Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_05_02-seq75> ?p ?o. }

• 2002_05_02-seq75 type Speech.
• 2002_05_02-seq75 number "75".
• 2002_05_02-seq75 date "2002-05-02".
• 2002_05_02-seq75 isPartOf 2002_05_02.
• 2002_05_02-seq75 spokenAs 37.
• 2002_05_02-seq75 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Es nerunāšu par pagātni tik daudz kā iepriekšējie runātāji, jo tad man būtu jānosauc tie, kas aicināja nesaņemt Latvijas Republikas pases, aicināja nevēlēt “viltus” Saeimu. Tāpēc es gribētu konspektīvi un konkrēti runāt par to, kas mums būtu jādara. Pirmais jautājums ir šāds: kāpēc Latvijā ir katastrofāli krities Eiropas Savienības atbalstītāju skaits? Apmēram virs 30%... Mums tika pasniegts skaidrojums, ka tas galvenokārt esot neveiksmīgu lauksaimniecības sarunu rezultāts. Es domāju, ka tam ir citi iemesli. Telefona zvani, kas tika saņemti vienā aptaujā, ko rīkoja televīzijas raidījumā “Kas notiek Latvijā?”, rādīja, ka apmēram 800 zvanītāji bija ļoti satraukti par iespējamajām izmaiņām Valsts valodas likumā un tikai kādi 180 vai 190 zvanītāji atbalstīja tās. Manuprāt, Eiropas Savienības reitinga katastrofālajam kritumam ir vairāki iemesli. Galvenais iemesls ir tas, ka diemžēl mūsu ārlietās - man ir jāpiekrīt iepriekšējam runātājam - bieži vien strādā ļoti pelēki cilvēki, kas ne tikai tautai un ne tikai mūsu Rietumu draugiem neizskaidro Latvijas problēmas, bet arī paši sev nevar izskaidrot, ko viņi tur īsti dara. Jo viņi mīl sevi politikā. Otrs. Es domāju, ka mums ir šeit godīgi jāpasaka, ka mēs neesam konsekventi īstenojuši valodas politiku. Mums ir godīgi jāpasaka, ka kopš 1998. gada valstī ir sākušies jūtami atplūdi - ne tikai ir samazinājies to cilvēku skaits, kas vēlas latviešu valodu mācīties (es šobrīd nerunāju par skolām, jo tur, es domāju, ir ļoti laba valodas politika; es šobrīd runāju par tiem cilvēkiem, kas kandidē uz pilsonību, vai vecākās paaudzes cilvēkiem), bet pat (tas ir ļoti bīstami!) ir demonstratīvi palielinājies to cilvēku skaits, kuri prot latviešu valodu, bet tajā nerunā. Es uzskatu, ka mūsu izdarītie grozījumi ne visos gadījumos bija pārdomāti. Arī es, protams, tos atbalstīju. Konkrēti šajā sakarā ir jāpiemin pants par tā saucamajiem jauktajiem uzņēmumiem. Es piekrītu, ka attiecībā uz privātajiem uzņēmumiem nevajag iejaukties valstij, bet tajos uzņēmumos, kuros valsts kapitāla daļa ir mazāka par pusi un kuri nav saistīti ar valsts interesēm, ar patērētāju interešu aizsardzību, - ka tajos latviešu valoda jālieto tad, ja kāds, teiksim, pieprasa tulkojumu. Mēs ļoti labi zinām, ka ir tādi uzņēmumi, kas ir saistīti ar pakalpojumiem, ar infrastruktūru, teiksim, ar ostām, un tie daži cilvēki, kas tur īsti nesaprot to valodu (viņi varbūt ir atbraukuši no laukiem un tur strādā), vienkārši kautrējas prasīt tulkojumu. Mēs līdzīgu situāciju redzējām Daugavpils domē. Nākamais iemesls ir tas, ka Ministru kabinets tomēr ir atļāvies klaji un demonstratīvi uzspļaut likumam, kurā ir ierakstīts, ka ir jāaizstāv patērētāju intereses, ka nevar būt nekādas atkāpes šādos gadījumos. Ministru kabineta izdotajos noteikumos, tiem pievienotajos pielikumos esošajā sarakstā, nav iekļauti pārdevēji un frizieri. Iedomājieties, cik interesanti, ka, neskatoties uz likuma prasībām, atkārtoti ir noraidīta Valsts valodas centra prasība iekļaut šajā sarakstā tādu profesiju kā pārdevējs! Un tad nu šīs profesijas nav iekļautas. Ir arī, es domāju, vēl nepatīkamākas lietas - tādas, kas saistītas ar drošības jautājumiem. Man nupat nācās saskarties ar tādu aviokompāniju, kura visas drošības instrukcijas sniedza svešvalodā. Man nav skaidrs, kā mūsu Aviācijas departaments var tādos gadījumos izsniegt licenci! Teiksim, aviokompānijā “Lufthansa” es esmu dzirdējis tulkojumu valsts valodā, turpretim dažās aviokompānijās neesmu. Mums ir visas tiesības saskaņā ar likumu mainīt šo situāciju. Laika trūkuma dēļ es tagad neuzskaitīšu to visu. Es domāju, ka šie ir paši galvenie iemesli katastrofālam Eiropas Savienības popularitātes kritumam. Un nevajadzētu šeit melot, ka tas ir saistīts ar lauksaimniecību! Tur šīs svārstības varētu būt 2-5% robežās. Es domāju, ka vēl viens iemesls ir arī tas, ka mūsu Rietumu draugi bieži netur vārdu. Attiecībā uz mums ir tāpat kā Vjetnamā: kad ir septītais bērns, tad nosolās, ka tas nu gan būs pēdējais, bet pēc tam astotais ir pēdējais, un tad rodas pats pēdējais, un viņam tiek dots attiecīgs vārds un tad - pats, pats pēdējais, un tad - patiešām pats pēdējais, un tā tālāk. Un mums diemžēl šādā veidā ir jāveic grozījumi. Mums kārtējo reizi pasaka: “Šie nu ir pēdējie nepieciešamie grozījumi. Izdariet pēdējās izmaiņas!” Taču paiet pusgads, un ir atkal nepieciešamas pēdējās izmaiņas, kas mums ir jāizdara. Par spriedumu Podkolzinas lietā. Jā, mani pārsteidz mūsu varas iestāžu melošana. Mums tika visu laiku apgalvots, ka mūsu likums esot pilnīgi nedemokrātisks, ka cilvēki tiekot iedalīti divās daļās: vieni, kurus varot ievēlēt, otri - kurus nevarot, un tā tālāk. Taču tagad spriedumā, kurš ir izdarīts Podkolzinas lietā, mēs varam izlasīt pilnīgi pretējo tam, ko teica godājamā Valsts prezidente un godājamais ārlietu ministrs. Spriedums atļauj prasīt valsts valodas zināšanas deputātiem (cilvēki tātad te netiek iedalīti divās nevienlīdzīgās daļās), bet ir iebildumi pret pašu procedūru, kura, es pilnīgi piekrītu, ir jāmaina. Taču tad ir jautājums - kāpēc tad ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri Latvijā, kā mēs redzam, bieži vien ir spēcīgāki par likumu, sen jau šī procedūra nebija izmainīta? Es domāju, ka, protams, nekāda milzīga, briesmīga traģēdija šeit nav notikusi un ka, sagatavojot šos grozījumus, mēs veiksim visus nepieciešamos labojumus. Es, protams, apbrīnoju Ārlietu ministriju, kas savas iekšējās neveiksmes, problēmas un menedžēšanas trūkumus ir tik veiksmīgi pratusi pārvērst par visas Latvijas problēmu. Tas varbūt arī nav nemaz tik slikti. Es domāju, ka, Vēlēšanu likumā izdarot šos grozījumus, visas frakcijas sadarbosies un būs tieši tā, kā teica Dobeļa kungs, un nebūs nekādu problēmu. Es domāju, ka visas pozīcijas frakcijas sadarbosies! Man liekas, ka tur ir jāiestrādā vismaz trīs principiālas lietas. Pirmām kārtām, manuprāt, būs diemžēl jāpārskata arī citas normas. Mainot, grozot Vēlēšanu likumu, būs acīmredzot jāpārskata arī dažas sadaļas Valsts valodas likumā. Kā jau es teicu, es domāju, ka būs jāizstrādā arī kaut kādas izmaiņas attiecībā uz tādiem uzņēmumiem, kuros ir valsts un pašvald��bu īpašuma daļa. Privātuzņēmumos mēs neiejauksimies. Es domāju, ka būtu jānosaka Ministru kabineta atbildība par noteikumu neievērošanu. Ir arī vesela rinda citu gadījumu, kuros Ministru kabineta izdoties noteikumi ir vai nu augstāki par esošajiem likumiem, vai diemžēl pilnīgi “šķērsām” šiem likumiem, ko mēs šeit esam pieņēmuši. Un pēdējais. Protams, ir jāatrisina kopumā jautājums par patērētāju interešu aizsardzību. Kā jau es teicu, tas skar valsts valodas lietošanu ne tikai veikalos, frizētavās, sabiedriskajā transportā, bet arī lietās, kuras saistītas ar starptautiskām organizācijām, kas darbojas Latvijā, un ar drošības jautājumiem. Un tad, godājamie deputāti, ticiet man, mēs būsim paveikuši savus mājasdarbus Latvijā un šeit jutīsimies droši par to, ka mēs šeit varam pastāvēt. Tad mēs tiešām mierīgi balsosim par piedalīšanos miera nodrošināšanas operācijās arī citās valstīs. Nevajadzētu šeit mūs mānīt, ka mums nav laika. Mums ir pietiekami daudz laika, jo es gribētu atgādināt: pat tad, ja tiks pieņemts šis lēmums par NATO paplašināšanu, arī tā ratifikācija notiks pietiekami ilgi, un mums tiešām ir jāsakārto savi likumi. Es domāju, ka mēs to arī izdarīsim. Paldies par uzmanību.".
• 2002_05_02-seq75 language "lv".
• 2002_05_02-seq75 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 2002_05_02-seq75 mentions Q822919.
• 2002_05_02-seq75 mentions Q211.
• 2002_05_02-seq75 mentions Q193089.
• 2002_05_02-seq75 mentions Q458.
• 2002_05_02-seq75 mentions Q15628977.
• 2002_05_02-seq75 mentions Q7184.
• 2002_05_02-seq75 mentions Q80021.
• 2002_05_02-seq75 mentions Q881.
• 2002_05_02-seq75 mentions Q9325.