Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_05_02-seq127> ?p ?o. }

• 2002_05_02-seq127 type Speech.
• 2002_05_02-seq127 number "127".
• 2002_05_02-seq127 date "2002-05-02".
• 2002_05_02-seq127 isPartOf 2002_05_02.
• 2002_05_02-seq127 spokenAs 27.
• 2002_05_02-seq127 spokenText "Godājamie kolēģi! Es šeit gribētu atbildēt uz dažām tādām replikām, kas skāra Sociāldemokrātu savienību, šinī gadījumā vispirms Pēterim Tabūnam. Es Pēterim, protams, piekrītu, ka vienmēr apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ir iestājusies par latviešu valodas aizstāvību. Iestājusies, bet ne vienmēr ir balsojusi. Tā diemžēl ir rūgtā patiesība. (Ja vajag, balsojumu izdruku varam nolasīt.) Tā tas bija, piemēram, Valsts valodas likuma liberalizācijas gaitā 1999. gadā. Tas man bija pārsteigums toreiz. Tas ir viens, ko es gribētu uzsvērt. Tā ka mēs tik tiešām arī neprasām no apvienības “Tēvzemes un Brīvībai”/LNNK brīnumus, kā saka, un neprasām nevienam iet prom no valdības. Tas nav vajadzīgs. Taču mūsu uzdevums ir tik tiešām risināt šo dilemmu latviešu valodai pozitīvi, lai latviešu valodu kā valsts valodu nostiprinātu, nevis vienkārši saglabātu. Un tieši tāpēc Sociāldemokrātu savienība piedāvāja valdības partijām šos Satversmes grozījumus, kas šo lietu nostiprinātu, ne tikai mēģinātu kaut ko saglabāt, - Satversmē mazliet paplašināja divas jomas, tas ir, Saeimas deputātu savstarpējo darba attiecību kārtošanu latviešu valodā un pašvaldību deputātu savstarpējo darbu latviešu valodā. Tas ir viens. Otrs, uz ko es gribētu norādīt, ir tas, ka uz mums nepārtraukti ir šis spiediens, lai latviešu valodai paralēli sāktu lietot citas valodas, nepārtraukti ir šis spiediens, lai mēs veidotu tādu situāciju, ka ar laiku latviešu valoda paliktu par simbolu un būtu mūsu kultūras parādība jeb fenomens. Tas ir pilnīgi skaidrs. Un ne velti Dzintra Hirša norādīja uz Īriju kā totālu piemēru, un arī es varu apgalvot - jo esmu Īrijā bijis savulaik - , ka ļoti daudzi īri vairs nemaz nezina īru valodu, bet runā angliski. Un tik tiešām īru valoda ir simbols. Un tur ir raidstacijas, kuras raida īru valodā un kuras klausīdamies daudzi īri vairs nesaprot, kas notiek, bet dziesmas nu gan viņi prot dziedāt ļoti skaistas ķeltu valodā. Šāda situācija, protams, ir, un mēs nedrīkstam šo situāciju veicināt, kaut kādā veidā, netiešā veidā vājinot latviešu valodas nozīmi. Mēs nedrīkstam attiecināt latviešu valodu tikai un vienīgi uz kultūras, sadzīves un ģimenes sfēru. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai latviešu valoda būtu arī tautsaimniecībā, administratīvajā valodā. Mums ir jāsaprot, ka tie politiskie spēki, kas savulaik bija saistīti ar interfronti, skaidri un gaiši saka: “Nē, mēs nepretendējam uz otru valsts valodu, mums pietiktu ar otru oficiālo valodu tur, tajās pašvaldībās, kur cittautiešu jau ir 20 procentu vai vairāk. ” Tā ka ir skaidri jāapzinās šī tēze, ka ir jābūt latviešu valodai kā valsts valodai un oficiālai valodai un ka citas šādas valodas tai līdzās nevar būt. Godmaņa kungam, jo viņš zināmā mērā ar saviem argumentiem arī mūs aizskāra, es gribētu pateikt to, ka šeit nav nekāda problēma, kas nav atrisināma. Atrisināma tā bija tajā situācijā, ja Godmaņa kungs nebūtu atturējies jautājumā par principu, ka latviešu valodai valsts un pašvaldību institūcijās ir jābūt tomēr valsts valodai, un būtu šo tendenci nostiprinājis Satversmē, ne tikai Valsts valodas likumā. Diemžēl Godmaņa kungs, tāpat kā viss pārējais “Latvijas ceļš”, nevēlējās iet šo ceļu, un viņš praktiski te ar savu balsojumu, kas bija “Atturas”, apliecināja, ka pietiek ar to, ka pašvaldībās kā lēmējinstitūcijās pašvaldību deputātu savstarpējās darba attiecības un attiecīgi arī Saeimas deputātu savstarpējās darba attiecības kārtojamas latviešu valodā. Godmaņa kungs! Tas nozīmē, ka, piemēram, tie cilvēki, kas 1991. gada puča laikā nostājās pret toreizējo Ministru prezidentu Ivaru Godmani un gribēja šeit iznīcināt neatkarību un demokrātiju un kas tagad Rīgas Domes divās pašvaldībās ir izpilddirektori, - ka tie attiecīgā situācijā, izmantojot to, ka Satversmē nav šīs divas lietas noteiktas, varēs arī nerunāt latviešu valodā, ja būs pamainīts Valsts valodas likums. Un, kā jūs zināt, Valsts valodas likuma izmaiņām vajag mazāk balsu nekā Satversmes izmaiņām. Tā ka šī būs arī jūsu personiskās atbildības sfēra, ja tādas nebaltas dienas būs Latvijai. Un tāpēc mēs sakām: jā, mēs varam raudzīties arī uz visām šīm lietām, domājot par to, lai būtu atbalsts NATO, bet mēs to nevaram darīt uz latviešu valodas rēķina. Ne par kādu cenu! Tā bija valdības partiju izšķiršanās - vai viņas grib vai negrib tā darīt. Un, ja valdības partijas labos savu pozīciju, tad mēs varēsim atbalstīt.".
• 2002_05_02-seq127 language "lv".
• 2002_05_02-seq127 speaker Egils_Baldzens-1960.
• 2002_05_02-seq127 mentions Q822919.
• 2002_05_02-seq127 mentions Q211.
• 2002_05_02-seq127 mentions Q2660080.
• 2002_05_02-seq127 mentions Q8436.
• 2002_05_02-seq127 mentions Q7184.
• 2002_05_02-seq127 mentions Q22890.
• 2002_05_02-seq127 mentions Q16355302.
• 2002_05_02-seq127 mentions Q3899540.
• 2002_05_02-seq127 mentions Q210822.
• 2002_05_02-seq127 mentions Q16350162.