Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_05_02-seq40> ?p ?o. }

• 2002_05_02-seq40 type Speech.
• 2002_05_02-seq40 number "40".
• 2002_05_02-seq40 date "2002-05-02".
• 2002_05_02-seq40 isPartOf 2002_05_02.
• 2002_05_02-seq40 spokenAs 77.
• 2002_05_02-seq40 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Mēs ar ļoti lielu enerģiju un ļoti gari vienā no iepriekšējām Saeimas sēdēm debatējām par to, kas tad ir Rīgas centrā stāvošais baltais nams, tas ir, Opera, - kas tā ir pēc juridiskās formas (nevis pēc saturiskās, bet pēc juridiskās formas!), kas tā ir par publisku institūciju, kas tā ir par iestādi, kādai iestādes formai tā ir piekritīga. Vismaz es šeit apgalvoju - Saeima tā nebalsoja - , ka Opera pēc juridiskās formas ir autonoma iestāde vai, kā to nosaka pašreizējais likums par aģentūrām, valsts aģentūra. Savukārt šajos Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes grozījumos mēs redzam divus it kā pilnīgi pretējus punktus. Proti, 1. 1. punktā ir teikts, ka šī universitāte ir “augstākās izglītības un zinātnes iestāde”, un 1. 2. punktā ir teikts, ka šī universitāte ir “autonoma iestāde ar pašpārvaldes tiesībām”. Tātad - par ko šajos divos punktos ir runa? Un vai šie punkti ir pretrunā viens ar otru? Nē, tie nav pretrunā viens ar otru, jo 1. 1. punktā vārds “iestāde” apzīmē Latvijas Lauksaimniecības universitātes saturu. Tātad šajā institūcijā jeb, citiem vārdiem sakot, “iestādē” (tā vismaz šeit ir teikts) nodarbojas ar izglītību un zinātni. Es uzskatu, ka šeit nekādu problēmu nav, izņemot to, kā mēs interpretējam vārdu “iestāde”. Acīmredzot - plašā formā. Bet vai ir 1. 2. punktā pareizi ierakstīts, ka tā ir “autonoma iestāde ar pašpārvaldes tiesībām”? Jā, šai universitātei, tāpat kā jebkurai citai augstskolai, ir pašpārvalde. Taču es nezinu nevienu iestādi, kura pēc formas būtu pašpārvaldoša iestāde. Juridiskajā nozīmē, kā mehānisms, kā institūcijas forma, tā ir precīzi strukturēta, attiecīgai augstākai iestādei pakļauta, ar viena vai otra attiecīga orgāna (ministra vai Ministru kabineta) ieceltu vadību vai, izņēmuma gadījumos, ar Saeimas ieceltu vadību. Iestādēm, pēc formas, nevar būt pašpārvaldes. Cita lieta, vai likumdevēji vai ministrija, vai atbildīgie juristi valdībā un ministrijā beidzot ir sapratuši, ka augstskolas nav iestādes un ka tās nav ministrijām pakļautas institūcijas, un ka ar tām nevar rīkoties tā, kā viens otrs Ministru kabinets savulaik rīkojās - te apvienoja kādas augstskolas, te atkal tās sadalīja. Nē! Tās ir pašpārvaldošas, jā, bet tās ir arī personu apvienības. Apvienības, kas ir konstruētas, vadoties pēc konkrēta mehānisma. Mēs varam grozīt vai negrozīt galvu, tā tas ir! Mēs varam palasīt jebkuru juridisku, teorētisku rakstu un paskatīties, kā tas ir. Studenti izveido savu pašpārvaldi, un studentu pašpārvalde savukārt iekļaujas Satversmes sapulcē. Pasniedzēji, zinātnieki un docētāji veido savu pašpārvaldi, un tā savukārt ar fakultāšu starpniecību tālāk iekļaujas Satversmes sapulcē, bet darbinieki veido savu pašpārvaldi. Tā ir personu apvienība, kura ir pašpārvaldoša tāpat kā tās personu apvienības, pie kurām mēs katrs piederam atbilstoši savai dzīvesvietai. Tās ir šis teritoriālās personu apvienības jeb, citiem vārdiem sakot, pašvaldības. Un atbilstoši tam tad arī ir jāsakārto mūsu likumdošana. Ir skaidrs, ka šodien mēs vēl nevaram neko izdarīt, jo, protams, Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmes sapulce nosaka tikai to, ka viņu attiecīgi apstiprina Ministru kabinets, valdība, un tālāk mēs šeit, Saeimā. Tomēr visādā ziņā ir skaidrs, ka šāda pašdarbība nevar turpināties. Universitāte saskaņā ar savu veco Satversmi ir uztvērusi šo momentu, un Universitātes Satversmē jau sen ir rakstīts, ka tā ir pašpārvaldoša personu apvienība. Līdz šim Latvijas Lauksaimniecības universitātes Satversmē bija rakstīts, ka tā ir augstākās izglītības iestāde un atrodas Izglītības un zinātnes ministrijas pakļautībā. Šobrīd tas ir pareizi, ka šī saite tiek atsvabināta, un mums ir jāsaprot, ka šādai augstskolai ir arī sava publiskā manta, kas nav ne pašvaldību manta, ne arī valsts manta. Tā ir Universitātes manta, atsevišķa publiska manta, un tas ir izšķirošais un noteicošais. Taču mēs nekādi nevaram šo jautājumu “sagremot”. Un man ir ļoti žēl, ka to nevar saprast arī šīs augstskolas absolventi. Es vēršu atbildīgo personu uzmanību uz šo jautājumu, jo ceru, ka augstskolu autonomija mūsu valstī tiks sakārtota, ka tā tiešām būs nevis tikai, kā šeit ierakstīts, kaut kāda autonoma iestāde, kaut kāds izgudrojums, kas attiecas pavisam uz citām valsts institūcijām, bet šeit būs skaidri un gaiši rakstīts, ka tā ir pašpārvaldoša personu apvienība, un tā tam arī faktiski ir jābūt rakstītam. Tā ka es aicinu citas augstskolas ieskatīties likumos, kuri ir bijuši pirms kara mūsu valstī, ieskatīties teorētiskajos rakstos un arī paskatīties Latvijas Universitātes Satversmē, bet atbildīgajai ministrijai vajadzētu atlaist šo saitīti un regulēt visu ar tiem mehānismiem, kuri ministrijai ir raksturīgi un ir tās rīcībā, nododot arī tās ēkas, kas vēl nav nodotas, no valsts īpašuma šo augstskolu un universitāšu īpašumā. Tas būtu pirmām kārtām. Un otrām kārtām ar valsts pasūtījumu vajadzētu regulēt attiecīgās programmas, cik mums ir vajadzīgs šādu studentu un šādu speciālistu, finansējot viņu izglītības programmas, un tad arī visas citas lietas mums sakārtosies. Un es varu būt tikai izbrīnīts par Ābiķa kunga vadīto komisiju, ka mums visu laiku ir jārisina šie juridiskie strīdi, ka mums, tiklīdz ir runa par mākslu, kultūru vai izglītību, visam ir jābūt ar kājām gaisā kā tam tramvajam savā laikā izstādē Rīgas centrā. Paldies par uzmanību!".
• 2002_05_02-seq40 language "lv".
• 2002_05_02-seq40 speaker Linards_Mucins-1951.
• 2002_05_02-seq40 mentions Q822919.
• 2002_05_02-seq40 mentions Q211.
• 2002_05_02-seq40 mentions Q2660080.
• 2002_05_02-seq40 mentions Q1342858.
• 2002_05_02-seq40 mentions Q498407.