Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_04_30_a-seq3> ?p ?o. }
Showing items 1 to 10 of
10
with 100 items per page.
- 2002_04_30_a-seq3 type Speech.
- 2002_04_30_a-seq3 number "3".
- 2002_04_30_a-seq3 date "2002-04-30".
- 2002_04_30_a-seq3 isPartOf 2002_04_30_a.
- 2002_04_30_a-seq3 spokenAs 77.
- 2002_04_30_a-seq3 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Izskatot pirms trešā lasījuma Juridiskajā komisijā jums šodien izdalītos dokumentus, kuru tabulās ir ievietoti priekšlikumi, ir jāņem vērā dokuments nr. 4424, arī dokuments nr. 4424-a un dokuments nr. 4424-b, kur abos pēdējos ir nedaudz precizēti iesniegtie priekšlikumi, kuros tehnisku kļūmju dēļ jums pirmajā izdalītajā variantā ir ieviesušās kļūdas. Juridiskā komisija saņēma virkni priekšlikumu, un, kā jau tas ir trešajā lasījumā, tie galvenokārt bija vērsti uz pantu precizēšanu, to valodniecisko vai juridisko precizēšanu saskaņā ar latviešu valodas vārdu nozīmi, to juridisko un saturisko jēgu. Juridiskajā komisijā par Satversmes 18. panta precizēšanu savus priekšlikumus bija iesnieguši deputāts Leiškalns no frakcijas “Latvijas ceļš”, deputāte Viola Lāzo, deputāts Stalts, deputāti Jurkāns, Lujāns, Pliners, Saeimas Juridiskais birojs, kā arī 7. priekšlikumu - Juridiskā komisija, kas ir izveidojusi savu priekšlikumu, ņemot vērā un vairākumā gadījumu arī atbalstot deputātu un frakciju izteikto viedokli, kur tas bija iespējams un kur mēs varējām vienoties, ja tas atbilda arī juridiskās loģikas un latviešu valodas likumiem. Runājot detalizēti, es pakavēšos pie visiem priekšlikumiem, jo šeit man ir jāsniedz paskaidrojumi, lai jūs saprastu, no kura priekšlikuma un kuru domu mēs esam izvēlējušies. Visādā ziņā Juridiskā komisija apsprieda arī neatbalstītos priekšlikumus un rūpīgi tos izsvēra, un tādā ziņā neviena deputāta domas vai idejas nav palikušas Juridiskajā komisijā bez rezonanses. Mēs savā komisijas sēdē pieaicinājām arī valodniekus. Kas attiecas uz 18. panta pirmo daļu, jāteic, ka nekādu precizējumu šeit pirmajā teikumā nav. Panta otrā teikuma pirmā daļa: “Saeimas locekļu pilnvaras iegūst Saeimā ievēlēta persona…” palika bez grozījumiem. Runājot par tālāko, gribu akcentēt, ka mēs apspriedām norādāmā vietniekvārda “tā” atrašanos, jo da˛i deputāti piedāvāja to aizvietot ar “viņu”, bet mēs atstājām tekstu tādu, kāds tas ir: “… ja tā Saeimas sēdē…” tātad šeit teksts nemainās, “…dod šādu svinīgu solījumu”. Bez tam mēs šeit attiecīgi arī precizējām vārdu “devusi”, kas bija otrajā lasījumā, aizvietojot to ar vārdu “dod”. Tādējādi mēs uzsvērām, ka darbības vārda lietošana tagadnē ir īstā forma juridiskajos tekstos, un tā būtu maksimāli veicināma. Tātad mēs aizvietojām vārdu “devusi” ar vārdu “dod”. Mēs arī izslēdzām no otrā lasījuma teksta vārdus “un ar savu parakstu apliecinājusi”. Kādēļ Juridiskā komisija izslēdza šos vārdus “un ar savu parakstu apliecinājusi”? Nevis tāpēc, ka mēs paredzam, ka šis zvērests ir jādod tikai mutiski, ka mēs paredzam, ka to varēs parakstīt un tas arī būs jāparaksta, bet mēs uzskatījām, ka tas nav Satversmē regulējams jautājums un ka šos jautājumus attiecībā uz tām personām, kuras da˛ādu apstākļu dēļ zvērestu dos citādā veidā vai lietos vārda “zvēresta” vietā kādu alternatīvu vārdu, mēs risināsim Saeimas kārtības rullī. Tādējādi, Ābiķa kungs, latviešu valoda mums ir svarīga, un mēs šeit pietuvojamies Satversmes lakoniskajam stilam. Kas attiecas uz tekstu, kas ir likts pēdiņās, jāteic, ka arī šis teksts, kas ir pēdiņās, tika precizēts. Bez grozījumiem tātad palika zvēresta pirmais teikums, tā sākumdaļa: “Es, uzņemoties Saeimas deputāta amata pienākumus…” Mēs arī diskutējām par to, vai ir nepieciešams atstāt tekstā vārdu “amata”. Juridiskā komisija nosliecās par to, ka te jābūt ne tikai vārdiem “deputāta pienākumus”, bet tieši vārdiem “deputāta amata pienākumus”. Un motivācija mums ir šāda: šis zvērests ir saistīts tieši ar amatu, nevis ar politiskajiem vai kādiem citiem deputāta pienākumiem, un tādā veidā pēc analoģijas arī ar Valsts prezidenta zvērestu tiek uzsvērts, ka šī persona uzņemas tieši amata pienākumus. Mēs papildinājām zvēresta tekstu ar vārdiem “Latvijas tautas priekšā zvēru (svinīgi solu)”, tātad Saeima te ir domāta kā Latvijas tautas priekšstāvība un tātad zvēr tās priekšā. No tā varēja izsecināt, ka zvērests tiek dots Saeimas sēdē, taču šo jautājumu detalizētāk mēs regulēsim Saeimas kārtības rullī. Kas attiecas uz pašu darbības vārdu, tad, kā jūs redzat, līdz otrajam lasījumam te bija vārdi “svinīgi solos”. Šī bija diezgan ilga diskusija par to, kādam tekstam ir jābūt - vai te ir jābūt vārdam “svinīgi” pirms vārda “solos”. Valodnieki uzskatīja, ka vārds “svinīgi” attiecas uz apstākļiem un ka pilnīgi pietiek ar to, ka ārpus šā zvēresta teksta ir norādīts, ka šis solījums tiek dots svinīgos apstākļos, svinīgā formā, svinīgā veidā, turpretī deputāti uzskatīja, ka vārdi “svinīgi solos” ir jālieto kopā. Taču būtisks grozījums bija tas, ka mēs pirmajā vietā nolikām vārdu “zvēru” uzskatot, ka semantiski darbības vārds “zvērēt” ir daudz stingrāks un daudz konkrētāks, vadoties pēc principa, ka solījumu var arī nepildīt vai solījums var nepiepildīties, bet zvērestu “lau˛”, un tā jau ir būtiska atšķirība. Un arī vēl tāds precizējums. Ja kāds nedrīkst zvērēt, tad viņam iekavās tiek piedāvāts alternatīvs variants - “svinīgi solos”, uz ko mēs vēlāk Saeimas kārtības rullī norādīsim detalizētāk, tomēr lielākajai daļai, es domāju, ir pieņemams vārds “zvēru”. Un tādējādi, ja da˛i savas dubultpilsonības, reliģiskās piederības vai kādu citu zināmu vai nezināmu apstākļu dēļ nevarēs lietot vārdus “es zvēru”, viņi to varēs aizvietot ar vārdiem “svinīgi solos”. Juridiskā komisija uzskatīja, ka deputātam nav nepieciešams kaut kādā veidā motivēt vienu vai otru izvēli un ka šajā ziņā ir atstājama deputāta paša brīva izvēle. (Starpsauciens: “Balsot!”) Tālākais teksts - “būt uzticīgs Latvijai”. Šeit vārdi “Latvijas Republikai” tika aizvietoti ar vārdu “Latvijai” - tātad ne tikai valstij, bet arī tautai - kā kopīgs, apvienojošs vārds. “Stiprināt tās suverenitāti un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu” - šajā zvēresta daļā mēs nekādus grozījumus neizdarījām. Valodnieki uzsvēra, ka vārds “stiprināt” attiecas nevis uz latviešu valodu kā valodu, bet gan uz jēdzienu “vienīgo valsts valodu”, akcentējot vārdu “vienīgo”. Arī vārdkopa “aizstāvēt Latviju kā neatkarīgu un demokrātisku valsti” palika bez grozījumiem. “Savus pienākumus pildīt godprātīgi un pēc labākās apziņas” - tātad šeit mēs papildinājām tekstu ar piedāvāto norādījumu uz savu pienākumu pildīšanu godprātīgi un pēc labākās apziņas, izvēloties nevis vārdu “izpildīt”, bet “pildīt”, nevis “sirdsapziņas”, bet “apziņas”, visādā ziņā uzskatot, ka šie vārdi ir juridiski precīzāki un valodnieciski labskanīgāki. Kas attiecas uz pēdējo zvēresta teikumu: “Es apņemos ievērot Latvijas Satversmi un likumus”, Juridiskā komisija pēc ilgstošām debatēm palika pie šā formulējuma, jo neuzskatīja, ka tas fakts, ka deputāts zvēr pildīt Latvijas Satversmi un likumus, kaut kādā veidā viņu pazemina attiecībā pret pārējiem pilsoņiem vai arī paaugstina attiecībā pret pārējiem pilsoņiem. No vienas puses, viņam tas ir jādara, bet, no otras puses, mēs nekā apkaunojoša vai slikta te nesaskatījām šādā zvēresta formulā. Un tādējādi es esmu jums noziņojis par šo Juridiskās komisijas variantu - 7. priekšlikumu, kuru mēs esam pieņēmuši, respektējot attiecīgi 1. , 2. , 3. , 4. un 6. priekšlikumu. Tāda bija mūsu motivācija, tāda ir mūsu izvēle. Tā ir notikusi mūsu viedokļu zināma tuvināšana, ņemot vērā apstākli, ka, bez šaubām, lai izdarītu grozījumus Satversmē, lai sasniegtu zināmu balsošanas kvorumu, mums ir nepieciešams zināms konsensus. Tāda bija mūsu diskusiju noteicošā vadlīnija. Mēs necentāmies pieņemt kādus priekšlikumus, ja attiecībā uz kādu no tiem komisijā nebija vienprātības. Paldies!".
- 2002_04_30_a-seq3 language "lv".
- 2002_04_30_a-seq3 speaker Linards_Mucins-1951.
- 2002_04_30_a-seq3 mentions Q822919.
- 2002_04_30_a-seq3 mentions Q211.