Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_05_02-seq71> ?p ?o. }
Showing items 1 to 39 of
39
with 100 items per page.
- 2002_05_02-seq71 type Speech.
- 2002_05_02-seq71 number "71".
- 2002_05_02-seq71 date "2002-05-02".
- 2002_05_02-seq71 isPartOf 2002_05_02.
- 2002_05_02-seq71 spokenAs 40.
- 2002_05_02-seq71 spokenText "Cienītie kolēģi! Ir ārkārtīgi interesanti dzirdēt no cienījama jurista un Juridiskās komisijas vadītāja mutes ģeniālu spriedumu: “Valsts valodas prasmes jautājums kā problēma ir pazudis. Nav vairs! Zīgerista vairs nav Saeimā, un visi pārējie jau nu pratīs valsts valodu. ” Tā var runāt tikai “kails” teorētiķis, tāds, kas ir pilnīgi atrauts no Latvijas dzīves, cilvēks, kas nav atradis par vajadzīgu nekur iegriezties un paskatīties, kā tad ir patiesībā. Es domāju, nemaz nav tālu jāiet - dažu minūšu gājumā no šejienes ir Rīgas Dome, un tur ir, piemēram, tāds Giļmans, pazīstams cilvēks, liels latviešu valodas “mīlētājs”. Paklausieties, ko viņš saka par mūsu valodu! Viņš taču ir Rīgas domnieks. Paklausieties, ko raksta un ko runā tie, kas runā nelatviešu valodā! Protams, galvenokārt krievu valodā raksta tie laikraksti. Palasiet, ko viens otrs tur atļaujas sacīt par latviešu valodu! Tāpat iesaku iegriezties šur un tur patālāk no Rīgas, it īpaši galējā Austrumu vai galējā Rietumu virzienā, un apmeklēt Latgales pilsētas, apmeklēt dažus rajonus Liepājā vai Ventspilī. Un tad varbūt jūsu domas kaut nedaudz mainīsies un nāks tomēr jums tā apgaismība, ka nemaz nav tik vienkārši ar latviešu valodas prašanu. Katrā ziņā apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir un paliek šāda attieksme: latviešu valodas pozīciju nostiprināšana jebkurā jomā - tā būs viena no galvenajām mūsu pamatvērtībām. Un mēs no tā netaisāmies kautrēties. Mēs jau esam to darbu darījuši. Diemžēl man šad un tad ir tiem, kas tīšuprāt vēlas aizmirst šo svēto patiesību, jāatgādina, kāda ir mūsu kaut vai nesenā pagātne, ir jāatgādina gan tā mūsu darbība, kuru veicām, papildinot Satversmes 4. pantu, gan mūsu cīņa par stingru Valsts valodas likumu, stingru valsts valodas pozīciju aizstāvēšanu. Jā, es iesaku stenogrammās paskatīties, kādi bija balsojumi pirmajā reizē un kādi - otrajā reizē. Jā, aicinu arī paskatīties, kādi bija balsojumi par valsts budžeta pozīcijām, it īpaši tām, kas skar mūsu aizsardzības sistēmas nostiprināšanu. Šeit bija runa par to, ka Ģirtam Valdim Kristovskim esot jāizstājas no mūsu apvienības. Skaists padoms! Brīnumjaukā kundze, kura šādā nopietnā jautājumā patlaban konsultējas ar jums visiem tik labi pazīstamo Aivaru Ozoliņu un apspriež, kas tad būs jāraksta rīt laikrakstā “Diena” par šo jautājumu, ir aizmirsusi, ka tad, kad bija jābalso par skaidru skaitli šāgada aizsardzības budžetā, tas balsojums sanāca tāds jocīgs. Un minētais Aivars Ozoliņš sasvīdis atskrēja uz šejieni un ilgi konsultējās ar biedru Andri Šķēli: kas tad nu tālāk notiks? Tā ka iesaku arī paskatīties, kurš kā balsoja par to pašu aizsardzības budžetu. Lielie NATO mīlētāji, superlielie liekuļi! Jā, arī jūs, Andri Šķēle, turpat vien esat! Es gribu atgādināt, kā jūs izturējāties pirms šā balsojuma. Paskatīsimies, ko jūs katrs esat teikuši. Tā ka, draugi mīļie, atbildiet par saviem darbiem! Atbildiet! Atšķirībā no jums, mēs esam centušies praktiski nostiprināt latviešu valodas pozīcijas arī ārpus Latvijas. Piemērs. Pavisam nesens piemērs. Par to, ka arī kandidātvalstu darba valodas kļuva par Eiropas Konventa darba valodām, pateicība pienākas tieši mūsu apvienības pārstāvim Guntaram Krastam... (Starpsaucieni: “Nemelo! Nemelo!” Zālē liels troksnis.)... Godātie radioklausītāji, (Starpsaucieni: “Melo! Melo!”) šis troksnis parāda, kāds uztraukums valda dažu drebekļu sirdīs! Jā, Šķēles kungs pirmo reizi šodien pasmaidīja. Tātad esmu trāpījis tieši, precīzi. Tātad: par Eiropas Konventa darba valodām kļuva arī kandidātvalstu darba valodas. (No zāles dep. K. Leiškalns: “Pateicoties “Latvijas ceļam!”) Lai pārbaudītu vēsturisko patiesību, varam paņemt un jums nolasīt sēdes protokolu, kurā ir fiksēts, ka divi pārstāvji - Guntars Krasts no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK un Čehijas pārstāvis - bija tie, kas ierosināja par darba valodām noteikt kandidātvalstu darba valodas. Paņemsim protokolu, parādīsim jums! Es zinu, ka jums nepatīk dokumenti, godātie “Latvijas ceļa” pārstāvji! Andrim Bērziņam ļoti nepatīk dokumenti. Viņš neko nav parakstījis, Takaču viņš nepazīst, 400 miljoni viņam ir iedoti... Viss ir skaidrs! Jums dokumenti nepatīk. Nepatīk jums dokumenti, es zinu! Latvijā mēs turpināsim savu valsts valodas statusa nostiprināšanas politiku, neskatoties ne uz kādām visādām ierosmēm, kas to mums traucēs. Tagad ir jautājums, kā reaģēt uz to, ko no mums prasa. Kā vajadzēja sākumā rīkoties? Draugi mīļie, kas vandījās pa pasauli riņķī! Es jums atgādināšu, kas pārstāvēja Tautas fronti. Trīs tādi lielie ārpolitiķi mums bija - Dozorcevs, Jurkāns, kura atkal, kārtējo reizi, nav zālē, un Mavriks Vulfsons. Tie bija īstie latviešu tautas interešu aizstāvji ārpus Latvijas! Es varu iedomāties, ko viņi sastāstīja jau toreiz. Lūk, tad vajadzēja ārpus Latvijas vairāk strādāt ar citu valstu pārstāvjiem - tā, kā to dara citas valstis, tā, kā to dara mūsu kaimiņi! Diemžēl tas netika darīts. Un vai jūs patiešām domājat, ka Eiropā visi tā tik briesmīgi virzās uz to lielo globalizāciju? Tomēr paanalizējiet! Pēdējo vēlēšanu rezultāti Francijā. Kā jums tie patīk? Lūk! Par ko tas liecina? Par ko tas liecina? Tas liecina par to, ka ir lieli grupējumi, kam rūp savas tautas pozīciju nostiprināšana. Es gribētu atgādināt vēl šo un to - par to, kas notiek Dānijā, par to, kas notiek Austrijā, par to, kas notiek Beļģijā un vēl vairākās citās Eiropas valstīs. Nacionālisms nekad nepazudīs! Nekad tas nepazudīs no politiskās arēnas, jums tas ir jāsaprot! Jā, es saprotu, ka mēs šodien neesam vairākumā šeit, Saeimā. Tie tur - tie gan stiprina savas pozīcijas, pastāvot šitam te liberalizācijas ķīselim! Ne jau velti! Kas tad bija galvenais jūsu pozīciju aizstāvis šodien šeit? Kurš tad nu bija galvenais? Modris Lujāns. Bet arī viņa nav tagad zālē. Jā, protams, Modris Lujāns konsultējas ar “Panorama Latviji”. Tāpat kā Helēna Demakova konsultējas ar saviem ideologiem, tā Modris Lujāns konsultējas ar saviem ideologiem. Viss ir normāli. Viss ir ļoti normāli un saprotami. Lūk, šis ideologs atnāca un jūsu vārdā runāja par to, cik šausmīgi tas Latvijai vajadzīgs. Varbūt jūs domājat, ka PCTVL briesmīgi bruģē ceļu uz NATO? Atļausiet pasmaidīt! Viņi bruģē ceļu uz 8. Saeimas vēlēšanām. Viņi nestrīdas savā starpā. Viņi vāc balsis. Un smīn par to, kas notiek šeit. Žēl, ka jūs daži to nesaprotat. Žēl, ka tā vietā, lai mēs meklētu kopīgu valodu jautājumā par to, kā saglabāt savas nacionālās pamatvērtības, kā saglabāt savu valodu, kultūru, kā visu to noturēt... žēl, ka mēs, labējais bloks, to neizvirzām par galveno. Mēs to neizvirzām, nedomājam par to. Nē! Mēs šeit uzstājamies, vēršamies cits pret citu. Steigā sagatavojam, “pa kluso”, pagrīdē, projektu, tad nākam, lai šeit to par katru cenu dabūtu cauri. Kur tad ir tas koalīcijas līgums, kur mums ir skaidri ierakstīts, ko drīkst aiztikt un ko nedrīkst aiztikt? Vai jūs ar to rēķinājāties? Vai jūs pieklājīgi par to runājāt? Nē! Jūs pasludinājāt, ka jūs darīsiet tā un šitā! Lūk, šeit ir tas jautājums. Šeit jau ir tā nelaime. Pēc tam būs brēkuļošana un pirkstu sūkāšana: “Ak dievs, Repšem tik daudz balsu! Nu kuru tad nostumt ar elkoņiem nost, lai nākamajā valdībā vismaz mēs tiktu iekšā?” Vai tad tas nav pārāk nožēlojami? Nu tā lielā latviešu valodas aizstāvēšana ir tieši pirms vēlēšanām. Nē, draugi mīļie, - ja jūs paskatīsieties, kādi visus gadus, kopš 5. Saeimas, ir bijuši visi balsojumi par okupācijas karaspēka izvešanu un militārpersonu atstāšanu Latvijā, visi balsojumi par Pilsonības likuma grozījumiem, par 16. martu, par visu to, kas skar latviešu valodas pozīcijas, tad varbūt vienam otram paliks nedaudz neērti. Varbūt vienam otram. Dažiem nē. Dažiem nekad nebūs neērti. Tāpēc, ka viņiem latviešu valoda ir vajadzīga tikai īsi pirms vēlēšanām. Jā! Labējais bloks bez latviešu balsīm neiztiks. Drīz tie būs faktiski vienīgie vēlētāji par labējo bloku. Jo visi pārējie tā lēnām šķūrēsies… pagājušajās vēlēšanās tas bija 6. saraksts… es nezinu, kāds tas būs šajās… Taču tur zēni smaida… smaida un priecājas… Tāpēc, ka viņi ir pārliecināti par sevi. Viņi jau Rīgas Domē ir parādījuši, uz ko viņi ir spējīgi. Un vēl būs. Būs iniciatīvas, nāks giļmans-2, giļmans-3 un giļmans-75. Un visi bļaus vienā mutē. Tā ka ar to būs jārēķinās, un tad zaudētāji būs visi latvieši. Zaudētāja tad nebūs vis viena organizācija, zaudētāji mēs būsim kā tauta. Žēl. Man ir ļoti žēl, ka mēs neprotam šādā veidā strādāt. Jā, man tagad ir tā iespēja aizvietot ārkārtīgi cienījamo un godājamo Juri Sinku, kurš tiešām bija viens īstens latviešu patriots, viens inteliģents cilvēks, kurš atbrauca no Rietumiem, lai mums šeit Latvijā palīdzētu un kuru mēs atceramies ar cieņu. Man ir tā iespēja viņu aizvietot Eiropas Padomē. Un es jums skaidri un gaiši pateikšu, ka tur ir ko darīt. Un paldies Dievam, ka man ir tāda kolēģe kā Vaira Paegle, kas vada mūsu delegāciju! Mēs tiešām esam vienmēr saskaņojuši savus viedokļus un esam daudz ko tur panākuši, un par to Paegles kundze var pastāstīt. Tā ka var tur kaut ko izdarīt. Var, bet tikai tad, ja iet ar taisnu muguru, nelokās, nelasa laikraksta “Diena” ievadrakstus kā pamācības, bet iet ar savu pārliecību, ko var tur ļoti skaidri, noteikti un pieklājīgi pasniegt. Tur mums ir sabiedrotie, tādas pašas valstis kā mēs, - Lietuva, Igaunija, Rumānija, reizēm arī citas Eiropas valstis. Ne jau velti pēdējā Eiropas Padomes sesijā Krievija dabūja pamatīgu pliķi, ļoti pamatīgu pliķi! Tiesa, par to jāpateicas tikai tam apstāklim, ka šīs valstis darbojās vienoti. Tā ka, lūdzu, paudiet savu attieksmi! Mūsu attieksme ir tāda: latviešu valoda vienmēr šeit būs valsts valoda, vienmēr tā būs galvenā valoda Latvijā. Un katrs, kas neprot latviešu valodu, ir mīļi aicināts, pieklājīgi palūgts vākties prom no Latvijas. Paldies par uzmanību.".
- 2002_05_02-seq71 language "lv".
- 2002_05_02-seq71 speaker Juris_Dobelis-1940.
- 2002_05_02-seq71 mentions Q822919.
- 2002_05_02-seq71 mentions Q211.
- 2002_05_02-seq71 mentions Q79820.
- 2002_05_02-seq71 mentions Q2660080.
- 2002_05_02-seq71 mentions Q37.
- 2002_05_02-seq71 mentions Q191.
- 2002_05_02-seq71 mentions Q193089.
- 2002_05_02-seq71 mentions Q40.
- 2002_05_02-seq71 mentions Q35.
- 2002_05_02-seq71 mentions Q159.
- 2002_05_02-seq71 mentions Q142.
- 2002_05_02-seq71 mentions Q31.
- 2002_05_02-seq71 mentions Q25931626.
- 2002_05_02-seq71 mentions Q7184.
- 2002_05_02-seq71 mentions Q218.
- 2002_05_02-seq71 mentions Q8908.
- 2002_05_02-seq71 mentions Q5244326.
- 2002_05_02-seq71 mentions Q164226.
- 2002_05_02-seq71 mentions Q213.
- 2002_05_02-seq71 mentions Q12360039.
- 2002_05_02-seq71 mentions Q3899540.
- 2002_05_02-seq71 mentions Q511905.
- 2002_05_02-seq71 mentions Q6454285.
- 2002_05_02-seq71 mentions Q17593828.
- 2002_05_02-seq71 mentions Q16363211.
- 2002_05_02-seq71 mentions Q1474490.
- 2002_05_02-seq71 mentions Q738250.
- 2002_05_02-seq71 mentions Q7908833.
- 2002_05_02-seq71 mentions Q523755.
- 2002_05_02-seq71 mentions Q5710822.
- 2002_05_02-seq71 mentions Q16363782.