Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_05_09-seq190> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 2002_05_09-seq190 type Speech.
- 2002_05_09-seq190 number "190".
- 2002_05_09-seq190 date "2002-05-09".
- 2002_05_09-seq190 isPartOf 2002_05_09.
- 2002_05_09-seq190 spokenAs 40.
- 2002_05_09-seq190 spokenText "Godātie Saeimas deputāti! Ir vesela virkne priekšlikumu par 17. pantu, kurš sākas ar vārdiem: “Kandidātu sarakstam jāpievieno šādi dokumenti... ” Tātad tā ir informācija, kuru Saeima atvēl zināt Latvijas vēlētājam, kad jāvēlē pašvaldības. Pēc tam, kad Saeimas vairākums nu ir izsvītrojis prasību, ka deputātam obligāti jāprot latviešu valoda (par to Saeima diemžēl tā nobalsoja!), mūsu priekšlikums ir iekļaut šajā pantā 5. punktu, kas nosaka, ka katrs kandidāts, startēdams pašvaldību vēlēšanās (sākot no Rīgas un beidzot ar pašu mazāko pašvaldību), paraksta deklarāciju, ka viņš spēj pildīt deputāta amata pienākumus tā, kā tas paredzēts Satversmē, Valsts valodas likumā un likumā “Par pašvaldībām”, kur, cerams, tuvākajā laikā tiks nostiprināta norma, ka pašvaldības sēžu, dokumentu un darba valoda ir latviešu valoda (to priekšlikumu mūsu apvienība iesniedza jau pagājušajā gadā), kā arī prot valsts valodu apjomā, kāds nepieciešams pašvaldības deputāta profesionālo pienākumu veikšanai. Mūsu apvienība aicina īpaši pievērst uzmanību tam, ka latvieši ir mazākumā gan Latvijas septiņās lielākajās pilsētās, gan veselā virknē Latvijas austrumu pašvaldību, tādējādi šīs normas nozīme nav tikai dekoratīva, šīs normas nozīme ir principiāla, lai latviešu valoda, kas formāli tiek atzīta visur, valdītu arī Daugavpils domē un citās pašvaldībās, kur šobrīd diemžēl situācija ir slikta. Tā ir ievērojami sliktāka nekā šeit, Saeimā, kur šobrīd latviešu valoda, protams, pagaidām, par laimi, nav apdraudēta. Attiecībā uz iepriekš pieminēto, līdz ar mūsu iestāšanos Eiropas Savienībā būs arī Eiropas Savienības pilsoņiem tiesības piedalīties Latvijas pašvaldību vēlēšanās, varam teikt, ka pirmām kārtām sekmīgi jāpabeidz iestāšanās sarunu process un otrām kārtām tautai jādod tiesības izvēlēties balsot “par” vai “pret” šajā principiālajā balsojumā. Un trešām kārtām norādām uz to, ka vairums Eiropas Savienības valstu pilsoņu - vācieši, zviedri un citu tautību pārstāvji, kas ieradušies Latvijā 90. gados vai pavisam nesen, - ir sekmīgi, vairāk vai mazāk sekmīgi, apguvuši latviešu valodu. Un, ja nav to apguvuši, tad izdarīs to tuvākajā laikā. Mēs uzskatām, ka šiem cilvēkiem nebūs nekādu problēmu piemēroties šim likumam. Diemžēl problēmas ir tiem, kas iebraukuši Latvijā okupācijas laikā un joprojām nesaprot, ka elementāra cieņa pret valsti prasa šīs zemes valodas apgūšanu kaut vai elementārā līmenī. Turklāt attiecībā pret pašvaldību deputātiem šīs profesionālās prasības varbūt pat nav tik augstas kā pret Saeimas deputātiem. Tādēļ aicinu atbalstīt 8. priekšlikumu, jo 8. priekšlikuma nozīme šajā likumā ir pat krietni vien lielāka nekā attiecīgai normai Saeimas vēlēšanu likumā.".
- 2002_05_09-seq190 language "lv".
- 2002_05_09-seq190 speaker Maris_Grinblats-1955.
- 2002_05_09-seq190 mentions Q822919.
- 2002_05_09-seq190 mentions Q211.
- 2002_05_09-seq190 mentions Q2660080.
- 2002_05_09-seq190 mentions Q193089.
- 2002_05_09-seq190 mentions Q458.
- 2002_05_09-seq190 mentions Q80021.