Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_04_30_a-seq27> ?p ?o. }
Showing items 1 to 9 of
9
with 100 items per page.
- 2002_04_30_a-seq27 type Speech.
- 2002_04_30_a-seq27 number "27".
- 2002_04_30_a-seq27 date "2002-04-30".
- 2002_04_30_a-seq27 isPartOf 2002_04_30_a.
- 2002_04_30_a-seq27 spokenAs 77.
- 2002_04_30_a-seq27 spokenText "Cienījamie deputāti! Par Satversmes 21. pantu nekādi priekšlikumi netika izteikti. Satversmes 101. pantā ir piedāvāti četri grozījumu varianti. Es aicinu ieskatīties atsevišķi izdalītajā lapiņā, kur tie ir sakārtoti nedaudz citādākā secībā. Sociāldemokrātu savienības frakcija piedāvā mums alternatīvu 8. un 9. priekšlikumu, kurā nedaudz citādāk ir interpretēta valsts valoda un tās lietošana ne tikai pašvaldībās, bet arī valsts, pašvaldību un to institūcijās. Un otrajā variantā: “Valsts, pašvaldību un to institūciju darba valoda, lietvedībā un dokumentos lietojamā valoda ir valsts valoda. ” Kāpēc Juridiskā komisija neatbalstīja šos abus priekšlikumus? Pirmām kārtām tāpēc, ka 101. pantā mēs runājam par pašvaldībām. Tātad, no vienas puses, ņemot vērā mūsu Satversmes lakonisko stilu, rodas nelielas problēmas sakarā ar to, ka varbūt ļoti detalizēti nav iespējams atrisināt pašvaldību jautājumus mūsu Satversmē, taču tajā pašā laikā ir iespējams nedaudz kompensēt šo problēmu. Es domāju, ka šis variants, kuru šobrīd ir piedāvājusi Juridiskā komisija 11. priekšlikumā, integrējot tajā arī Juridiskā biroja variantu un to nedaudz precizējot, tomēr gan juridiski, gan loģiski ir pats labākais. Pirmām kārtām attiecībā uz valsts institūciju darba valodu mums jau darbojas Satversmes 4. pants, lai gan tajā pašā laikā mēs zinām, ka eksistē vesela rinda nianšu. Attiecībā uz valsts valodu ir nianses tiesu sistēmā attiecībā uz da˛ādiem dokumentiem, ko nosūta vai saņem valsts institūcijas, izmantojot ne valsts valodu. Vēl, protams, ir arī citas problēmas, teiksim, likumā ir noteikta citādāka kārtība nekā citās tiesu varai piederīgās institūcijās, kad apliecina, nostiprina vai kā citādāk risina jautājumus ar dokumentiem, kuri tiek izmantoti ārzemēs vai tiek sastādīti ne tikai valsts valodā. Tādējādi Juridiskā komisija uzskatīja, ka vārdam “valsts” nav vietas šajā pantā, kur mēs pamatā runājam par pašvaldībām un kur priekšlikuma iesniedzēju doma, iesniedzot šos labojumus, bija attīstīt tieši šo pašvaldību problēmu, un tāpēc te nevajadzētu sākt risināt valsts jautājumus. Otrām kārtām vārds “institūcija” nav pati labākā vai Satversmes stilam atbilstoša terminoloģija, jo mēs šeit ar vārdu “institūciju” saprotam ļoti plašu jēdzienu, un praksē tās varētu būt, teiksim, arī privātas institūcijas. Tātad mēs redzam, ka Satversme, ņemot vērā tās nedaudz savdabīgo izteiksmes veidu, nekad nelieto šādu vārdu, tā lieto vārdu “iestāde”. Un ar vārdu “iestāde” saprot ne tikai to šauro, tiešo jēdzienu “iestāde”, bet arī “iestādi” plašākā nozīmē - tādā, kādā mēs šodien likumdošanā lietojam vārdu “institūcija”. Mēs neuzskatām, ka šobrīd mums vajadzētu saraibināt Satversmi ar divējāda tipa terminiem - gan “iestādi”, gan “institūciju” -, jo tad juristiem un pārējiem, kuri interpretē un lieto Satversmi, rastos jautājums - ar ko tad iestāde, kas minēta kādā citā pantā, atšķiras no institūcijas, kas būtu minēta 101. pantā. Tādēļ mēs šādu terminoloģijas uzlabojumu vai maiņu diem˛ēl nevarējām ņemt vērā. Mums likās, ka mūsu atbalstītais formulējums - “Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda” -, kāds tas bija arī pirmajā lasījumā, ir pietiekami labs. Mēs uzskatījām, ka nevaram pieņemt arī Juridiskā biroja priekšlikumu. Valodnieki, kuri aktīvi piedalījās mūsu komisijas darbā (konkrēti, akadēmiķe Skujiņa), norādīja, ka pareizākas izteiksmes labad teksts ir jāsadala divos teikumos: “Pašvaldības ievēlē pilntiesīgi Latvijas pilsoņi. Pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda. ” Īsi, skaidri, saprotami! Nebūs vairs vietas diskusijām, pārpratumiem un da˛ādiem kalambūriem, kādus sevī varbūt ietvēra tas viss, kas mums iepriekš tika piedāvāts. Tātad attiecībā uz 101. pantu es aicinu jūs atbalstīt 11. - Juridiskās komisijas priekšlikumu - un neatbalstīt 8. , 9. un 10. priekšlikumu.".
- 2002_04_30_a-seq27 language "lv".
- 2002_04_30_a-seq27 speaker Linards_Mucins-1951.
- 2002_04_30_a-seq27 mentions Q211.