Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_05_09-seq224> ?p ?o. }

• 2002_05_09-seq224 type Speech.
• 2002_05_09-seq224 number "224".
• 2002_05_09-seq224 date "2002-05-09".
• 2002_05_09-seq224 isPartOf 2002_05_09.
• 2002_05_09-seq224 spokenAs 125.
• 2002_05_09-seq224 spokenText "Cienījamie kolēģi! Protams, kad ir jautājums par 400 miljoniem, Leiškalna kungam kaut kādas olas interesē... Jā, Latvijā ir ieviesusies ļoti kaitīga un naudas ziņā rijīga sērga, un šī sērga izpaužas kā vēlme par katru cenu parakstīt kādu līgumu, lai iegūtu 10% lielu komisijas naudu. Tātad šī komisijas nauda katrā ziņā ir ļoti iespaidīga, un tāpēc Latvijas nacionālās intereses vienmēr tiek ignorētas. Arī šajā konkrētajā gadījumā no 400 miljoniem dolāru tā būtu 40 miljonu dolāru. Kas tad bija sagatavojies saņemt šo naudu? Paskatīsimies vēsturi: “Lattelekom”, “Windows”, sarūsējušā kuģa lieta, “Latvijas gāze”, tagad - Sporta halle, Nacionālās bibliotēkas celtniecība, un viscaur figurē šie 10 procenti. Un ar kādu neatlaidību tiek meklēti visdažādākie līdzekļi un notiek visdažādākās pierunāšanas, lai tikai varētu panākt tā vai cita līguma noslēgšanu. Kādas tam visam būs tālākās sekas, ko no tā iegūs Latvija un vai Latvija necietīs, - tas nevienam, kas “bīda” šos līgumus, diemžēl neinteresē. Un tagad paskatīsimies, cienījamie pozīcijas deputāti! Ja jūs ar tādu pašu intensitāti un uzstājību atbalstītu Latvijas zemniekus, lauksaimniecības attīstību Latvijā, bērnu pabalstu palielināšanu no 4 latiem līdz 12 latiem, lai gan patiesībā vajag tos palielināt līdz 20 latiem, rūpētos par pensionāru, it īpaši invalīdu, atbalsta palielināšanu, lai viņi dzīvotu cilvēciskos apstākļos, lai viņiem neatņemtu dzīvokļus, lai viņus neiedzītu parādos, lai viņi būtu nodrošināti ar medikamentiem un lai vispār viņiem būtu nodrošinātas vecumdienas, tad tas būtu ļoti apsveicami. Diemžēl tad, kad parādās šie jautājumi, it sevišķi zemkopības jautājumi, vai tiek lemts par atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, nez kāpēc tādas intensīvas darbības no jūsu puses nav. Ja mēs paskatāmies visu šo skandalozo lietu, kura ir ļoti neskaista, es domāju, ka tai būs diezgan smagas sekas, jo ārzemnieki pieļautās kļūdas nepiedod! Viņi nepiedod šīs kļūdas, jo viņi grib Latvijā nopelnīt naudu. Un viens no biznesa veidiem ir noslēgt visdažādākos neizdevīgos līgumus un kaut ko piesolīt tiem cilvēkiem, kuri viņus atbalsta vai virza, un pēc tam Latviju varēs iedzīt nepatikšanās. Agrāk uzrādītās lietas to jau parādīja. Un arī tagad, ja mēs paskatāmies, vai tad ir veikta kaut kāda aptauja, vai ir bijusi kāda atklātība. Nav arī zināms, kā tas viss ir noticis ar šīs slavenās hokeja halles celtniecības līgumu. Kāpēc tieši ir šie 400 miljonu dolāru? Cienījamie kolēģi! Spriežot pēc ziņām, Sidnejas Olimpiskais stadions ar 110 tūkstošiem skatītāju vietu, kurš aizņem vairāk nekā 17 hektāru, izmaksāja 395 miljonus. Bet tas taču ir milzīgs stadions! Vai tad arī mēs veidosim tādu stadionu? Vai tā būs tik plaša tikai hokeja halle, kurai būs izveidoti kaut kādi klājumi un kuru varēs izmantot tikai šiem pasākumiem? Presē parādījās ziņa, ka tur tiks uzcelti vēl arī kazino un visādas citādas izpriecu iestādes. Taču tur parādījās vēl kāda ļoti interesanta lieta - tas, ka 51% akciju piederēs kaut kādam konsorcijam un būs cilvēki, kas rīkosies šā konsorcija vārdā, turpretī Latvijas valdībai, tajā skaitā Rīgas Domei, būs it kā tikai 49%, un tad tā nebūs nekāda lēmēja, jo visu tad darīs tas konsorcijs. Cienījamie kolēģi! Mani pārsteidz arī tas, ka brīžos, kad izvirzās jautājums, teiksim, par izglītību Latvijā, tad gan nezin kāpēc par to netiek domāts - par to, ka jauniešiem ir jāiegūst izglītība. Ne visi spēj samaksāt tās ļoti lielās summas, pie tam Latvijas Valsts universitātes Juridiskā fakultāte tās vēl paaugstināja, un mēs nedomājam par to, ka vismaz 60% jauniešu augstākā izglītība būtu jāiegūst bez maksas, kā ļoti daudzi no mums to ir ieguvuši. Un tālāk par visu to darbību, kas ir notikusi saistībā ar šo halli. Cienījamie kolēģi! Pārsteidz tas, ka ir redzami meli, meli un vēlreiz meli! Vienā gadījumā apgalvo, it kā visi ir redzējuši tos cilvēkus, kuri ir piedalījušies šīs halles pirmsprojekta apspriešanā vai nodomu līguma radīšanā. Tur ir parādījies arī pilsonis no Eiropas valstīm - Takača kungs, kurš ir šā projekta gandrīz vai galvenais organizētājs un virzītājs. Un, ja jau valdības ministri, mūsu premjers, varēja ar šo kungu satikties, veikt kaut kādas pārrunas, it kā parakstīt pat kādus dokumentus, bet pēc tam pateikt, ka neviens viņu nav redzējis, ka viņš nav pazīstams, viņš nav atpazīstams un ka neviens neko nezina, kas ir noticis, tad jājautā: “Kas tas ir?” Tā ir melošana vai apzināta Latvijas iedzīvotāju maldināšana! Diemžēl ir kā viens, tā otrs, jo Takača kungs mierīgi apgalvo: “Jā, dokuments tika parakstīts, un Latvijā ir cilvēki, kuri to ļoti labi zina, - tie, kuri parakstīja no Latvijas puses šādu dokumentu!” Tad kāpēc mēs, Saeimas deputāti, tādu dokumentu neesam redzējuši un droši vien mēs to arī neredzēsim, jo tas viss notika jau janvārī, un pa šo laiku tas varēja jau kaut kur arī nozust. Un tagad par hokeja halli. Jā, protams, šādas celtnes ir vajadzīgas Latvijā! Varbūt tās ir arī izdevīgas, bet kas tika veicis aprēķinus pirms tam, kad tika sastādīti tie vai citi nodomu protokoli vai tika veidota kāda koncepcija? Kur ir ekonomiskais aprēķins? Kur ir mūsu finansu ministra Gundara Bērziņa apstiprinājums, ka Finansu ministrija ir izskatījusi tādu nodomu protokolu, ka viņa to atbalsta vai neatbalsta. Diemžēl mēs šādu dokumentu neesam redzējuši. Arī Gundars Bērziņa kungs tagad taisnojas, ka arī viņš neko nezinot. Vēl ir jāpārskata arī tāds jautājums: ja jau šī halle tiek celta Rīgā, vai Rīgas Dome par to visu ir zinājusi vai nav zinājusi? Diemžēl, spriežot pēc aptaujas un pēc ziņām masu medijos, arī Rīgas Domē nekas prātīgs nav bijis. Tur vienīgi ir izveidota interesanta komisija, kas it kā vadīs šīs halles dokumentu izstrādāšanu. Bet kas ir virzījis šos cilvēkus uz šo komisiju? Un, ja jau ir paredzēts tāds grandiozs projekts, kas izmaksā 400 miljonus dolāru, tad kāpēc Saeimā par to neviens vārds netika teikts janvārī, februārī, martā un aprīļa beigās? Tikai tagad, maijā, ar preses palīdzību kaut kas tiek noskaidrots. Kur tad ir palikuši tie slavenie konkursi, kuros izvirza tos vai citus pārstāvjus uz tik naudīgām, es vēlreiz saku, uz tik naudīgām darba vietām? Diemžēl to konkursu un to izvirzīšanu nebija. Kas ir izvirzījis šos cilvēkus? Jūs neatradīsiet nevienu pierādījumu! Tātad Latvijā eksistē aizkulišu spēle, ar kuras palīdzību izraudzītie un vēlamie cilvēki tiek izvirzīti šādu grandiozu projektu realizēšanai. Tomēr pats galvenais ir tas, ka neviens nedomā, kādas sekas tas radīs Latvijai. Un, ja mēs apsveicam šādas darbības, tad kāds gan ir novērtējums mums no ārzemju valstu vai politisko vadītāju puses? Novērtējums ir negatīvs! Tāpēc mēs arī saņēmām tādu negatīvu novērtējumu, ka Latvija ir pārdota valsts, un pret šādu atzinumu neviens nav iebildis. Nezin kāpēc arī starptautiskajā tiesā mūsu valdība negrib iesūdzēt šā novērtējuma speciālistus, un, protams, nekāda uzvara jau netiktu panākta tādā tiesas prāvā, jo tik tiešām tas viss tā notiek. Un tagad rodas vēl tāds jautājums: kurā vietā tad ir sagatavotā tā zeme, kas ir domāta šīs halles celtniecībai, un cik tā maksās, tā kā tas notiek saistībā ar zemi, kura jau vairākas reizes ir pirkta un pārdota it kā Latvijas Nacionālās bibliotēkas celšanai? Arī to jūs nezināt un nezināsiet! Tas būs tāpat, kā notika ar tilta pārvada celtniecību pie VEF kultūras pils, kur zeme tika novērtēta 10 reižu dārgāk, nekā tā maksāja. Cienījamie kolēģi! Rada izbrīnu arī tas, ka mūsu Ministru prezidents nevar radīt skaidrību attiecībā uz tām pārrunām, kuras ir notikušas, kā tās ir notikušas, kāpēc tās tika risinātas un kāpēc tās notika tādā slepenībā. Tikai ar preses palīdzību, kad avīžu slejās parādījās šie dokumenti un parādījās dažādas korespondentu izmeklētas lietas, kuras viņi personīgi atrada, tikai tad kaut ko sāka risināt, sāka kaut ko skaidrot, bet diemžēl, ja saliek kopā visus tos paskaidrojumus, tad izrādās, ka tie ir ļoti melīgi. Līdz kādai nožēlojamai robežai mēs esam nonākuši, nicinādami mūsu valsts nacionālās intereses? Cienījamie kolēģi! Vai tad tik tiešām mūsu ministri, atrazdamies savos amata augstumos, nevar saprast, ka, sasaistoties ar personām, kuras nav zināmas Eiropā vai kurām tur ir ļoti slikta reputācija, vai risinot tāda veida pārrunas ar viņām, Latviju var ievilkt visdažādākajos darījumos, kuru rezultātā Latvija cietīs kā materiālus, tā morālus zaudējumus. Tas ir pazemojoši! Tāda novērtējuma nav, tāda nav bijis, un tagad visdažādākajā veidā visi kungi, kuri ir tur piedalījušies, katrs spodrina savas spalviņas, kā nu kurš prot. Tas ir nožēlojami, jo diemžēl arī valdības prestižs no tā cieš - un tas cieš ne tikai Latvijas iedzīvotāju, ne tikai Latvijas pilsoņu priekšā, bet cieš arī ārvalstu partneru priekšā. Vai tad Eiropā nav tādas kompānijas vai organizācijas, kura tik tiešām var nodrošināt tādas halles celtniecību, kur nebūtu zagšanas, kur nebūtu krāpšanas un kur nebūtu mānīšanas? Ir tādas kompānijas! Taču diemžēl līdz pat šim laikam Latvija vienmēr mēģina piesaistīt tādus partnerus, kuri ir ļoti apšaubāmi un no kuru darbības Latvija cieš. Jūs paskatieties, cik rūpīgi patiesībā no Saeimas deputātiem tiek slēpta visa tā “Lattelekom” lieta un tas, cik tad īsti mēs maksājam tiem advokātiem. Un es jums pateikšu, ka tie dokumenti, kurus parakstīja un kuru parakstus tagad slēpj kā viena, tā otra puse, droši vien nesīs Latvijai lielus zaudējumus, jo vajadzēs atkāpties. Atkāpšanās naudas ir lielas, un tās klusītiņām vien nomaksās mūsu Finansu ministrija, kā ne viens vien rēķins tiek nomaksāts. Tāpēc jau nav nekāds brīnums, ka mūsu budžetā parādās deficīts, un nav arī brīnums, ka Latvijas ārējais un iekšējais parāds pārsniedz 700 miljonu latu apmēru. Tas ir briesmīgi, jo mēs virzāmies uz kritisko pusi! Kāpēc? Kas tad atmaksās šo gigantisko naudas summu, kuru mēs ar katru gadu apzināti palielinām? Tāpēc, cienījamie kolēģi, šī lieta ar halli ir jāpārtrauc, un nekādas darbības te nevar būt, bet attiecīgo personu rīcība, kuras tās ir veikušas, ir jāizmeklē. Mums jau pietiek to komisiju, kuras mēs esam radījuši! Turklāt arī tieši Tieslietu ministrijas pārraudzībā darbojas tādas vai citādas organizācijas. Lai tad tās padarbojas un noskaidro, kas ir vainīgs, kas to ir darījis, kāpēc un cik lielu naudas summu viņi ir mēģinājuši iegūt un iebāzt savās kabatās vai izmantot priekšvēlēšanu kampaņai. Paldies.".
• 2002_05_09-seq224 language "lv".
• 2002_05_09-seq224 speaker Leons_Bojars-1939.
• 2002_05_09-seq224 mentions Q822919.
• 2002_05_09-seq224 mentions Q211.
• 2002_05_09-seq224 mentions Q2660080.
• 2002_05_09-seq224 mentions Q193089.
• 2002_05_09-seq224 mentions Q1771611.
• 2002_05_09-seq224 mentions Q404542.
• 2002_05_09-seq224 mentions Q1512969.
• 2002_05_09-seq224 mentions Q5618600.
• 2002_05_09-seq224 mentions Q932261.