Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_04_10_a-seq91> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 2002_04_10_a-seq91 type Speech.
- 2002_04_10_a-seq91 number "91".
- 2002_04_10_a-seq91 date "2002-04-10".
- 2002_04_10_a-seq91 isPartOf 2002_04_10_a.
- 2002_04_10_a-seq91 spokenAs 22.
- 2002_04_10_a-seq91 spokenText "Cienījamie kolēģi! Satversmes 4. pants jau nosaka, ka valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda, un tāpēc nav nepieciešams katrā Satversmes pantā atkārtot, ka viss tur minētais notiek latviešu valodā. Šāda pieeja vienkārši liecina par sliktu juridisko stilu un rada nepamatotu liekvārdību, kas nav raksturīga Latvijas Republikas Satversmei. Bez tam Satversmes grozījumos tiek īpaši izcelta darba organizācija vienīgi Saeimā un pašvaldībās, bet nav pieminētas, piemēram, tiesas, citas pārvaldes institūcijas, teiksim, Ministru kabinets, kurā darba valoda tiek regulēta Valsts valodas likuma līmenī. Cienījamie kolēģi, arī Valsts prezidentam Satversme neuzliek pienākumu savu darbu organizēt valsts valodā. Šāda atšķirīga attieksme pret dažādām valsts institūcijām nav ne saprotama, ne izskaidrojama. Nav loģiski arī tas, ka Satversmē vispār nav noteikta pašvaldību vieta un loma Latvijas valstī, bet grozījumu autori jau steidzas reglamentēt Satversmē neminētas pārvaldes institūcijas darba organizācijas jautājumus. Šāda pieeja atgādina zirga jūgšanu ratu otrā galā. Varbūt tomēr ievērosim elementāru likumdošanas secību un vispirms iekļausim Satversmē sadaļu par pašvaldībām, kura tiek gatavota jau vismaz piecus gadus? Ierakstot Satversmē normu, ka pašvaldības arī turpmāk vēlēs vienīgi Latvijas pilsoņi, tiek naivi cerēts, ka arī pēc iestāšanās Eiropas Savienībā Latvijas valstī nekas nemainīsies. Varu droši apgalvot, ka šis deklaratīvais ieraksts ne reizi netiks piemērots, jo līdz tuvākajām pašvaldību vēlēšanām 2005. gadā tas tiks mainīts. Latvijas pašvaldības vēlēs gan Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, gan, cerams, arī Latvijas nepilsoņi. Tikpat dumji ir apgalvot, ka pēc iestāšanās Eiropas Savienībā mainīšoties arī jēdziena “pilsonis” izpratne - ar to sapratīšot arī Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņus. Tad kāpēc gan ne visas pasaules pilsoņus? Tāpēc šīs ākstīšanās mērķis ir politiski īslaicīgs - nacionālistiski noskaņotus pilsoņus pirms 8. Saeimas vēlēšanām nomierināt un ierādīt Latvijas nepilsoņiem viņu īsto vietu, tas ir: “Neceriet, ka Latvijā sāksies patiesa sabiedrības integrācija!” Abi šie mērķi, raugoties no ilglaicīgas politiskās stratēģijas viedokļa, ir nožēlojami. Vēlreiz ir jāatkārto, ka Igaunija un Lietuva ir izvēlējusies pilnīgi citādu pieeju. Šajās valstīs arī nepilsoņi tiek iesaistīti valsts pārvaldē.".
- 2002_04_10_a-seq91 language "lv".
- 2002_04_10_a-seq91 speaker Juris_Sokolovskis-1976.
- 2002_04_10_a-seq91 mentions Q822919.
- 2002_04_10_a-seq91 mentions Q211.
- 2002_04_10_a-seq91 mentions Q37.
- 2002_04_10_a-seq91 mentions Q191.
- 2002_04_10_a-seq91 mentions Q193089.
- 2002_04_10_a-seq91 mentions Q458.