Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_04_30_a-seq55> ?p ?o. }
Showing items 1 to 13 of
13
with 100 items per page.
- 2002_04_30_a-seq55 type Speech.
- 2002_04_30_a-seq55 number "55".
- 2002_04_30_a-seq55 date "2002-04-30".
- 2002_04_30_a-seq55 isPartOf 2002_04_30_a.
- 2002_04_30_a-seq55 spokenAs 77.
- 2002_04_30_a-seq55 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Te tika izteikts daudz da˛ādu priekšlikumu, aizdomu, interpretāciju un pamācību - viedokļu, kurus diem˛ēl nedz es, nedz Juridiskā komisija nevar uzskatīt par pamatotiem. Pirmām kārtām Lujāna kungu es aicinu bie˛āk pārlasīt Latvijas Republikas Satversmi. 8. pants: “Tiesības vēlēt ir pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem... ” Runa ir par Saeimu. 9. pants (runa ir atkal par Saeimu): “Saeimā var ievēlēt katru pilntiesīgu Latvijas pilsoni... ” No šejienes, no 8. un 9. panta, tad arī ir paņemts šis termins - “pilntiesīgs pilsonis”. Tātad ir ļoti korekts, izsvērts un normāls šis priekšlikums: “Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi. ” Es šeit neredzu iemesla nekādam satraukumam, it sevišķi tāpēc, ka tieši tādā pašā interpretācijā mēs tieši šo terminu lietojam Satversmes 8. un 9. pantā. Un tālāk mēs, protams, vēlēšanu likumos varam interpretēt, ko mēs uzskatām par pilntiesīgiem Latvijas pilsoņiem (gan pasīvajās, gan aktīvajās vēlēšanu tiesībās). Attiecībā uz Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšlikumu sniegšu plašāku raksturojumu. Cienījamie kolēģi Sociāldemokrātu savienības frakcijas biedri, kuri šeit aktīvi uzstājās debatēs, diem˛ēl šo jautājumu pagrieza politiskā rakursā. Es varu jums apzvērēt, ka Juridiskajā komisijā mēs jūsu priekšlikumu neapspriedām politiski. Mēs apspriedām to tikai no juridiskās lietderības, no juridiskās loģikas un terminoloģijas principu viedokļa, cienījamais Baldzēna kungs! Mums nebija nekādas vēlmes aprobe˛ot jūsu ļoti labo priekšlikumu, kurš varbūt iederētos citā vietā un citā lietā. Es atzīstu, ka tas ir ļoti vispārīgs. Un tā jau arī ir tā nelaime! Tāpēc jau mēs to nevarējām pieņemt. Vienā vietā tas mums derētu, tādēļ ka tas, no loģikas viedokļa, ir vispārīgs un cenšas aptvert vai pat, iespējams, aptver visas jomas un visus institūciju veidus (izņemot vienu, uz ko Salkazanova kungs aizrādīja, un viņa aizrādījumam es piekrītu), taču nekādā ziņā mēs nevaram šo ļoti vispārīgo jēdzienu pacelt Satversmes līmenī kā citiem likumiem absolūti pāri stāvošu normu, tādējādi atceļot visu sistēmu, kas ir iedibināta tajos likumos, par kuriem es jums jau teicu, - Valsts valodas likumā, Tiesu varas likumā, Civilprocesa likumā, Kriminālprocesa kodeksā, Notariāta likumā - citās jomās. Tajās ikvienam ir tiesības vērsties pie valsts vai pašvaldību iestādēm un saņemt informāciju arī citā, ne tikai valsts valodā. Kā jau es teicu, jādomā, protams, būtu arī par to, kā interpretēt jautājumu, kas saistīts ar darba valodu, kā arī jēdzienu “institūcija”. Bez tam, ja mēs gribam šādu absolūtismu, tad mums, bez šaubām, jārunā ne tikai par valsti un pašvaldībām, bet arī par pašpārvaldēm. Arī tā ir ļoti svarīga joma, kuru diem˛ēl mūsu likumdošana vēl nepārvalda visā pilnībā. Mēs šeit redzam, ka vēl notiek zināmas juristu diskusijas un strīdi. Un brī˛iem man pat liekas, ka ir nepietiekams intelektuālais potenciāls, lai mēs visus šos jautājumus atrisinātu un šīs lietas sakārtotu, ejot uz Eiropu. Sevišķa vērība jāpievērš jautājumam par nepietiekamu administratīvo kapacitāti, par ko mums pārmet. Par Bartaševiča kunga teikto attiecībā uz vēlēšanu tiesību piešķiršanu Eiropas Savienības pilsoņiem. Es aicinu nebūt svētākiem par Romas pāvestu. Risināsim jautājumu par Eiropas Savienību, un tad arī lemsim par Eiropas Savienības tiesību aktu iedzīvināšanu un vēlēšanu tiesību piešķiršanu Eiropas Savienības pilsoņiem, un tā tālāk. Mēs jau gribam teikt “Hop!”, pirms vēl mēs esam pārlēkuši. Pirmkārt. Es domāju, ka Juridiskajai komisijai nebija nekādas politiskas pieejas, analizējot šo priekšlikumu. Otrkārt. Šoreiz mēs nevarējām lietot visaptverošo juridisko loģiku, jo Satversmē darbojas paša augstākā likuma loģika. Eksperti mums pamatoti norādīja uz pretrunām, kas veidojas desmitos likumu, un mēs jūsu priekšlikumu noraidījām tikai tā iemesla dēļ, nevis tāpēc, ka mums nepatiktu jūsu priekšlikums. Un treškārt. Es domāju, ka mums Juridiskajā komisijā ir arī svarīgi, lai mēs sasniegtu kaut kādu konsensu ar lielākajām frakcijām. Šajā ziņā tās jāiedala ne tikai valdošajās un nevaldošajās, bet arī pēc tā principa, ka priekšlikumi var tikt pieņemti tikai tad, ja tiem ir attiecīgās divas trešdaļas balsu. Tāda bija mūsu loģika, un tādēļ es aicinu atbalstīt Juridiskās komisijas priekšlikumu - 11. priekšlikumu.".
- 2002_04_30_a-seq55 language "lv".
- 2002_04_30_a-seq55 speaker Linards_Mucins-1951.
- 2002_04_30_a-seq55 mentions Q822919.
- 2002_04_30_a-seq55 mentions Q211.
- 2002_04_30_a-seq55 mentions Q193089.
- 2002_04_30_a-seq55 mentions Q458.
- 2002_04_30_a-seq55 mentions Q220.