Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_05_09-seq14> ?p ?o. }
Showing items 1 to 11 of
11
with 100 items per page.
- 2002_05_09-seq14 type Speech.
- 2002_05_09-seq14 number "14".
- 2002_05_09-seq14 date "2002-05-09".
- 2002_05_09-seq14 isPartOf 2002_05_09.
- 2002_05_09-seq14 spokenAs 40.
- 2002_05_09-seq14 spokenText "Cienījamie deputāti! Mēs savukārt uzskatām, ka šis priekšlikums visnotaļ būtu atbalstāms, jo jautājums ir ļoti nopietns. Mūsuprāt, ir trīs tādas ļoti būtiskas un svarīgas lietas, kuru dēļ katram deputātam būtu nopietni jāpārdomā un tomēr jāatbalsta šis priekšlikums pēc būtības. Pirmām kārtām iemesls ir tāds, ka mēs papildinām šo 4. pantu ar valodas prasmes prasību, kā to prasa un nosaka mūsu Satversme. Tātad pirmais dokuments ir Satversme, uz kuru mēs balstāmies. Otrām kārtām, ja deputāti par šo priekšlikumu nobalso pozitīvi, tad saskaņā ar šā paša likuma 11. panta 3. punktu katram, kurš kandidē, ir jādeklarē sava valodas prasme vai arī izglītība atbilstoši tam, kā to nosaka Valsts valodas likums. Tātad runa ir jau par spēkā esošu likuma normu. Un trešām kārtām ir ļoti aplami domāt, ka šajā priekšlikumā runa ir tikai un vienīgi par kaut kādām populistiskām pārdomām, ka valoda ir jālieto un ka valoda ir vajadzīga. Latviešu valoda ir svēta un dārga mums visiem! Jā, valodu var labāk vai sliktāk lietot savā ikdienā. Ir ļaudis, kuri to mācās, kuriem šī valoda vēl nav raita un kuri to nav apguvuši pilnībā, taču šeit, Saeimā, valoda ir galvenais ierocis, ar kuru mēs šeit strādājam, tāpēc prasība, lai Saeimas deputāts tikai sadzīves līmenī vai tikai šā un tā runātu latviski - tas neder. Ir nepieciešamība zināt katru vārda niansi, izjust valodu un ierakstīt likumā tā, lai tas būtu latviski arī pareizi. Tāpēc es vēlreiz atgādināšu šīs trīs lietas - Satversme, deklarēšana un pārliecība par to, ka likumdevējam ir jāzina valoda visaugstākajā pakāpē, lai izprastu, kas ir katra priekšlikuma pamatā. Taču es gribētu izteikt arī savas personiskās pārdomas, jo pārāk bieži es šajā tribīnē nekāpju. Tomasam Mannam viņa romāns par Jāzepu un viņa brāļiem sākas ar tādu skaistu domu, ka dziļa un reizē arī nepārskatāma ir vēstures aka un ka nākotne no šīs pagātnes akas izrauj pa vienam otram gaismas mirklim, apgaismodama atsevišķus notikumus, atsevišķas sejas. Un mēs tajā brīdī, kad šie notikumi risinās, pat nevaram iedomāties, tieši kura nianse nākotnē tiks izgaismota, kura seja nonāks priekšplānā, jo bieži vien tie ir nevis tie ļaudis, kuri šajā laikā ir pirmajās rindās, pirmajā plānā, bet gan pavisam mazievērojami ļaudis tiek izgaismoti vēsturē. Un tad vēsture un nākotne viņam personiski pajautā: “Kā tieši tu rīkojies? Kāda bija tieši tava atbilde uz vienu vai otru jautājumu?” Arī man tāpat kā jums ir ļoti liels prieks un bieži vien liela bauda lasīt un pārdomāt Latvijas vēsturi. Tas, ka mēs esam ienākuši šajā namā un ka mums nākotne ir ļāvusi balsot un spriest par ļoti svarīgiem un tautai būtiskiem jautājumiem, patiesībā ir milzīgi liela atbildība un milzīgi liels pienākums, ko mēs savā ikdienas darbā, darot savu likumdevēja rutīnas darbu, ļoti bieži aizmirstam. Mēs aizmirstam to! Tad, kad mēs nospiežam podziņu vai izsakām kādu priekšlikumu, to atbalstām vai neatbalstām, mums liekas, ka tā ir tāda parasta ikdiena, lai gan patiesībā mēs darām darbu, par kuru mums reiz tiks prasīts norēķins. Un mana pārliecība ir tāda, ka…".
- 2002_05_09-seq14 language "lv".
- 2002_05_09-seq14 speaker Aida_Predele-1950.
- 2002_05_09-seq14 mentions Q822919.
- 2002_05_09-seq14 mentions Q211.
- 2002_05_09-seq14 mentions Q37030.