šā uzņēmuma pieder vienai fiziskajai personai vārdā Viesturs Tamužs. Jāteic, ka visas šīs lietas vedināja uz pārdomām par to, vai dabas resursu nodokļa apsaimniekošana, ņemot vērā to, ka Tamuža kungs ir arī Iepakojuma apsaimniekošanas padomes loceklis un gatavo priekšlikumus vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram lēmuma pieņemšanai par atlaižu piešķiršanu, nav Korupcijas novēršanas likuma pārkāpums, veicot šīs darbības, jo viena un tā pati persona parādās ne tikai Iepakojuma apsaimniekošanas padomē un “Latvijas Zaļajā punktā”, bet arī citur - vairāk nekā desmit uzņēmumos, kuri ir ļoti cieši saistīti ar šo darbību - ar iepakojuma un cita veida izejvielu otrreizējo pārstrādi. Runājot par šiem Ministru kabineta noteikumiem nr. 377, jāteic, ka, lai saņemtu dabas resursu nodokļa atvieglojumus un atlaides, uzņēmums iesniedza Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā dažādus dokumentus, to skaitā “Latvijas Zaļā punkta” apliecinājumu par darbību šajā organizācijā, jo uzņēmums ir “Latvijas Zaļā punkta” dalībnieks. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ņemot vērā Iepakojuma apsaimniekošanas padomes ieteikumus un “Latvijas Zaļā punkta” darbības principus, noteica kritērijus un prasības brīvprātīgām izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas programmām. Godīgi sakot, Pieprasījumu komisijā un arī sarunā ar Makarova kungu iepriecināja tas, ka tiek labota vesela rinda šo jautājumu. Ir iesniegti grozījumi Ministru kabineta noteikumos, kuros normatīvajā aktā vairs neparādās šī te kompetences nodalīšana “Latvijas Zaļajam punktam”, tomēr reālā prakse nenoliedzami paliek iepriekšējā - tāda, kāda tā jau pastāv, jo “Latvijas Zaļais punkts” pastāv, arī īpašuma sadalījums ir tāds, kāds tas ir. Arī iepakojuma apsaimniekošanas padomes sastāvā šīs personas nav vairs, kura atradās interešu konfliktā. Jāteic, ka no rītdienas stājas spēkā mūsu pašu pieņemtais likums par interešu konfliktiem, un, ja kāds var teikt, ka Korupcijas novēršanas likuma pārkāpuma te nav, tad interešu konflikts, raugoties pēc jaunā likuma normām, no rītdienas, kad likums būs stājies spēkā, attiecībā uz šo personu reāli būtu attiecināms, ja viņa vēl joprojām strādātu Iepakojuma apsaimniekošanas padomē. Kā jau es teicu, vadoties pēc ministra atbildes, jāsecina, ka šīs personas tur vairs nav. Tomēr jebkurā gadījumā gribētos pievērst deputātu uzmanību tam, ka pašlaik, skatot cauri visus šos 188 uzņēmumus, kuriem ir deleģēta valsts vara vai valsts funkciju veikšana kaut vai pakalpojumu veidā, šis ir pirmais gadījums, kas lika būt uzmanīgiem, jo šis ir pirmais gadījums, kad šāds privātuzņēmums darbojas bez valsts kapitāla daļas līdzdalības. Tātad valsts kapitāla daļas līdzdalības te nav, tad rodas jautājums: kāda ir deleģējuma forma no publiskās varas puses privātai varai veikt darbības ar nodokļiem, kuru apjoms 1999. gadā, šis kopējais dabas resursa nodoklis, bija 10 miljoni latu. Raugoties pēc jaunās shēmas, uzņēmumos uz vietas pašu apsaimniekošanai paliktu apmēram 2-3 miljoni latu, bet starpniekorganizāciju nenoliedzami veidoja šis “Latvijas Zaļais punkts”, kuram ir dažāda veida meitas uzņēmumi, pirmām kārtām, jau “Latvijas Zaļais punkts - 1” un “Latvijas Zaļais punkts - 2”, un vienā no tiem valsts pašlaik mēģina realizēt pilotprojektu, kura izmaksas naudas izteiksmē ir vairāki simti tūkstošu latu. Tajā pašā laikā liekas, ka ir pārāk maza valsts iespējamā kontrole, jo reāli deleģēšanas procedūra no valsts uz privāttiesību subjektu līdz šim likumdošanā nav atrunāta, jo Valsts pārvaldes iekārtas likumā, kas šo deleģējumu reglamentē, pašlaik tas nav reglamentēts. Tā ka ministrijas dara tā, kā tās uzskata par vajadzīgu. Aicinu atzīt šo dokumentu par pieprasījumu.".
• 2002_05_09-seq231 language "lv".
• 2002_05_09-seq231 speaker Peteris_Salkazanovs-1956.
• 2002_05_09-seq231 mentions Q211.
• 2002_05_09-seq231 mentions Q1185588.
• 2002_05_09-seq231 mentions Q4039765.