Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_04_11-seq25> ?p ?o. }

• 2002_04_11-seq25 type Speech.
• 2002_04_11-seq25 number "25".
• 2002_04_11-seq25 date "2002-04-11".
• 2002_04_11-seq25 isPartOf 2002_04_11.
• 2002_04_11-seq25 spokenAs 125.
• 2002_04_11-seq25 spokenText "Cienījamie kolēģi! Protams, nav nekas jauns, ka jūs noraidāt to, kas jums nepatīk, un it sevišķi tad, ja to veikuši jūsu ministri vai dažādas citas pilnvarotās personas. Varbūt atradīsies arī kāds jauns barons, kurš vēlēsies privatizēt pat Doma laukumu, un par to nebūs ko brīnīties. Astoņu gadu laikā ticis privatizēts viss, ko vien var privatizēt, - bērnudārzi, bibliotēkas, kultūras nami, ceremoniju zāles, kur notika laulību reģistrācijas, kopmītnes un tā tālāk. Un kas tad tagad notiek? Tagad ir attapušies: jā, to privatizēt tā kā nevajadzēja! Tagad tas viss ir vajadzīgs. Un tagad tas viss ir jāatpērk. Protams, te ļoti lielā mērā tika veikta spekulācija, paņemot to visu par santīmiem, jo tika izmantoti privatizācijas sertifikāti, kuru cenu no 28 latiem bija nolaista līdz 40 santīmiem. Tad jau varēja ļoti labi iedzīvoties. Tāpat arī Jūras medicīnas aprūpes centru nopirka par 45 tūkstošiem, lai gan tas ar visu aprīkojumu maksā vismaz 2 miljonus latu. Un tā tas turpinās arī tagad. Saules dārzs - tas ir katra rīdzinieka īpašums. Jūs varat smieties vai nesmieties, bet mūsu priekšteči bija gudrāki, jo viņi pagājušā gadsimta sākumā savāca šo naudu un nopirka to zemes pleķi. Un tagad, protams, Ministru kabinetā, ministrijās atradās gudrāki cilvēki, kuri gribēja šo Saules dārza teritoriju paņemt sev - privatizēt par tiem pašiem sertifikātiem, kuru uzpirkts ir miljoniem, un tad, attiecīgi to aprīkojot, pārdot tūkstošreiz dārgāk. Protams, tad tiem 150 miljonāriem, kuri ir Latvijā, pievienosies vēl varbūt kāds viens vai desmit. Taču tas ir rīdzinieku īpašums, un nevienam nevajag sildīt nagus tur, kur nevajag! Un arī tagad ir jāzina tas, ko zināja jau mūsu priekšteči, kuriem nebija tādas izglītības, kāda tagad ir tiem speciālistiem, kuri nodarbojas ar privatizāciju Latvijā. Mūsu priekšteči saprata, ka pie pilsētas ir jābūt teritorijām, kur var atpūsties paši rīdzinieki un kur var atpūsties bērni. Mēs tagad redzam Vērmanes dārzu, kur atnāk atpūsties bērni un veci cilvēki, bet viņi nezina vienu - to, ka tā ir ar automobiļu izplūdes gāzēm ļoti piesātināta vieta Rīgā, tādējādi - ekoloģiski visnetīrākā vieta. Jūs paskatāties, kā aug tie koki! Un pat puķes negrib ziedēt, tāpēc Saules dārzs un tā teritorija bērniem ir vajadzīga. Bērniem ir jāatpūšas, un arī pieaugušajiem jāatpūšas. Visi nevar aizbraukt uz Jūrmalu, jo elektrisko vilcienu biļešu cenas ir kļuvušas augstākas. Un, otrkārt, arī Jūrmalā parādās cilvēki, kuri grib jau jūras krastu privatizēt. Un tagad atcerēsimies vēl to, ka Izglītības un zinātnes ministrija, kuras pārraudzībā ir pāri par 225 objektiem 7,5 miljonu latu vērtībā, nezin kāpēc 2001. gadā bija aizmirsusi, ka tādas vērtības tai ir. Un arī jau pirms tam tas bija tā kā aizmirsts, pie viena tas tika arī noslēpts, tā ka mums ir jālemj par Saules dārza likteni. Tam ir jāpaliek visu rīdzinieku īpašumā un tas ir jānodod apsaimniekošanai Rīgas Domei, nevis kaut kādām mistiskām personām, kuras jau tā ir paņēmušas diezgan daudz zemes apsaimniekošanā un ne vienmēr tiek galā. Ļoti interesants jautājums bija arī par Daugavas sporta namu. Tikai ļoti aktīvā darbība, ko Misas kungs veica Rīgas Domē kā deputāts, ļāva šim namam palikt rīdzinieku īpašumā, jo arī tur bija parādījušās prominentas personas, kurām ļoti gribējās par dažiem tūkstošiem latu paņemt šo skaisto ēku un pēc tam izmantot savām vajadzībām. Tas, ka bērniem ir vajadzīgas sporta zāles, sporta laukumi, baseini, diemžēl nevienu neinteresē, it sevišķi tos, kuri nodarbojas ar privatizāciju. Un tāpēc, cienījamie kolēģi, mums ir jāatbalsta tas, ka Saules dārzam ir jāpaliek valsts īpašumā un ka tas ir jānodod apsaimniekošanā Rīgas Domei. Tas ir jāsaved kārtībā, lai bērni kopā ar saviem vecākiem tur var aizbraukt un atpūsties šinī skaistajā vietā. Tiem cilvēkiem, kuri cenšas visas labākās vietas pārķert, nopirkt vai privatizēt, vajadzētu kādreiz varbūt arī apstāties un padomāt. Nevar jau visiem rīdziniekiem tik ļoti nodarīt pāri, kaut kas ir jāatstāj arī rīdziniekiem un nākamajām paaudzēm. Būtu ļoti svētīgi pamācīties no Austrijas. Austrijā valsts vai pašvaldību īpašumā ir 60% visdažādāko īpašumu. Tās ir celtnes, tie ir parki, tās ir atpūtas vietas, un pie pirmās izdevības viņi to vēl piepērk klāt. Viņi to atstās nākamajām paaudzēm, jo ne vienmēr tas, kurš ir kaut ko privatizējis, arī godprātīgi izlietos savu mantu. Viņš vienmēr būs barons, jo to, ko viņš ir nopircis, viņš, protams, neatdos koplietošanai. Tāpēc, cienījamie kolēģi, es lūdzu jūs atbalstīt deputātu pieprasījumu, lai mēs panāktu to, ka Saules dārzs paliek valsts īpašumā, un lai to apsaimnieko Rīgas Dome. Paldies.".
• 2002_04_11-seq25 language "lv".
• 2002_04_11-seq25 speaker Leons_Bojars-1939.
• 2002_04_11-seq25 mentions Q211.
• 2002_04_11-seq25 mentions Q957126.
• 2002_04_11-seq25 mentions Q2660080.
• 2002_04_11-seq25 mentions Q40.
• 2002_04_11-seq25 mentions Q47182.
• 2002_04_11-seq25 mentions Q2464804.