Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_05_02-seq100> ?p ?o. }

• 2002_05_02-seq100 type Speech.
• 2002_05_02-seq100 number "100".
• 2002_05_02-seq100 date "2002-05-02".
• 2002_05_02-seq100 isPartOf 2002_05_02.
• 2002_05_02-seq100 spokenAs 27.
• 2002_05_02-seq100 spokenText "Godājamais Saeimas priekšsēdātāj, godājamie prezidija locekļi! Latvijas Republikas pilsoņi! Gribētu teikt sekojošo: es domāju, ka gandrīz visām politiskajām partijām šeit, Saeimā, izņemot apvienību PCTVL (No zāles dep. J. Urbanovičs: “Ko tu muldi!”), prioritāte tik tiešām ir virzība uz NATO, bet lielai daļai no politiskajām partijām prioritāte ir arī latviešu valoda. Ja mēs uzmanīgi paskatīsimies, kas reāli ir noticis 7. Saeimas laikā, tad redzēsim, ka mūsu Saeimas darbības laikā latviešu valodas pozīcijas ir ievērojami pavājinātas. Par to liecina gan bēdīgi slavenā 1999. gada Valsts valodas likuma grozījumu pieņemšana šeit, Saeimā, kad privātajā sfērā - virknē uzņēmējdarbības veidu tika samazinātas latviešu valodas tiesības, gan arī citos jautājumos pieņemtie lēmumi, kas skar arī izkārtnes, plakātus un tā tālāk. Tas viss ir noticis! Un, ja mēs vēl paskatāmies, cik tālu ir tikts ar Ministru kabineta noteikumiem nr. 296, tad mēs redzam arī to, ka Hiršas kundzes bažām ir bijis pamats. Viņa arī precīzi pasaka, ka nav vairs tāda pamata mūsu likumdošanā, tajā skaitā nav arī Ministru kabineta noteikumu, kas liktu frizierim, pārdevējai vai arī bārmenim obligāti zināt latviešu valodu. Viss paliek juridiskās interpretācijas rokās! Kolēģi - un it īpaši attiecībā uz šiem Ministru kabineta noteikumiem -, tas dzelžaini ir valdības partiju darbs! Un šinī gadījumā es vēršos arī pie kolēģiem no apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK: “Kāpēc tad jūs šo jautājumu savlaicīgi neizvirzījāt, kad šie Ministru kabineta noteikumi tika pieņemti?” Diemžēl jāatzīst, ka tajā brīdī laikam tā dūre palika kabatā, kā saka Dobeļa kungs, un netika izvilkta ārā, tāpēc sabiedrība ne dzirdēja, ne redzēja. Tas ir viens. Te Tabūna kungs gan saka, ka izvirzīja, taču šinī gadījumā atļaujiet, Tabūna kungs, arī godīgi pateikt, ka tajā reizē, kad mēs šeit balsojām par šiem Valsts valodas likuma grozījumiem, ko pieprasīja van der Stūls un citi “varoņi”, Sociāldemokrātu savienības deputāti gan viennozīmīgi balsoja pret, bet Tabūna kungs diemžēl nebalsoja. Nebalsoja… nepiedalījās balsojumā tāpat kā apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK frakcija. Diemžēl šī valdības partiju solidaritāte un domas par valdības stabilitāti reizēm ir dārgākas par principiem. Tā ka, es domāju, būtu labi, ja šos principus godātu vienmēr, nevis tikai atkarībā no tā, cik tas ir politiski izdevīgi vai cik tuvu ir vēlēšanas. Tas ir viens. Taču nestrīdēsimies par to! Tas varbūt arī nav pats svarīgākais - izteikt savstarpējus pārmetumus. Es domāju, ka svarīgāk ir skaidri saprast to, ka mūsu uzdevums ir nostiprināt latviešu valodas kā valsts valodas statusu, nevis vienkārši to saglabāt. Nevis vienkārši saglabāt… Un tieši tāpēc Sociāldemokrātu savienības frakcija piedāvāja Satversmē izdarīt tādus grozījumus, kuri pilnībā sakrīt ar Māras Zālītes vadītās Valsts valodas komisijas piedāvātajiem grozījumiem. Taču diemžēl, neskatoties uz to, ka šie grozījumi bija piedāvāti tādā veidā, ka varēja saglabāt visu to pozitīvo saturu, ko piedāvāja arī apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK ar savu priekšlikumu, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības uz likuma paredzētajā kārtībā pilsoņu vēlētām pašvaldībām un tā tālāk… tātad pilsoņu vēlētās pašvaldībās šo valodu varētu uzturēt spēkā, taču diemžēl šo tēzi, ka tā ir tikai pašvaldībās, nebija ar mieru aizstāt ar tēzi, ka tā ir valsts un pašvaldību un to institūciju darbā; ka tur šai latviešu valodai kā valsts valodai ir jātiek lietotai dokumentos... tātad arī lietvedībā lietojamai valodai. Es domāju, ka tas ir ārkārtīgi nozīmīgi, vai mēs gribam virs šiem padebešiem noturēt tikai divas salas, kur latvietībai palikt, tas ir, parlamentā 100 deputātu starpā un pašvaldību deputātu starpā, vai tomēr mēs gribam to attiecināt arī uz parlamenta izpildinstitūcijām, uz pašvaldību institūcijām, uz pašvaldību uzņēmumiem, uz valsts uzņēmumiem. Diemžēl šī izšķiršanās nenotika. Un tad atkal ir viens jautājums: kāpēc Dobeļa kungs balsoja “pret” mūsu priekšlikumiem, kuri saglabāja visu to, ko pozitīvu piedāvāja arī apvienība “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK? Diemžēl! Taču tā ir realitāte, kuru nevar noliegt, un tas ir ārkārtīgi svarīgi! Tāpēc es gribētu pateikt, kāpēc šodien Sociāldemokrātu savienība neatbalstīs šos vēlēšanu grozījumus. Tas notiks tāpēc, ka Satversmē saskaņā ar valdības partiju solidāro rīcību, absolūti ar visu valdības partiju solidāro rīcību, nav pietiekami nostiprinātas latviešu valodas tiesības. Un tas ir šis pamats, kāpēc mēs nevaram balsot par šiem Vēlēšanu likuma grozījumiem, nevis kāds cits. Ja mēs būtu rīkojušies korekti un skatījušies, kā kaut ko ne tikai saglabāt, bet arī kaut ko nostiprināt, nevis tikai vaimanājuši, kāds varētu būt nākamās Saeimas sastāvs ar dažādām politiskajām partijām un cik tur varētu būt deputātu no PCTVL vai no “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK, tad tādā gadījumā mēs būtu rīkojušies. Mums ir vajadzīgi rīcības cilvēki, nevis runas cilvēki vien! Tā ka, es domāju, mums, protams, ir jāapzinās tas, ka troksni taisīt - tā ir viena lieta. Jā, arī trokšņa taisīšana ir trauksmes signāls, taču šinī gadījumā es negribētu to salīdzināt ar iepriekšējās Saeimas “Tālavas taurētājiem”, jo tas bija pavisam kas cits, taču arī tas, ka šie grozījumi Satversmē ir absolūti nepietiekami, lai nostiprinātu latviešu valodas kā valsts valodas statusu, ir pilnīgi skaidrs, un tas, ka ne visas valdības partijas gribēja to darīt, arī ir skaidrs. Un tāpēc rodas jautājums: vai šajā gadījumā ir bijusi kāda aizmuguriska vienošanās ar kaut kādām starptautiskām institūcijām? Un cik tālu Latvija drīkst iet uz priekšu savas valsts valodas statusa nostiprināšanā Satversmē? Liekas, šīs robežas ir stingri noteiktas, jo tālāk par pašvaldību deputātu savstarpējām attiecībām, tālāk par Saeimas deputātu savstarpējām attiecībām, izrādās, nedrīkst iet. Diemžēl šāda situācija ir, un tāpēc es domāju, ka visas tās vienošanās neatkarīgi no tā, kas tās slēdz tautai aiz muguras, nav tās labākās, jo pretējā gadījumā taču būtu jābalso atbilstoši savu partiju programmām, nevis skatoties pēc tā, ko drīkst un ko nedrīkst, ko iesaka kaut kādi eksperti vai ietekmīgi Rietumu valstsvīri un tamlīdzīgi. Es domāju, ka šajā gadījumā mums ir jāsaprot viens - tas, ka ir sadūrušās divas izpratnes par to, kas ir demokrātijas pamatā. Amerikas Savienotās Valstis, arī citas liberālās demokrātijas valstis piedāvā skaidru principu - indivīda tiesības pāri visam! Tā ir absolūta liberālisma uzvara pār tautas tiesībām. Taču ir jābūt šai līdzsvarotībai, lai būtu garantētas gan tautas tiesības uz savu pašnoteikšanos, gan arī tiktu īstenotas indivīda tiesības, lai tas nenotiktu pretēji tautas pašnoteikšanās tiesībām, bet gan saskaņā, vienotībā un organiskā saiknē ar tām. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, un ne citādāk! Tā ka, es domāju, ka tas arī rāda kaut ko ļoti, ļoti nopietnu. Taču es gribētu uzsvērt vēl vienu lietu. Es ceru, ka visas šīs garās diskusijas, kas šodien te ir, mums radīs vismaz tādu situāciju, ka valdības partijas vairs nediskutēs par tiem nieka 300 000 latu, ko Valsts valodas komisija prasa no budžeta grozījumiem. Taču varbūt valdības partijas paspers soli pretim Mārai Zālītei, lai latviešu valodas konkrētās pozīcijas nostiprinātu ne tikai ar nelielu atbalstu, bet varbūt pat lielāku nekā šie 300 000 latu, kas ir neatliekami? Diemžēl valdības partiju līderi, to skaitā partiju priekšsēdētāji, izņemot Māri Grīnblatu, ir skaidri definējuši, ka pagaidām ar šādu populismu viņi nenodarbosies, ka tas esot populisms. Es arī īsti nesaprotu, ko tas nozīmē, ja prasa 300 000 - tik pieticīgu summu. Protams, šeit es varu nocitēt, teiksim, Dobeļa kungu, kurš man par lielu pārsteigumu šodien teica, ka Andrim Bērziņam ir iedoti 400 miljoni. Un tas laikam nozīmē, ka atkal ir jādibina kāda parlamentārās izmeklēšanas komisija, jo nav zināms, kuram Andrim Bērziņam tie ir iedoti. Ir aktieris Andris Bērziņš, kuru mēs visi cienām, ir premjers Andris Bērziņš, tātad ir arī Bērnu fonda vadītājs Andris Bērziņš... Taču, spriežot pēc visa, izskatās, ka tas attiecas uz Ministru prezidentu. Tādu teicienu pauda Dobeļa kungs. Es domāju, vai tik tas nav saistīts ar topošo ledus halles kompleksu, un to mums vajadzētu zināmā mērā noskaidrot. Katrā ziņā šādi izteikumi par koalīcijas partneriem ir ārkārtīgi nozīmīgi, un, manuprāt, tie rada situāciju, kas liek arī opozīcijai ļoti nopietni ausīties, jo tā jau ir ne tikai, kā saka, preses informācija. Šeit jau nāk klāt arī valdības koalīcijas partnera izteiktie apgalvojumi. Un tas ir ļoti nopietni! Ko vēl es šeit gribētu pateikt? Manuprāt, mums būtu jāatceras tas, cik ārkārtīgi svarīgi ir apzināties, ka valodas politikai Latvijā ir jābūt konsekventai, godīgai un atklātai un ka mēs nedrīkstam slēgt nekādas aizmuguriskas vienošanās par to, cik tālu un ko mēs drīkstam darīt, jo mums šeit bija iespēja gluži vienkārši šo situāciju, no vienas puses, izmantot par labu latviešu valodas kā valsts valodas statusa nostiprināšanai Satversmē, bet, no otras puses, jau šajā likumā piekāpties, taču tad tas bija jādara, nevis jāattiecina šie grozījumi tikai uz divām, kā es jau teicu, rezervāta sfērām - uz pašvaldību deputātu savstarpējām darba attiecībām un uz Saeimas deputātu savstarpējām darba attiecībām. Tas nav nopietni! Kolēģi! Es domāju, ka viss vēl nav zaudēts, jo šai Saeimai vēl aizvien pilnvaru laiks ir līdz oktobrim. Es domāju, ka mums vēl ir iespēja arī šajos Satversmes grozījumos šo to paveikt no tā, ko piedāvāja Sociāldemokrātu savienības frakcija, un šeit nav vietas politiskai greizsirdībai! Jo, ja mēs uzmanīgi paskatīsimies, tad redzēsim, ka Sociāldemokrātu savienības frakcija viennozīmīgi ir atbalstījusi visus racionālos valdības partiju priekšlikumus, lai tās kaut vai par pieciem santīmiem nostiprinātu latviešu valodas kā valsts valodas statusu. Kas jums traucē panākt pretim citiem priekšlikumiem, kuri varbūt to nostiprina par latu? Es domāju, ka tas nav nopietni! Tāpēc mūsu nostājai ir jābūt pavisam vienkāršai: visam, kas nostiprina, ne tikai saglabā vien, ir jānāk pretim! Un tas ir jādara atbilstoši arī šai demokrātijas izpratnei. Nevajag pilnīgi visas tiesības pakļaut indivīda tiesībām, jo tādā gadījumā mums būs jāatsakās arī no nācijas pašnoteikšanās tiesībām, kuras, tāpat kā demokrātija, ir jāuztur spēkā nepārtraukti, pastāvīgi. Citas izejas jau nemaz nav! Tāpēc es gribētu uzsvērt sekojošo, kolēģi: ir iespējas strādāt, ir iespējas domāt arī par to, lai mūsu virzība uz NATO būtu neapturama, bet tajā pašā laikā Saeimas deputātiem, arī apvienības “Tēvzemei un Brīvībai”/LNNK deputātiem, ir jābūt konsekventiem, un, ja viņu viedoklis ir tāds, ka vajag tikai daļēji aizstāvēt latviešu valodas tiesības atsevišķās sfērās, tad tā arī jāpasaka. Tomēr katrā ziņā es vēlreiz uzsveru, ka mūsu priekšlikumi pilnīgi nejauši sakrita ar Valsts valodas komisijas priekšsēdētājas Māras Zālītes un visas komisijas piedāvātajiem priekšlikumiem, un tāpēc es neredzu iemeslu, kāpēc racionālāko no tiem nevajadzēja atbalstīt. Ja nu vienīgi politiskās sīkmanības dēļ, domājot par to, kā tas izskatīsies, ka opozīcijas priekšlikumus atbalstīs arī valdību veidojošās partijas. Es domāju, ka tā nav vispārnacionāla, vispārdemokrātiska politika, tā ir savstarpējo rēķinu kārtošanas politika. Un, būt vai nebūt tādai politikai - tas jau nu ir atkarīgs tagad no valdību veidojošajām partijām. Viss, arī nepareizi izdarītais, arī kļūdainais, vēl ir labojams, tikai ir jābūt politiskajai gribai. Un nevajag šeit mēģināt aizrunāt, ka tā būtu liela nelaime, ja būtu noteikts un Satversmē nostiprināts, ka visās valsts un pašvaldību institūcijās valsts valoda ir latviešu valoda, ka tā būtu kāda nelaime, pārspīlējums vai neiespējama situācija un tamlīdzīgi. Runa ir vienīgi par to, vai valdības partiju vidū ir kaut vai viena politiskā partija, kurai ir tāda griba. Taču, ja ir vēlme domāt tikai par deputātu savstarpējām attiecībām, tad, protams, tas ir cits jautājums. Kolēģi, būsim nopietni!".
• 2002_05_02-seq100 language "lv".
• 2002_05_02-seq100 speaker Egils_Baldzens-1960.
• 2002_05_02-seq100 mentions Q822919.
• 2002_05_02-seq100 mentions Q211.
• 2002_05_02-seq100 mentions Q3744607.
• 2002_05_02-seq100 mentions Q164247.
• 2002_05_02-seq100 mentions Q7184.
• 2002_05_02-seq100 mentions Q30.
• 2002_05_02-seq100 mentions Q164226.
• 2002_05_02-seq100 mentions Q3899540.
• 2002_05_02-seq100 mentions Q1474490.
• 2002_05_02-seq100 mentions Q2335963.
• 2002_05_02-seq100 mentions Q6111458.
• 2002_05_02-seq100 mentions Q11815198.