Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_05_02-seq6> ?p ?o. }

• 2002_05_02-seq6 type Speech.
• 2002_05_02-seq6 number "6".
• 2002_05_02-seq6 date "2002-05-02".
• 2002_05_02-seq6 isPartOf 2002_05_02.
• 2002_05_02-seq6 spokenAs 125.
• 2002_05_02-seq6 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Mūsu priekšlikumos par izmaiņām likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir paredzēts pāriet no proporcionālās likmes iedzīvotāju ienākuma aplikšanā, tas ir, 25% apmērā, pastāvot jebkuram izpeļņas līmenim, uz lēni kāpjošu progresīvo procentu likmi. No nodokļu maksāšanas šajā variantā ir paredzēts atbrīvot personas, kuru ienākumi nepārsniedz 80 latus mēnesī. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, pagājušā gada oktobrī šādu personu, kuru alga ir bijusi no 60 līdz 80 latiem, Latvijā bija 181 tūkstotis strādājošo jeb 30% no kopējā darbinieku skaita tautsaimniecībā. Sākot ar 80 latiem, projektā paredzētais nodoklis būtu ar 16% pieaugumu un līdz 24% - ja alga ir 190-200 latu mēnesī. Šajā intervālā Latvijā algu saņēma 270 000 darbinieku jeb 45% no kopējā darbinieku skaita. Intervālā no 200 līdz 400 latiem nodoklis paliktu esošajā līmenī, tas ir, 25% no darba algas. Tādu ir 110 000 darbinieku. Sākot no mēnešalgas 400 latu apmērā un vairāk, būtu pakāpenisks un vienmērīgs procentu likmju pieaugums - no 26% līdz maksimālajam - 46%, kad darba alga pārsniedz 1000 latu mēnesī. Šādu darbinieku skaits pagājušā gada oktobrī bija 29 000 jeb 5% no kopējā nodarbināto skaita tautsaimniecībā. Pēc mūsu uzskata, šim priekšlikumam ir vismaz trīs ieguvumi. Pirmais ir makroekonomiskais pluss, tātad tas veicinātu sabiedrības mugurkaula - vidusslāņa veidošanos. Tas ir jebkuras demokrātiskas valsts stūrakmens. Statistika rāda, ka sabiedrības noslāņošanās pēc materiālās labklājības līmeņa pieaug. Statistiķi rēķina tā saucamo Džini indeksu, kas raksturo, cik nevienlīdzīgi valstī tiek sadalīta ienākumu masa, un šis koeficients Latvijā ir viens no visaugstākajiem, proti, 0,34. Citu valstu prakse rāda, ka labvēlīgākā situācija vidusslāņa veidošanai ir tad, ja šis Džini koeficients svārstās no 0,25 līdz 0,30 robežās. Otrais ieguvums ir tīri no tautsaimnieciskā viedokļa, jo tas pozitīvi ietekmētu tautsaimniecību. Samazinot nodokļu nastu zemāk atalgotajiem maksātājiem, kuri sastāda galveno strādājošo masu, netieši tiktu veicināta pircēju loka paplašināšanās - būtu vērojams pieprasījuma pieaugums pēc patēriņa precēm, kas savukārt izsauktu nepieciešamību paplašināt ražošanu no darba devēju puses, augtu uzņēmumu apgrozījums un palielinātos darba vietu skaits. Tas atkal atgriezeniski sekmētu iespējas paaugstināt darba algu tiem, kuri ražo šīs patēriņa preces. Šeit darbojas tā saucamais spirālveida efekts. Patērētājs arvien vairāk kļūst par virzītājspēku, kas paplašina iekšējo tirgu un ražošanu. Trešais ieguvums būtu tas, ka, veidojot šādas nodokļu likmes, kā to liecina veiktie aprēķini, šīs diferenciācijas rezultātā ieņēmumi pašvaldību valsts budžetā palielinātos. Aprēķini rāda, ka nākamajos septiņos gados šis pieaugums plusos šajos budžetos varētu būt ap 40 miljoniem latu. Varētu tikai piebilst, ka, šādi rīkojoties, mēs tuvosimies Eiropas Savienības valstīs pieņemtajai praksei, kur visās valstīs ir diferencētas ienākuma nodokļa likmes, sasniedzot maksimālo robežu līdz 55% vai 60 procentiem. Pēc mūsu priekšlikuma - 46%... plus arī ar šo diferenciāciju līdz 46% kā maksimālajai robežai. Novirzot šo projektu atbilstošajai komisijai, protams, var diskutēt par jautājumu, lai apliekamajā ienākumā tiktu ietverta visa reālā summa, nepieļaujot netiešus vai slēptus ieņēmumu veidus, kas patiesībā ir darba alga. Šis arguments ir vienlīdz sāpīgs gan jau esošajā ienākumu aplikšanas sistēmā - pastāvot 25 procentu likmei, gan arī domājot par šīm diferencētajām likmēm.".
• 2002_05_02-seq6 language "lv".
• 2002_05_02-seq6 speaker Arnis_Kalnins-1935.
• 2002_05_02-seq6 mentions Q211.
• 2002_05_02-seq6 mentions Q193089.
• 2002_05_02-seq6 mentions Q458.