Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_04_30_a-seq35> ?p ?o. }
Showing items 1 to 10 of
10
with 100 items per page.
- 2002_04_30_a-seq35 type Speech.
- 2002_04_30_a-seq35 number "35".
- 2002_04_30_a-seq35 date "2002-04-30".
- 2002_04_30_a-seq35 isPartOf 2002_04_30_a.
- 2002_04_30_a-seq35 spokenAs 27.
- 2002_04_30_a-seq35 spokenText "Augsti godātais prezidij! Cienījamie deputāti! Noklausījies Juridiskās komisijas priekšsēdētāja informāciju par šā panta grozījumiem, es gribētu tomēr iebilst pret da˛ām lietām. Pirmkārt, kā to jau Baldzēna kungs teica, šie Satversmes grozījumi skar tikai divas institūcijas - Saeimu un pašvaldību. Šie grozījumi, kuros ir runāts par darba valodu, neskar ne Ministru kabinetu, ne Valsts kontroli, ne Valsts prezidenti, ne tiesu varu, nedz arī citas valsts un pašvaldību institūcijas. Lai kā arī šis vārds nepatiktu Satversmes “tēviem”, Juridiskā komisija varēja vārdu “institūcijas” nomainīt pret vārdu “iestādes”. Taču iesniedzēju, jeb autoru viedoklis bija tāds, ka “institūcija” ir daudz plašāks jēdziens nekā “iestāde”. Jau pagājušajā sēdē pieņemtie likumi liecina par to, ka “institūcija” ir gan valsts vai pašvaldības iestāde, gan arī uzņēmējsabiedrība vai komercsabiedrība, kas pieder valstij vai pašvaldībai. Tādējādi mūsu priekšlikums skāra gan iestādes, gan arī uzņēmējsabiedrības vai kapitālsabiedrības, kas pieder valstij vai pašvaldībām un kurās darba valodai ir jābūt valsts valodai. Neizprotamu iemeslu dēļ šo priekšlikumu jau vairākkārt nav atbalstījusi valdošā koalīcija. Attiecībā uz Muciņa kunga argumentāciju, ka par to runāt 101. pantā jeb astotajā nodaļā nebūtu īsti vietā, rodas jautājums, kādā sakarībā tad šajā pantā jau esošā redakcija ir izteikta šādi: “Ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā... ” Kāpēc tad Juridiskā komisija šeit nesvītro vārdu “valsts”, ja par valsti šajā pantā nebūtu jārunā, kā Muciņa kungs teica? Tālāk. Par to, kur vispār šo jēdzienu meklēt likumā. Jā, nodaļā “Vispārējie noteikumi” ir sacīts, ka latviešu valoda ir valsts valoda mūsu valstī. Šo valodu ir mēģināts nostiprināt da˛ādās Satversmes vietās, šinī gadījumā - nodaļā “Cilvēka pamattiesības” un nodaļā “Saeima”. Mēs vēlreiz atgādinām, ka nav cita ceļa, kā vien tas - iekļaut astotajā sadaļā. Ja nemaina 4. pantu, ko reāli nevar izmainīt, astotā nodaļa bija vienīgā vieta, kur varēja ielikt iekšā to, ka tā ir darba valoda attiecībā uz visām valsts un pašvaldību iestādēm. Attiecībā uz Lujāna kunga pieminēto “pilntiesīgo Latvijas pilsoni”, jāattiecina, ka to visu nosaka Vēlēšanu likums. Nevajadzētu rasties juridiskām problēmām sakarā ar jēdziena “pilntiesīgs” izpratni. “Pilntiesīgs” ir tas, kam nav atņemtas vēlēšanu tiesības nedz ar tiesas spriedumu, nedz ar likumu. Ir maza par problēma sakarā ar pašvaldību ievēlētām institūcijām vai pašvaldībām, kuras ievēlē. Pašlaik pie mums reģionālās pašvaldības neievēlē, bet izveido ar likuma starpniecību un vēlēšanu procedūra ir pastarpināta. Es ceru, ka Juridiskā komisija, strādājot pie šā grozījuma, ir domājusi par to, ka ir jāatjauno tā kārtība, ka reģionālās pašvaldības ir tieši vēlētas, nevis izveidotas tā kā tagad - pastarpināti izveidotas ar likumu.".
- 2002_04_30_a-seq35 language "lv".
- 2002_04_30_a-seq35 speaker Peteris_Salkazanovs-1956.
- 2002_04_30_a-seq35 mentions Q822919.
- 2002_04_30_a-seq35 mentions Q211.