Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_05_02-seq50> ?p ?o. }

• 2002_05_02-seq50 type Speech.
• 2002_05_02-seq50 number "50".
• 2002_05_02-seq50 date "2002-05-02".
• 2002_05_02-seq50 isPartOf 2002_05_02.
• 2002_05_02-seq50 spokenAs 77.
• 2002_05_02-seq50 spokenText "Paldies. Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Juridiskā komisija pēc galīgā, trešā, balsojuma, ar kuru mēs pieņēmām grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, sanāca kopā un apsprieda to problēmu, kura faktiski lielā mērā mūs visus pēdējo mēnešu laikā ir nodarbinājusi. Un tā ir diskusija par nepieciešamību izdarīt grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā, kā arī Pilsētas domes, novada domes un pagasta padomes vēlēšanu likumā. Attiecībā uz Saeimas vēlēšanu likumu Juridiskā komisija apsprieda dažādus ceļus, kādā veidā sakārtot šo jautājumu, kas ir saistīts ar Saeimas vēlēšanu likumā ietverto prasību deputātu kandidātiem zināt valsts valodu, lietot valsts valodu, izmantot valsts valodu un valsts valodā kontaktēties Saeimas sēdēs, kā arī sazinoties ar saviem vēlētājiem un ar citām publiskās varas institūcijām. Ņemot vērā izdarītos grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kurā tika precizēti, pilnveidoti un sakārtoti jautājumi, kas attiecas uz Saeimas darba valodu, mēs izšķīrāmies par to, ka ne tikai Satversmes 4. pants, kurā runāts par valsts valodu, ka tā ir latviešu valoda, bet arī Saeimas vēlēšanu likums, ņemot vērā līdzsvarotos grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, var iztikt bez konkrētas norādes Saeimas vēlēšanu likuma 5. panta 7. punktā, 11. panta 5. punktā un 13. panta trešās daļas 7. punktā uz nepieciešamību deputātu kandidātiem kaut kā speciāli, ja viņi nav beiguši latviešu skolu, skolu ar latviešu mācībvalodu, pierādīt savu valodas prasmi. Juridiskā komisija izšķīrās par to, ka tas pirmkārt ir noteikts mūsu likumos, ka šī valoda ir jālieto un jāizmanto. Tātad mēs nevaram kaut kā diferencēt personas pēc tā, cik lielā vai mazā mērā viņas zina latviešu valodu. Tas vairāk būtu jārisina pašiem vēlētājiem, pašām atbildīgajām partijām. Ja reiz tās izvirza šādus kandidātus, tad tām arī jāuzņemas politiska atbildība par šādu kandidātu iekļaušanu savos vēlēšanu sarakstos un šo sarakstu nodošanu, tā sacīt, vēlētāju apspriešanai. Mēs arī uzskatījām, ka šī norma, es atgādināšu, bija galvenokārt saistīta nevis ar kādām personām, kuras ir Latvijas pilsoņi, ar viņu izglītību, bet ka šī norma bija saistīta tik tiešām ar Latvijas pilsoni, kurš, tā sacīt, lielā mērā savu dzīvi bija saistījis ar Vāciju - tātad ar Zīgeristu un latviešu valodas nezināšanu. Tādējādi šī izslēgšana, es ceru, faktiski ir reakcija uz to, ka Latvijas tautu tādi zīgeristi turpmāk vairs nespēs ar banāniem apmānīt, kaut gan kādā politiskās attīstības rītausmā tas varbūt bija vēl iespējams. Līdz ar to es domāju, ka šī problēma lielā mērā laika gaitā ir zudusi, un arī Juridiskā komisija uzskatīja, ka mēs šai problēmai te varam pieiet diezgan liberāli, demokrātiski un vienveidīgi, īpaši nemaz nereglamentējot šos jautājumus. Taču tas nebūt nenozīmē, cienījamie deputāti, ka šis jautājums neatradīs vietu gan dažādu politisko partiju, gan politisko spēku rīcības degpunktā, kad gatavosim šos grozījumus uz otro un tālākajiem lasījumiem, - ka uz otro lasījumu mēs nevarētu šos jautājumus precizēt, ka mēs nevarētu sakārtot šos jautājumus tādā veidā, lai arī vēlētājiem veidotos izpratne par to, kas tad ir šī persona, par kuru viņi vēlē, kāda ir viņas izglītība, kāda ir viņas spēja reāli šeit parlamentā aizstāvēt savu vēlētāju tiesības, intereses, nevis tikai nosēdēt četrus, astoņus vai pat vienpadsmit gadus, tā arī varbūt ne reizi nerunājot no šīs tribīnes. Visādā ziņā Juridiskajai komisijai nav bijusi tāda iecere. Tādā ziņā, es domāju, šeit mēs tikai paplašinām savu demokrātijas izpratni. Juridiskā komisija atbalstīja šādu vienkāršotu labojumu likumprojektā “Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā”, vismaz pirmajā lasījumā izslēdzot šos punktus. Komisija, protams, lēma arī par to, par ko jau jūs šodien lielākoties nobalsojāt, - gan par likumprojekta steidzamu iekļaušanu šodienas sēdē, gan par to, ka to izskatīs tikai Juridiskā komisija, tādā veidā nepārprotami sasaistot šo problēmu ar politisko situāciju un arī Latvijas nākotni attiecīgajā politiskās spēles laukā, viennozīmīgi pasakot, uz kurieni mēs virzīsimies tuvākajā nākotnē. Es aicinu jūs atbalstīt grozījumus Saeimas vēlēšanu likumā. Vēl tikai piebildīšu, ka Juridiskā komisija nolēma piešķirt šim likumprojektam steidzamību. Paldies!".
• 2002_05_02-seq50 language "lv".
• 2002_05_02-seq50 speaker Linards_Mucins-1951.
• 2002_05_02-seq50 mentions Q822919.
• 2002_05_02-seq50 mentions Q211.
• 2002_05_02-seq50 mentions Q183.