Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_05_02-seq106> ?p ?o. }

• 2002_05_02-seq106 type Speech.
• 2002_05_02-seq106 number "106".
• 2002_05_02-seq106 date "2002-05-02".
• 2002_05_02-seq106 isPartOf 2002_05_02.
• 2002_05_02-seq106 spokenAs 27.
• 2002_05_02-seq106 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj, cienījamā Saeima! Es centīšos nerunāt liesmaini un histēriski, kaut gan šis temats varbūt var vedināt uz to. Es gribētu, iekams mēs balsojam, izteikt gan savu personīgo viedokli, gan arī Sociāldemokrātu savienības frakcijas vispārējo viedokli. Man, savus dienesta pienākumus pildot, bieži ir jātiekas ar politiķiem no citām zemēm, un es mēģinu skaidrot Latvijas situāciju, mūsu vēlētāju vai mūsu tautas mentalitāti, domas un noskaņojumus, ar ko mums, deputātiem, dabiski, ir jārēķinās. Daļa šo ārvalstu politiķu nevēlas to saprast un atgādina: “Jūs esat demokrātiska valsts, un jums nāksies dzīvot pēc tādiem un tādiem likumiem, kādi pastāv Rietumos!” Tā ir aksioma un tur neko nevar darīt. Citi apgalvo ko citu. Viņi saka: “Mēs, politiķi, tie, kas esam augšā, jūs saprotam, taču mūsu sabiedrība jūs nesaprot. ” Elzasā ir apglabāti tie vairāki tūkstoši franču karavīru, pārsvarā vezumnieki, kuri dienēja Vērmahtā, un tur ir uzlikta plāksne: “Karavīriem, kas krituši par Franciju. ” Tātad mūsu leģionāri ir slikti, viņi bija izvēlējušies nepareizo armiju un nepareizo ceļu un bijuši ļauni, bet, lūk, tur tiem francūžiem ir uzlikta šāda piemiņas plāksne: “Karavīriem, kas krituši par Franciju. ” Varbūt dažādu iemeslu dēļ… Taču, kad mēs runājam par to, viņi saka: “Vienalga! Mēs jūs saprotam, bet pasaule jūs nesapratīs!” Un tāpēc mēs esam bieži vien pieņēmuši šos spēles noteikumus. Daži oratori šeit pieminēja Robertsonu. Jā, mēs gaidījām Robertsona uzstāšanos. Pēc tam, kad Valsts prezidente visai kategoriskā formā bija izvirzījusi savas prasības un savus izteikumus (tie nāca mums, lielākai daļai, kā pērkons no skaidrām debesīm, mēs nebijām tam gatavi), Robertsons runāja par šīm izmaiņām, kas Vēlēšanu likumā būtu nepieciešamas, runāja par to, ka vēl var sekot kādas prasības, jo šis process un demokrātija esot dinamiski. Atceroties Robertsonu, es gribētu piebilst, ka pirms kāda laika, būdams Krievijā, viņš bija izteicies, ka NATO paplašināšanas procesi pamudināšot Baltijas valstis atrisināt problēmas, ar kurām sastopas to krievvalodīgie mazākumi. Tātad nu jau ir izvirzītas trīs prasības, kuras mums būtu jāievēro. Dabiski, ka man toreiz radās jautājums (un joprojām man šis jautājums pastāv): kālab spēles noteikumi tiek mainīti spēles gaitā? Un kas vēl var mūs sagaidīt? Redzat, Vēlēšanu likums, kas neprasīs valsts valodas zināšanas, teorētiski pieļauj, ka parlamentā var ievēlēt cilvēku, kurš latviski nerunā. Vācijā, kur ir 8% cittautiešu, un mūsu kaimiņzemē Lietuvā, kur arī ir apmēram tikpat cittautiešu, šī prasība, dabiski, ka nav aktuāla. Tā tur nav aktuāla! Bet kā ir Latvijā, kur ir pāri par 30% krievvalodīgo, kuri ikdienā lieto krievu valodu? Kāpēc pamudināt cilvēkus, kurus mēs aicinām integrēties (esam izstrādājuši veselu integrācijas programmu), - kāpēc viņus pamudināt nemācīties valsts valodu? Viņi taču būs tie labākie sabiedrības pārstāvji, tie gudrākie, tie inteliģentākie! Viņiem pašiem būtu jāpiekrīt, ka latviešu valodas zināšana ir obligāta, ka tas nav nekas nedemokrātisks mūsu valstī. Vai Krievijas politiķi aicina uz šādu nostāju savus tautiešus Latvijā? Vai prese, kas Latvijā iznāk krievu valodā, aicina uz to? Nē! Gluži otrādi! Mēs bieži vien sastopamies ar pretestību, ar dažādiem kategoriskiem apgalvojumiem un prasībām, provokatoriskiem paziņojumiem. Man ir jāpiekrīt Kuduma kungam, kurš teica, ka tie, kas nodarbojas ar mūsu ārpolitiku un veido to, nav laikam pratuši izskaidrot pasaulei, nav pratuši izskaidrot atbildīgiem citu valstu politiķiem to situāciju, kāda ir pie mums. Es saprotu, ka daudziem ir apnicis šis jautājums... Sakiet, vai tad Latvija, Igaunija radīja šīs problēmas, par kurām mēs tagad runājam? Vai tad terminus “aukstais genocīds”, “rusifikācija” un “koloniālisms” esmu izdomājis es vai kāds ļoti nacionāli noskaņots cilvēks? Nē! Kā zināms, tie ir lietoti 80. gados pieņemtajā Eiropas Parlamenta rezolūcija. Kas ir mainījies šajā nostājā? Un kāpēc tā valsts, kura ir Padomju Savienības tiesiskā mantiniece, negrib atzīt šos faktus? Es uzdrošinos apgalvot vēl vienu faktu, ko visi zina (nu jau arī skolasbērni acīmredzot zina), bet kas, vienalga, šajā sakarībā ir jāpasaka: Molotova-Ribentropa pakta noslēgšanā, Jaltas un Potsdamas konferenču dokumentu parakstīšanā neviens latvietis nepiedalījās. Es bieži vien esmu paškritiski domājis par to. Nu, var jau būt, ka es esmu tāds nacionāli noskaņots politiķis, varbūt tādi ir vēl arī citi, varbūt esmu atpalicis, neizprotu procesus, kas notiek pasaulē, neeju līdzi laikam, neraugos nākotnē. Var jau būt, ka tas ir progresīvi - kosmopolītismu, totālu internacionālismu atzīt par pašu progresīvāko domāšanas veidu. Janvārī, kad es biju Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas sesijā, es klausījos, kā tur uzstājās Izraēlas premjerministra vietnieks Šimons Peress. (Nu vairums Rietumvalstu ir Izraēlu atbalstījušas. Tagad tur mazliet citādas nianses parādās, bet principā tās ir Izraēlu atbalstījušas un it kā saprot tās tendences.) Un pēkšņi viņš sacīja (es citēšu, tāpēc ka es to pierakstīju, jo tas man likās ļoti svarīgi; paldies, Vaira, ka tu arī māj ar galvu, jo mēs toreiz runājām par to): “Kāpēc visur un vienmēr runā par minoritāšu tiesībām, bet nerunā par vairākuma tiesību aizsardzību pastāvošo draudu priekšā, ka var tikt mainīta demogrāfiskā situācija?” Jā, tiešām, mēs visu laiku piekāpjamies un piekāpjamies ārējā spiediena dēļ un paliekam zaudētāji. Es ticu, ka Latvijas pamatnācija izdzīvos un atgūs pašapziņu, taču pasaulei ir jāzina un jārēķinās ar to, ko mēs esam pārcietuši: Pasaules karu, deportācijas, emigrācijas. Visās šajās “dzirnavās” esam zaudējuši varbūt vairāk cilvēku nekā jebkura cita Eiropas tauta. Pasaule to vāji zina, tādēļ mūsu uzdevums, man liekas, ir to skaidrot gan starptautiskajās organizācijās, gan visur citur. Skaidrot, skaidrot un skaidrot. Salīdzinot, piemēram, ar Turciju, Kipru, Austriju vai pat ar Poliju, neatrisinātu demokrātijas problēmu ziņā mūsu valsts nav pats nesekmīgākais skolēns. Piemēram, par uzdevumiem, kas saistīti ar NATO, mūs bez mitas slavē. Par integrācijas centieniem, mums pašiem bieži vien tas nepatīk, mūs uzteic. Mēs zinām, ka Francijā valodas likumi ir stingrāki par mūsējiem. Zinām, ka gan Amerikas Savienotajās Valstīs, gan arī Skandināvijas valstīs ir tāda prasība, ka tiem, kas pilsonību nav ieguvuši mantošanas ceļā, pēc naturalizācijas jānodzīvo zināms gadu skaits, iekams viņus var ievēlēt viņu valstu parlamentā. Sakiet, vai tas ir demokrātijas ierobežojums vai nav? Nu tas taču ir demokrātijas ierobežojums. Ja mēs kaut ko tādu izdomātu, kā mūs mācītu! Vai ne? Pie mums asinis nelīst pretrunās vai domstarpībās starp latviešiem un krieviem, starp luterāņiem un pareizticīgajiem. Pie mums nav masveida terora aktu. Taču tādi ir, piemēram, Ziemeļīrijā, Turcijā, Spānijā. (Es šobrīd nemēģināšu nošķirt šos jēdzienus un formulējumus - vai tas ir terorisms vai cīņa par pašnoteikšanos -, jo tas ir sarežģīti. Jo, kas čečeniem ir cīņa par neatkarību, tas krieviem ir terorisms, bandītisms. Kurdiem ir savs viedoklis. Turkiem cits, baskiem tāpat, un tā tālāk.) Bet, ja pie mums kaut kas tāds notiktu, tad es vēlreiz atkārtoju, kā mūs mācītu, ai, ai, ai! Es runāju par mūsu pašcieņu, mūsu prestižu. Kompromisiem ir jābūt. Noteikumi ir jāpilda. Ja gribam stāties kādos klubos, tad acīmredzot agri vai vēlu ar to būs jāsamierinās. Un tāpēc, kā jau es esmu teicis, mēs “rijam krupjus” citu aiz cita. Bet vai tie, kas no mums prasa tik daudz, apzinās, ka tautai ir sava pašcieņa, ir sava vēsturiskā atmiņa? Tautā vairojas skepticisms. Politiķus, kas nemitīgi izdabā šīm prasībām, nākamajās vēlēšanās tauta, mūsu cilvēki, mūsu vēlētāji, var pasūtīt dažas mājas tālāk. Man liekas, ka mums daudz svarīgāk, ejot uz NATO un Eiropas Savienību, ir akcentēt galveno, pievērst uzmanību svarīgākiem jautājumiem - tikt galā ar korupciju, ēnu ekonomiku, kontrabandu, ieviest kārtību tiesu sistēmā, radikāli paaugstināt iedzīvotāju dzīves līmeni. Lūk, tad mēs būsim īsti demokrātiska valsts, iekšēji stipra un drošāka! Un tieši tas, man liekas, ir vajadzīgs NATO, uzņemot par savām loceklēm jaunas valstis. Es nevēlos un mani kolēģi tāpat, un arī jūs visi negribat Latvijai novēlēt provinciālas malā stāvētājas likteni. Cienījamie deputāti, es tikai apelēju pie tā, ka mēs acīmredzot vēl neesam visus resursus izsmēluši. Mums nevajadzētu pārcensties un pretī gaidīt to, ka atkal glaudīs mūsu galviņas par to, ka mēs esam laikus to izdarījuši - izmainījuši Vēlēšanu likumu. Ja aprobežotie un ietiepīgie Rietumi nepiekāpsies, tad nebūsim vismaz mēs tik aprobežoti un ietiepīgi! Mums pietiks prāta, lai pareizi reaģētu. To darbu, kas ir veikts, ko mēs esam šajos gados paveikuši, lai tuvinātos NATO, mēs “neizgāzīsim” ar to, ka mēs šobrīd atteiksimies no šāda lēmuma pieņemšanas. Līdz tam, līdz šādu lēmumu pieņemšanai jeb līdz šādas fleksibilitātes parādīšanai, mums vēl ir laiks pacīnīties un padomāt. Un tāpēc Sociāldemokrātu savienības frakcija šobrīd nevar balsot par Vēlēšanu likuma izmaiņām. Paldies par uzmanību.".
• 2002_05_02-seq106 language "lv".
• 2002_05_02-seq106 speaker Risards_Labanovskis-1940.
• 2002_05_02-seq106 mentions Q822919.
• 2002_05_02-seq106 mentions Q211.
• 2002_05_02-seq106 mentions Q37.
• 2002_05_02-seq106 mentions Q191.
• 2002_05_02-seq106 mentions Q193089.
• 2002_05_02-seq106 mentions Q40.
• 2002_05_02-seq106 mentions Q458.
• 2002_05_02-seq106 mentions Q8889.
• 2002_05_02-seq106 mentions Q39731.
• 2002_05_02-seq106 mentions Q159.
• 2002_05_02-seq106 mentions Q229.
• 2002_05_02-seq106 mentions Q142.
• 2002_05_02-seq106 mentions Q7184.
• 2002_05_02-seq106 mentions Q183.
• 2002_05_02-seq106 mentions Q36.
• 2002_05_02-seq106 mentions Q15180.
• 2002_05_02-seq106 mentions Q801.
• 2002_05_02-seq106 mentions Q8908.
• 2002_05_02-seq106 mentions Q30.
• 2002_05_02-seq106 mentions Q38511.
• 2002_05_02-seq106 mentions Q29.
• 2002_05_02-seq106 mentions Q128499.
• 2002_05_02-seq106 mentions Q43.
• 2002_05_02-seq106 mentions Q128781.
• 2002_05_02-seq106 mentions Q57410.