Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_04_30_a-seq5> ?p ?o. }

• 2002_04_30_a-seq5 type Speech.
• 2002_04_30_a-seq5 number "5".
• 2002_04_30_a-seq5 date "2002-04-30".
• 2002_04_30_a-seq5 isPartOf 2002_04_30_a.
• 2002_04_30_a-seq5 spokenAs 77.
• 2002_04_30_a-seq5 spokenText "Jau iepriekš es piekrītu, novērtēju un atbalstu Juridiskās komisijas milzīgo darbu, ko tā ir paveikusi, kompilējot un izstrādājot visiem pieņemamu priekšlikumu. Muciņa kungs, es tiešām to novērtēju! Es gribētu arī uzsvērt jūsu minētās atšķirības starp Latvijas ierindas pilsoni un starp deputātu. Latvijas ierindas pilsonim saskaņā ar mūsu jurisdikciju ir jāpilda Latvijas Republikas likumi, turpretī deputāta kandidātam vai deputātam, kas ir ievēlēts, uzsākot amatu, ir jāzvēr, ka viņš tos pildīs. Un tā ir laba atšķirība, ka vismaz kāds kaut ko zvēr. Protams, sankciju par zvēresta nepildīšanu nav. Es gribētu drusciņ parunāt vēl par ko citu un atgriezties pie otrā lasījuma. Mēs, protams, varam saņemt atzinumus, semantiskus atzinumus, kur viens pastāsta, ka zvērestu “lau˛”, bet solījumu “pārkāpj”... Nē, ne zvērestu, ne solījumu ne lau˛, ne pārkāpj, bet vienkārši nepilda! Jo es te izpētīju visu, kas par to ir rakstīts, to, kas tad ir zvērests un kas ir solījums. Es to skatījos Latviešu konversācijas vārdnīcā, Latviešu valodas vārdnīcā un Latviešu literārās valodas vārdnīcā. Un tur ir ārkārtīgi precīzi uzrakstīts, ka “zvērests” un “svinīgais solījums” ir sinonīmi. Es pat izpētīju Lielo padomju enciklopēdiju, ko es jaunības muļķībā tiku nopircis Imantas tirgū un kas man stāv mājās. Tātad krieviem šādi sinonīmi ir trīs, un jūs varbūt tos atceraties: “tor˛estvennoje obeščaņije”, “kļatva” un “prisjaga”. Un viņi izmanto katru no tiem, bet tie ir sinonīmi. Ārkārtīgi ... (Kāds kaut ko sauc no zāles.) Burvja kungs, jūsu bļaušana ir manas runas laikā, un man par to ir ˛ēl... Varbūt tas ir arī ārkārtīgi labi, jo cilvēkam tas varbūt ir pieņemami. Mēs, protams, varam apmānīt atsevišķus vecticībniekus, mēs varam apmānīt arī paši sevi, bet mēs nevaram apmānīt Dievu To Kungu, jo Viņš vislabāk zina, ka šie vārdi ir sinonīmi, un tur nav nekādas problēmas. Ir ārkārtīgi labi, ka tas notiek cilvēkam pieņemamā veidā, jo es tiešām gribēju “zvērēt”, bet kāds cits gribēja “dot svinīgo solījumu”, un šis sinonīms ir ielikts iekavās. Ja mēs runājam par suverenitāti un par neatkarību, tad es īsti neizpētīju, vai tie ir sinonīmi. Pēc manas uztveres, tas ir apmēram viens un tas pats. Valsts suverenitāte pēc savas būtības ir valsts neatkarība, lai gan to varētu tulkot arī citādi. Kopumā izskatot šo tekstu, es saprotu, ka ir paveikts ārkārtīgi liels darbs. Mēs tūlīt pieņemsim trešajā lasījumā Satversmes grozījumus, kuru aicinājums ir nostiprināt latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu Latvijā, un tā rezultātā, tieši šīs taktiskās cīņas rezultātā, mēs varēsim piepildīt, Muciņa kungs un pārējie deputāti, to apsolījumu vai to ārpolitisko stratēģiju, kuru mēs esam pauduši latviešu sabiedrībai un Latvijas tautai kopumā, un tā ir Latvijas iestāšanās Ziemeļatlantijas aliansē. Tā, neapšaubāmi, ir daudz lielāka vērtība, tā, neapšaubāmi, ir daudz lielāka politiķu un politisko partiju atbildība nākotnes priekšā, kuri trīc par sinonīmiem, vai tie ir ierakstāmi iekavās vai bez iekavām, vai deputāti, stājoties amatā, dod svinīgo solījumu vai zvērestu. Tā ka es aicinu visus deputātus atbalstīt 7. - Juridiskās komisijas priekšlikumu, bet vēl vairāk mani priecē tas, ka, atšķirībā no sākotnējās tabulas, ko es ieraudzīju, šajā tabulā deputāta Leiškalna un frakcijas “Latvijas ceļš” priekšlikums ir daļēji atbalstīts, lai gan sākotnēji tur bija ierakstīts: “Neatbalstīt”. Un tas mani tā drusciņ aizvainoja, lai gan es nepretendēju uz lielām autortiesībām un uz sava teksta atbalstīšanu, kurš, neapšaubāmi un arī saprotami, man liekas labāks par 7. priekšlikumu. Tātad es tomēr aicinu atbalstīt, Muciņa kungs, jūsu komisijas grūtā darbā radīto Satversmes tekstu. Un tomēr es vēršu uzmanību uz to, ka šāds pats sinonīms mums, nākotnē labojot Satversmi, ir jāieliek arī 50. pantā, kad zvērestu dod Valsts prezidents, jo nevienai ticībai, ja jūs to tieši tā arī saprotat, nevienas ticības pārstāvim mēs nevaram aizliegt kļūt par Latvijas prezidentu. Darīsim tā, lai vismaz Satversmē ierakstītie zvērestu teksti būtu saskanīgi savā starpā! Taču tas ir aicinājums nākotnes formā, ja, protams, referenduma rezultātā mēs kādu rītu nebūsim nonākuši pie pilnīgi jaunas Satversmes. Paldies.".
• 2002_04_30_a-seq5 language "lv".
• 2002_04_30_a-seq5 speaker Karlis_Leiskalns-1951.
• 2002_04_30_a-seq5 mentions Q211.