Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_04_30_a-seq29> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 2002_04_30_a-seq29 type Speech.
- 2002_04_30_a-seq29 number "29".
- 2002_04_30_a-seq29 date "2002-04-30".
- 2002_04_30_a-seq29 isPartOf 2002_04_30_a.
- 2002_04_30_a-seq29 spokenAs 27.
- 2002_04_30_a-seq29 spokenText "Cienījamie kolēģi! Latvijas Republikas pilsoņi! Es gribētu uzsvērt tādu lietu, ka, manuprāt, nepietiekami kvalitatīvi ir šoreiz strādājusi Juridiskā komisija. Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšlikums ir šāds (es to vēlreiz citēšu): “Valsts, pašvaldību un to institūciju darba valoda ir valsts valoda” vai plašākā veidā - “Valsts, pašvaldību un to institūciju darba valoda, lietvedībā un dokumentos lietojamā valoda ir valsts valoda. ” Tas ir apzināti veidots nevis kā alternatīva, bet kā papildinājums. Un, ja vien Juridiskā komisija būtu vēlējusies, viņa būtu daļēji atbalstījusi mūsu priekšlikumu un atbilstoši to savienojusi ar visām pārējām lietām, kas arī ir svarīgas, - ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā un ka pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi, un tā tālāk. Es gribētu uzsvērt: valdības partijas, visas kā viena, negribēja, lai būtu tāda situācija, ka tikai pašvaldībās kā lēmējinstitūcijās un tikai Saeimā jeb parlamentā, lēmējinstitūcijā, darba valoda, dokumentos un lietvedībā lietojamā valoda, ir latviešu valoda, tātad valsts valoda. Šo vēlmi - apzināti sašaurināt to jomu, kurā mēs Satversmē nostiprinām latviešu valodas kā valsts valodas nozīmi, - valdības partijas, visas kā viena, ir noraidījušas. Tāda ir arī Sociāldemokrātu savienības frakcijas priekšlikuma būtība, kuru mēs darījām zināmu jau tajā brīdī, kad kolēģi no valdības partijām nāca pie mums un vienojās ar mums par to, ka mēs atbalstām arī viņu priekšlikumus. Mēs skaidri un gaiši pateicām, ko mēs gribam panākt: mēs negribam veidot tādu situāciju, ka Satversmē valsts valodas statuss ir nostiprināts tikai divās lēmējinstitūcijās - Saeimā jeb parlamentā (pat ne Saeimas Kancelejā!), un pašvaldībā kā lēmējinstitūcijā (pat ne pašvaldību izpilddirekcijās!). Nemaz netiek runāts par Ministru kabinetu, Valsts prezidenta kanceleju, Valsts kontroli, tiesām un tā tālāk! Diem˛ēl nu mēs redzam, kāda ir valdības partiju griba. Mēs redzam to, cik ierobe˛ota ir valdības partiju gatavība attiecīgi nostiprināt Satversmē valsts valodas tiesības. Es gribētu vērst jūsu uzmanību arī uz to, ka Valsts valodas komisijas priekšsēdētāja Māra Zālīte šā gada 21. martā atsūtīja uz Saeimu mums un arī valdības partijām priekšlikumu, kurā ir burtiski tāds pats formulējums kā mums, Sociāldemokrātu savienībai. Abi priekšlikumi ir tapuši neatkarīgi viens no otra, bet formulējums tajos ir burtiski viens un tas pats! Es citēšu šo viņas priekšlikumu, kuru valdības partijas apzināti ir ignorējušas: “Valsts, pašvaldību, kā arī to institūciju darba valoda ir latviešu valoda. ” Kolēģi, mēs šeit redzam to, ka valdības partijas ir gatavas zināmā mērā nostiprināt ļoti šaurā, tiesa, nozīmīgā, jomā latviešu valodas spēku un intereses, bet nav spējīgas vienoties par nopietnu valodas aizsardzību un Satversmē pilnā apjomā nostiprināt šo Valsts valodas likumā fiksēto valsts valodas jomu. Tāda ir šī valdības partiju kļūda, to vājums, to “Ahileja papēdis”! Man aizvien liekas, ka diem˛ēl, virzoties uz NATO, droši vien atkal ir slēgti ar kādām starptautiskām institūcijām vai pasaules lielvarām kādi “līkopi”, attiecīgas vienošanās, kas nosaka, ciktāl Satversmē drīkst nostiprināt latviešu valodas statusu. Es vēlreiz uzsveru, ka diem˛ēl pašreiz tās statuss ir nostiprināts tikai lēmējinstitūcijās - tikai pašvaldībās un tikai parlamentā, tātad divās ļoti šauras dabas institūcijās. Es gribētu šo jautājumu sasaistīt ar to, ka kopš 1998. gada, kad tika pieņemti grozījumi Valsts valodas likumā, ir tikai mazināta latviešu valodas kā valsts valodas aizsardzība, ieskaitot arī privāto uzņēmējdarbību, un arī vēlāk Ministru kabineta izdotajos noteikumos nr. 296 ir valsts valodas aizsardzības joma stingri samazināta, pat tādā mērā, ka tas skar patērētāju tiesību aizsardzību. Tas attiecas uz tādām profesijām kā...".
- 2002_04_30_a-seq29 language "lv".
- 2002_04_30_a-seq29 speaker Egils_Baldzens-1960.
- 2002_04_30_a-seq29 mentions Q822919.
- 2002_04_30_a-seq29 mentions Q211.
- 2002_04_30_a-seq29 mentions Q20557228.
- 2002_04_30_a-seq29 mentions Q7184.
- 2002_04_30_a-seq29 mentions Q2335963.
- 2002_04_30_a-seq29 mentions Q11815198.