Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_05_02-seq135> ?p ?o. }

• 2002_05_02-seq135 type Speech.
• 2002_05_02-seq135 number "135".
• 2002_05_02-seq135 date "2002-05-02".
• 2002_05_02-seq135 isPartOf 2002_05_02.
• 2002_05_02-seq135 spokenAs 77.
• 2002_05_02-seq135 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Nekad nebūtu spējis iedomāties, ka tik īsi, tik konkrēti, tik lakoniski grozījumi Vēlēšanu likumā spēs izsaukt tik milzīgas, tik vispārīgas, globālas, pasauli aptverošas - un ne tikai pasauli, bet visu Visumu aptverošas - debates. Taču, protams, nevar atstāt bez atbildes dažus jautājumus, kuri debatēs tika skarti. Man kā juristam teorētiķim (tā mani šeit nosauca viens godājams kolēģis, tomēr, paldies Dievam, esmu arī jurists praktiķis) jāatzīst, ka, debatējot par šo likumprojektu, mēs ļoti retos gadījumos runājām par jurisprudenci; varētu teikt, ka nerunājām par to tikpat kā nemaz. Jurisprudences jautājumi ļoti maz tika skarti! Mēs toties skārām pat bioloģiju un augstākās nervu sistēmas darbību, runādami par Pavlova suņiem, kuri gan neēd banānus, bet kaut ko citu. Mēs šeit cerējām, ka, tāpat kā krievu armija izietu ārā, atrisināsies, kā šeit Tabūna kungs teica, “tāpatās” arī citi jautājumi. “Tāpatās” citi jautājumi šeit neatrisināsies, “tāpatās” šeit nekas nenotiksies! “Tāpatās” no EDSO misijas šeit nebūtu palikusi pāri tikai plāksnīte, ja viss būtu “tāpatās”. “Tāpatās” nekas nenotiek! Ja mēs runājam par tādiem procedūras jautājumiem, kādi šeit tika skarti godājamo kolēģu runās, tad jāteic, ka likumprojekta anotācija gan tika mūsu aparātam nodota. Kāpēc tā varbūt netika zibenīgi izdalīta? Kā es saprotu, ir zināmi tehniski ierobežojumi, bet Juridiskās komisijas vainas šeit nebija. Nenotika nekāda ārkārtas sēde, kurā apsprieda šo likumprojektu un to apstiprināja. Notika parastā sēde. Jautājums bija jau nolikts uz rīta sēdi. Bija dažādi likumprojekta varianti. Mēs pēc Satversmes sakarā izdarītā balsojuma izšķīrāmies par šo variantu. Varbūt tā ir pat labāk, tā man liekas. Tas neizslēdz visiem iespēju un tiesības iesniegt savus labojumus un priekšlikumus, kādus viņi uzskata par nepieciešamiem vai par savam politiskajam virzienam atbilstošākiem. Darba kārtībā šis jautājums bija, tas tika iekļauts Juridiskās komisijas sēdes darba kārtībā un atkārtots pēcpusdienā vēlreiz, jo mēs visi Juridiskajā komisijā nolēmām, ka solīdāk būs balsot par šo likumprojektu tad, kad būs nobalsots attiecībā uz Satversmi. Un tiešā sakarībā ir jāpasvītro, ka šis likumprojekts radās un tapa tiešā saistībā ar Satversmes grozījumiem. Un šeit nav nekādas sazvērestības, nekādas sazvērestības teorijas! Es domāju, nav nekāda pamata runāt par to, ka “Latvijas ceļš” vienmēr un visur vienosies ar Tautas partiju. Jūtu līdzi un ceru, ka arī kolēģi jūt līdzi un atceras, cik smagi Tautas partijai gāja citos jautājumos, teiksim, jautājumā par Komerclikumu, jo bija zināmas ietiepības dēļ iesniegti apšaubāmi priekšlikumi no ministra Kalvīša kunga, parlamentārā sekretāra Tiesneša kunga un deputāta Razminoviča kunga. (No zāles dep. Dz. Ābiķis: “Par tēmu runā!”) Tā ka ne vienmēr mēs, kā sacīt, roku rokā šeit ejam. Es domāju, ka katrs balso pēc savas juridiskās pārliecības, taisnības izpratnes un politiskās tālredzības. Es domāju, ka politiskā tālredzība, atšķirībā no jurisprudences, šodien izšķirs jautājumus. Protams, gribas jau iekost cits citam, ieķerties kājā vai arī, ieķērušamies kādam kājā, ielaist vēl arī indes zobus šajā kājā, gribas jau, nevaram to noliegt! Tāpēc, kā sacīt jāsaka, ka citiem teorētiķiem, praktiski nodarbojoties ar ķīmiju kā Dobeļa kungam... viņam vislabāk izdodas šī te indes izgatavošana un ielaišana vai arī kādas izcilas brūnas krāsas vicināšana. Taču es vienkārši atgādināšu cienījamajiem deputātiem, ka neba jau Juridiskā komisija izstrādāja šo likumprojektu. Es ceru, ka mēs visi, vismaz lielākā daļa no mums, bijām pilī pie Valsts prezidentes. Valsts prezidente runāja par šiem jautājumiem. Valsts prezidente izteica šos priekšlikumus, un Valsts prezidente, norūpējusies par šiem jautājumiem, ne tikai aicināja un mudināja mūs taisīt un pieņemt šādus grozījumus, bet arī nodibināja Valsts valodas komisiju, jo acīmredzot izpildvarai, daudziem ministriem, nav pietiekamas gribas risināt tādu smagu jautājumu, kas saistīts ar integrāciju, ar valodu, ar tās praktisko pielietošanu, un, protams, ar naudas asignēšanu šiem jautājumiem, kuru risināšanai, protams, naudas nekad nebūs par daudz. Līdz ar to komisija noraida dažādās insinuācijas, kas šeit izskanēja, - ka mēs kaut ko esot aizmuguriski lēmuši, apejot procedūru, paši kaut ko iniciējuši. Atcerēsimies situāciju! Jā, man šajā sakarībā jāpieskaras dažām piezīmēm par to, ka mēs ejam plašiem soļiem, rīkojamies saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas prasībām. Šajā ziņā es tomēr esmu gatavs ielaisties juridiskās diskusijās. Ir, protams, starptautiski dokumenti, tādi kā tā saucamais 1966. gada Pilsoņu pakts, un tāpēc šeit nevar piekrist Cileviča kungam. Eiropas cilvēktiesību prakse nedaudz savādāk šo jautājumu uztver. Arī attiecīgais Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedums pēdējā zināmajā lietā izsakās par šo jautājumu nedaudz savādāk. Tādējādi es šajā jautājumā veltīšu mazāku uzmanību jurisprudencei, jo ir nepārprotami skaidrs, ka tā ir politiska izšķiršanās. Un man ir žēl to, kas nav par šo politisko izšķiršanos. Paldies par uzmanību.".
• 2002_05_02-seq135 language "lv".
• 2002_05_02-seq135 speaker Linards_Mucins-1951.
• 2002_05_02-seq135 mentions Q211.
• 2002_05_02-seq135 mentions Q193089.
• 2002_05_02-seq135 mentions Q81299.
• 2002_05_02-seq135 mentions Q122880.
• 2002_05_02-seq135 mentions Q1250133.
• 2002_05_02-seq135 mentions Q11815198.