Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_04_11-seq27> ?p ?o. }

• 2002_04_11-seq27 type Speech.
• 2002_04_11-seq27 number "27".
• 2002_04_11-seq27 date "2002-04-11".
• 2002_04_11-seq27 isPartOf 2002_04_11.
• 2002_04_11-seq27 spokenAs 125.
• 2002_04_11-seq27 spokenText "Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godājamie Saeimas deputāti! Cienījamais izglītības un zinātnes ministr Kārli Greiškalna kungs un cienījamais bijušais izglītības un zinātnes ministr Māri Vītola kungs! Visa Latvijas prese, visi masu saziņas līdzekļi, radio un televīzija pēdējā laikā runā par to, cik ļoti nepieciešams ir ieklausīties gan sabiedrisko organizāciju viedoklī, gan Saeimas deputātu viedoklī, gan jebkura cita Latvijas iedzīvotāja viedoklī, kuri ir pret Saules dārza privatizāciju. Vēl vairāk! Ja mēs atskatāmies uz savu vēsturi - un tāda bija vēsture visā Eiropā - , tad redzam, ka 19. un 20. gadsimta mijā sabiedrība, demokrātiskā sabiedrība, kas toreiz sāka vēl tikai veidoties un pilnveidoties, saprata, ka sabiedrībai pašai savā rīcībā un savā apsaimniekošanā ir nepieciešami brīvi zemes gabali, it sevišķi tajās vietās, kur pašā dabā bija, kā mēdz teikt, Dieva roka ielikusi savu skaistumu, lai šo skaistumu varētu redzēt visa sabiedrība, ne tikai atsevišķi šīs sabiedrības locekļi, kuriem kabatā ir pietiekami daudz naudas, lai baudītu gan dabas skaistumu, gan citus jaukumus. Līdz ar to šī vēsturiskā atmiņa mums varētu visos laikos būt par pamatu rīcībai. Arī šodien. Raugoties uz to, kas notiek Latvijas Republikā pašlaik, mēs jūtam, ka ir sācies lūzuma punkts. Proti, ja šāda situācija ar šādas vietas privatizāciju būtu bijusi 90. gadu vidū, tad, es gandrīz vai varu saderēt, ne gailis pakaļ nedziedātu - šis gabals tiktu privatizēts, un mēs tad varētu tiesāties, cik gribētu, bet nebūtu vairs mūsu spēkos tur kaut ko mainīt. Ir bijusi 12 gadus ilga, ārkārtīgi smaga pieredze - redzējām, ka tā politiskā elite, kas pieder gan pie likumdevējvaras, gan pie izpildvaras, norobežojas no sabiedrības viedokļa un diemžēl neievēro sabiedrības viedokli. Nu sabiedriskās organizācijas un arī katra persona atsevišķi jau savlaicīgi mēģina panākt savu taisnību. Šoreiz par to, ka mēs dzirdējām, ka arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Greiškalns publiski Latvijas televīzijā pauda savu vēlmi tomēr ievērot sabiedrības viedokli, mēs varam teikt lielu paldies daudziem cilvēkiem, it sevišķi tiem entuziastiem Mežaparka attīstības biedrībā, kuri jau pirms diviem gadiem (es uzsveru - pirms diviem gadiem!) sāka cīnīties nevis par savām personiskajām interesēm, bet par tās dzīves telpas interesēm, kurā viņi paši dzīvo, un kuri prot novērtēt, cik tas ir būtiski ne tikai Rīgas, bet visas Latvijas iedzīvotājiem. Iedomāsimies vienkāršu situāciju: ja Dziesmusvētku laikā, kad Mežaparka Lielajā estrādē sapulcējas desmitiem tūkstošu dziedātāju no visas Latvijas un skatītāji no visas Latvijas, nebūs iespējas piekļūt Ķīšezera krastam (līdzīgi kā tas šodien ir Lielupes krastā un daudzviet jūras piekrastē), cilvēkiem būs jānoskatās pāri sētām. Atcerieties, kā kādreiz senos laikos, pagājušā gadsimta sākumā, 1913. gadā, Latvijas iedzīvotāji ziedoja līdzekļus, lai varētu visa sabiedrība lietot dabas skaistos stūrīšus! Līdz ar to te ir kaut kas vairāk par šīs milzīgās dokumentu paketes izvērtēšanu! Šī dokumentu pakete bija mūsu rīcībā, kad mēs iesniedzām deputātu pieprasījumu. Ļoti godātie kolēģi, es ļoti aicinu balsot “par” šo deputātu pieprasījumu un nerādīt Latvijas iedzīvotājiem to cinismu, ka mēs pilnīgi nerēķināmies ar sabiedrības viedokli! Es vēlreiz atgādināšu šā mūsu deputātu pieprasījuma saturu. Mūsu deputātu pieprasījums skan tā: “Likvidējot Jauno dabas draugu centru Saules dārzs un nododot privatizācijai tā ēkas un teritoriju, netiek ievērots Latvijas Republikas Satversmes Satversmes 105. pants - “Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm”. Privatizācijai nodotā Saules dārza teritorija sadalīta vairākos gruntsgabalos nelikumīgi. Šajā teritorijā pirms zemesgabalu dalīšanas un teritorijas izbūves nav izstrādāts detālais plānojums: tātad netiek ievērota kārtība, ko nosaka Ministru kabineta 2000. gada 5. decembra Noteikumi par teritorijas plānojumiem…” Mūsu jautājumi ir sekojoši. Pirmais jautājums. Kāpēc netiek ievērots Latvijas Republikas 105. pants un tādējādi arī sabiedrības intereses Saules dārza privatizācijas jautājumā? Otrais jautājums. Kāpēc tika pieļauta Saules dārza teritorijas gruntsgabalu nelikumīga dalīšana? Un trešais jautājums. Kāpēc situācija ar Saules dārza nodošanu privatizācijā netiek izvērtēta pēc būtības (es uzsveru - pēc būtības!) un kāpēc valdības lēmums ir pretrunā ar vairākiem tiesību aktiem? Es pieļauju varbūtību, ka arī šodien no Saeimas tribīnes droši vien izglītības un zinātnes ministrs nāks klajā ar to, ka šis jautājums ir pārskatāms un zemes gabals nebūtu nododams privatizācijai. Tomēr es atgādinu, ka bijušais izglītības un zinātnes ministrs Māris Vītols pirms diviem gadiem, 2000. gada 4. aprīlī, atbildot Mežaparka attīstības biedrībai, apgalvoja, ka pieteikumi attiecībā uz Saules dārza teritorijas apsaimniekošanu tikšot izskatīti un izvērtēti un priekšroka tikšot dota projektiem, kuri paredz iespējas arī turpmāk šajā teritorijā un ēkās organizēt darbu ar bērniem un pedagogiem vides izglītībā un nodrošināt telpas un teritoriju mazpulku darbībai. Un es uzsveru pēdējo teikumu, ko jūs, Vītola kungs, savā atbildē rakstījāt: “Saules dārza teritoriju nav plānots pārdot vai nodot privātīpašniekiem. ” Tāda bija toreizējā iecere. Jā, juridiski jūs neesat grasījušies šo teritoriju pārdot vai nodot privātīpašniekiem, tomēr notiek privatizācija. Juridiski jums ir taisnība, bet, ja jūs šādi atbildējāt Mežaparka attīstības biedrībai, kura ir sabiedriska organizācija un ir bez izcila jurista līdzdalības, tad principā jūs toreiz nebijāt šiem cilvēkiem izskaidrojis reālos nodomus, kādi bija Izglītības un zinātnes ministrijai. Šajā situācijā, es pieņemu, sabiedrības viedoklis gūs virsroku. Vai šī situācija nav mums visiem par mācību, ka nedrīkstētu ciniski izturēties pret sabiedrības interesēm? Es ļoti labi saprotu tos cilvēkus no SIA “Ķeizarmežs”, kuri vēlējās iegūt savā īpašumā šo zemes gabalu. Ja tas nebūtu ziedojums - par sabiedrības saziedotiem līdzekļiem šis zemes gabals tika iegādāts pirms 100 gadiem -, tad mums būtu daudz, daudz grūtāk aizstāvēt iedzīvotāju intereses. Principā, teorētiski, gan valstij, gan pilsētai ir tiesības pat visskaistākos dabas stūrīšus nodot privatizācijai un ļaut tur darboties cilvēkiem, kas ar privāto iniciatīvu, ar augstiem investīciju līdzekļiem spēj tur darīt visdažādākās lietas, tomēr tas jautājums nav izspriežams tikai vienā ministrijā, ļoti šaurā cilvēku lokā. Ja šajā situācijā jūs būtu konsultējušies kaut vai ar Mežaparka iedzīvotājiem, kaut vai ar tiem cilvēkiem, kuri visplašāk pārstāv sabiedrības grupas, kas apciemo Ķīšezera krastus, tad varbūt varētu būt iespējams kompromiss jautājumā par to, ka attiecīgie zemes gabali - ne šie, bet tie, kas ir citās vietās, - tiek pārdoti un iegūtie līdzekļi ieguldīti Mežaparka attīstībā. Taču, rīkojoties šādā veidā - par ļoti lētu cenu pārdodot, praktiski uzdāvinot vienam privātīpašniekam zemi -, mēs varam nonākt tiktāl, ka tas kauns to acīs, kas to būs darījuši, būs ļoti liels. Bet es redzu, ka nevienam jau tā īsti sirds nesāp, jo tie cilvēki, kas ir izdarījuši šādas lietas, acīmredzot citādi uztver tās ētiskās kategorijas, par kurām pašlaik, pirms vēlēšanām, tiek ļoti daudz runāts. Nu jāteic tā: paldies Dievam, ka tuvojas vēlēšanas! Ja netuvotos vēlēšanas, tad es esmu pārliecināta, arī šis Mežaparka stūrītis tiktu privatizēts tāpat, kā mēs to esam pieredzējuši daudzas reizes ar visdažādākajām lietām. Sarakste starp ministrijām un sabiedriskajām organizācijām - to skaitā ir arī “Delna” un “Sorosa fonds” -, kas ir iesaistījušās šajā lietā, ir pietiekami nopietna. Tie ir biezi sējumi. Tur ir izvērtēta visdažādāko darbību likumība. Es tomēr aicinu: domāsim arī par ētiskām kategorijām, ne tikai par to, vai viss simtprocentīgi atbilst likumam! Jā, likumā patiešām nekur nav ierakstīts, ka kādreizējie sabiedrības ziedojumi, arī tie, kas ir zemes īpašuma veidā un ēku veidā, nebūtu privatizējami. Tomēr likumam ir ne tikai burts, bet arī gars. Es aicinu jūs, izvērtējot šā darījuma likumību, domāt ne tikai par likuma burtu, bet arī par tā garu! Mums būtu jāstrādā un jādzīvo, domājot ne tikai par šā mirkļa interesēm. Jāmēģina raudzīties uz priekšu un domāt arī par saviem bērniem un mazbērniem un neiznīcināt to, ko darīja mūsu vectēvi un vecmāmiņas 19. un 20. gadsimta mijā, iedami līdzi visas Eiropas tendencei - domāt par visas sabiedrības locekļu interesēm! Aicinu atbalstīt mūsu deputātu pieprasījumu, lai patiešām tās institūcijas, kas ir atbildīgas par situācijas tālāko risinājumu, pieņemtu sabiedrības interesēm atbilstošu lēmumu.".
• 2002_04_11-seq27 language "lv".
• 2002_04_11-seq27 speaker Viola_Lazo-1954.
• 2002_04_11-seq27 mentions Q822919.
• 2002_04_11-seq27 mentions Q211.
• 2002_04_11-seq27 mentions Q2660080.
• 2002_04_11-seq27 mentions Q193089.
• 2002_04_11-seq27 mentions Q52371.
• 2002_04_11-seq27 mentions Q29955809.
• 2002_04_11-seq27 mentions Q28195295.
• 2002_04_11-seq27 mentions Q1576080.
• 2002_04_11-seq27 mentions Q16363845.