Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_04_10_a-seq9> ?p ?o. }

• 2002_04_10_a-seq9 type Speech.
• 2002_04_10_a-seq9 number "9".
• 2002_04_10_a-seq9 date "2002-04-10".
• 2002_04_10_a-seq9 isPartOf 2002_04_10_a.
• 2002_04_10_a-seq9 spokenAs 98.
• 2002_04_10_a-seq9 spokenText "Augsti godātais prezidij! Cienītie kolēģi deputāti! Man ir patiess prieks, ka šodien Saeima ir pievērsusies šim tik ļoti svarīgajam jautājumam, un paldies Barčas kundzei par tik apjomīgo referātu un par sistēmas visaptverošu analīzi. Barčas kundze savā ziņojumā pieskārās daudz plašākiem jautājumiem nekā tie, kuri ir šeit minēti Saeimas lēmuma projektā. Viņa pieskārās gan darba algas jautājumiem, gan pakalpojumu pieejamībai, gan slimokasu sistēmai. Es šajā savā pirmajā uzstāšanās reizē gribētu runāt tikai par tiem jautājumiem, kuri ir minēti šajā Saeimas lēmuma projektā. Protams, ļoti svarīgs jautājums ir arī slimokasu sistēmas izveide, taču sakarā ar to, ka 1995. gada 16. maijā Ministru kabinets skatīja konceptuālo ziņojumu par veselības apdrošināšanas ieviešanu un slimokasu sistēmas izveidi, par kuru referēja Apiņa kungs, kas uzstājās arī šeit debatēs, tad es slimokasu sistēmas analīzi atstāšu uz vēlāku laiku. Tiešām Ārstniecības likuma 6. pantā ir noteikts, ka pacientam, viņa tuvākajiem radiniekiem, likumīgajiem pārstāvjiem, aizbildņiem un aizgādņiem ir tiesības brīvi izvēlēties ārstniecības iestādi un ārstu, bet tajā pašā laikā šā likuma 4. pants nosaka, ka medicīnas pakalpojumu apjomu un kārtību nosaka Ministru kabinets. Savukārt veselības aprūpes finansēšanas noteikumi un citi normatīvie akti nosaka veselības aprūpes finansēšanas kārtību, apdrošināšanas līdzekļu un citu veselības aprūpei paredzēto līdzekļu saņemšanu, un līdz ar to veidojas tāda situācija, ka, no vienas puses, Ārstniecības likumā ir runāts par šo brīvo izvēli, bet, no otras puses, tiek runāts par pakalpojumu saņemšanas apjomu. Ne velti likumdevējs par šiem diviem principiem ir runājis divos atsevišķos pantos. Tieši tāpēc arī Ministru kabinets ir pieņēmis veselības aprūpes finansēšanas noteikumus, kuros ir noteicis gan šo pakalpojumu loku, gan tās personas, kuras ir tiesīgas saņemt šo pakalpojumu apjomu, gan arī struktūru, kādā veidā tas notiek, iesaistot Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūru un slimokases. Un līdz ar to pacientiem ir šādas iespējas. Pirmām kārtām ar šiem normatīvajiem dokumentiem ir noteikts, ka katram pacientam ir jābūt pierakstītam pie sava ģimenes ārsta, lai saņemtu primāro veselības aprūpi. Ja nepieciešams, ģimenes ārsts nosūta pacientu pie speciālista. Ir noteikti arī vairāki speciālisti, pie kuriem var griezties bez ģimenes ārsta nosūtījuma, un tāds ir zobārsts, fiziopulmonologs, psihiatrs, narkologs, dermatovenerologs un endokrinologs, un pašreiz Labklājības ministrijā tiek skatīts jautājums par šā saraksta paplašināšanu. Ja tas ir nepieciešams, primārās veselības aprūpes ārsts vai speciālists nosūta pacientu uz kādu konkrētu ārstniecības iestādi, bet, protams, saglabājoties esošajai struktūrai, kad katra slimokase ir ieinteresēta nodrošināt ar pakalpojumiem savas ārstniecības iestādes, bieži vien pacientus nerekomendē sūtīt uz to ārstniecības iestādi, kuras pakalpojumi maksā dārgi un kur ir augstas tehnoloģijas, bet piedāvā izvēlēties ārstēšanu savā lokālajā slimnīcā, kur visas izmaksas ir lētākas, un tamdēļ, ja pacients grib izvēlēties šo slimnīcu, pastāv iespēja, ka būs jāstāv tā saucamajā gaidītāju rindā. Un līdz ar to pacientam pastāv šādas izvēles iespējas: saņemt veselības aprūpes pakalpojumus attiecīgā rajona ārstniecības iestādē, kuras pakalpojumi ir attiecīgi lētāki, un gaidīt rindā vai saņemt veselības aprūpes pakalpojumus paša izvēlētā ārstniecības iestādē, nodrošinot samaksu no kāda sponsora, trešās personas vai no saviem līdzekļiem. Ir ieviesta arī sistēma, kādā veidā var izskatīt pārkāpumus, pieļautās kļūdas vai atklāt ierobežojumus. Ja aprūpes ārsts vai speciālists ierobežo savu pacientu tiesības, ja ģimenes ārsts neizraksta medikamentus vai nenosūta uz ārstniecības iestādi, tad pacientam ir tiesības izvēlēties citu ģimenes ārstu. Bez tam viņam ir tiesības griezties arī kontrolējošajā institūcijā, jo Ārstniecības likuma 10. pantā ir noteikts, ka veselības aprūpes profesionālo un darbspējas ekspertīzes kvalitāti ārstniecības iestādēs kontrolē Medicīniskās aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija, kas darbojas saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem. Pagājušajā gadā šī inspekcija ir saņēmusi 331 sūdzību par ārstu, galvenokārt par primārās aprūpes ārstu, profesionālās darbības kvalitāti un 68 - 70% no šīm sūdzībām ir bijušas pamatotas, un, tā kā Saeimas lēmuma projektā ir teikts, ka Ministru kabinetam vajadzētu mēneša laikā izvērtēt šā 6. panta piemērošanas iespējas, tad mēs to varam darīt, un tas neradīs nekādus sarežģījumus. Jebkurā gadījumā es gribu pateikt to, ka šī pakalpojumu pieejamība ir jāsabalansē ar reālajām finansiālajām iespējām. Saeimas lēmuma projekta 2. punkts nosaka, ka nekavējoties jāsāk izstrādāt un līdz šā gada 1. septembrim jāiesniedz Ārstniecības finansēšanas likums. Man bija interesanti paskatīties, kā tas notika 1995. gadā, kad valdība lēma, ka ir nepieciešams Veselības finansēšanas likums, taču pēc tam notika daudzas un dažādas diskusijas, un tā līdz pat šim laikam šāds likums nav pieņemts, bet veselības finansēšanas sistēma darbojas, pamatojoties uz Ministru kabineta noteikumiem. Šajā valdības deklarācijā ir arī ierakstīts, ka valdībai ir jāizstrādā Veselības aprūpes likums, un tad, kad mēs sākām strādāt pie šā dokumenta un kad to pirmo reizi izskatīja Ministru kabinetā, parādījās jautājums par to, ko tad mēs īsti vēlamies pateikt, kā tas viss būs sabalansēts ar citiem normatīvajiem aktiem un kā kopumā izskatīsies visa šī medicīnas likumdošanas hierarhija, tāpēc Labklājības ministrija sagatavoja un vakar Ministru kabinetā tika izskatīta normatīvo aktu sistēma veselības aizsardzības jomā. Šis normatīvais konceptuālais dokuments tika atbalstīts, un Ministru kabineta sēdē tika pieņemts lēmums, ka līdz 1. augustam valdībā ir jāiesniedz Veselības finansēšanas likuma projekts. Pa vienu mēnesi valdība var šo jautājumu izskatīt, un līdz 1. septembrim tas var nonākt arī Saeimā. Šajā likumā ir paredzēts noteikt pirmām kārtām veselības aprūpes finansēšanas sistēmas pamatprincipus, veselības aprūpes finansēšanas avotus un finansu plūsmas mehānismu. Jānosaka ir to personu loks, kas tiesīgas saņemt valsts garantētos veselības aprūpes pakalpojumus, jānosaka no valsts budžeta līdzekļiem finansējamo veselības aprūpes pakalpojumu apmaksas kārtība, kā arī veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēja un veselības aprūpes finansu līdzekļu administrētāju savstarpējo līgumu noslēgšanas kārtība. Jānosaka arī investīciju piesaiste veselības aprūpes institūcijām, un tai jābūt vistiešākajā saskaņā ar reģionālās attīstības plāniem. Protams, būtu ļoti svarīgi šajā likumā noteikt arī kopējo veselības aprūpes finansējuma apjomu. Daudzas politiskās partijas ir savos solījumos ierakstījušas: palielināt veselības aprūpes finansējumu katru gadu pa vienam procentam, līdz tas sasniegtu tādu līmeni - 7% no iekšzemes kopprodukta. Jāsaka, ka problēma ir tā: mēs esam ļoti stingri un atklāti deklarējuši, ka mūsu prioritāte ir integrācija NATO un Eiropas Savienībā, un NATO ir skaidri un gaiši noteikusi, kādam ir jābūt aizsardzības finansējumam, turpretim attiecībā uz veselības aprūpes finansējumu nekad nekur neviena organizācija nav noteikusi konkrētas naudas summas. Strādājot kopā ar Pasaules Banku, tika runāts par veselības aprūpes organizēšanas pamatprincipiem, par normatīvo dokumentu izstrādi, par vienplūsmas finansējumu un par daudzām, daudzām citām lietām, bet netika runāts par konkrētām naudas summām. Pirmo reizi Eiropas Komisijas Progresa ziņojumā parādījusies frāze, ka Latvijā veselības aprūpes finansējums ir pārāk zems un ka Latvijai ir jāpaaugstina šis finansējums līdz minimālajam Eiropas Savienības valstīs esošajam līmenim, kas ir 7% no iekšzemes kopprodukta. Tādēļ es uzskatu, ka mums būtu īstais laiks ierakstīt Veselības aprūpes finansēšanas likumā šo tālāko attīstības virzienu un paredzēt gadu, kurā varētu sasniegt šo līmeni - 7% no iekšzemes kopprodukta. Kā jau minēju, viens no jautājumiem, kas ir jāatrunā, ir budžeta veidošanas struktūra: vai mums te ir veselības apdrošināšana vai nav, vai tā ir tīri no budžeta finansēta sistēma. Mums ir varbūt jāieklausās jaundibināto partiju viedoklī, ka jāizmaina visa sociālās apdrošināšanas sistēma, jāievieš individualizētie konti un medicīna jāfinansē no sociālās apdrošināšanas iemaksas. Šādu viedokli nevarētu pieņemt. Taču viens loģisks secinājums, kas varētu būt, ir tas, ka to, kas ir šobrīd iedzīvotāju ienākuma nodokļa iezīmētā daļa, atsevišķi nosaucot par veselības nodokli, varētu skaidri un gaiši noteikt, ka tas ir strādājošo maksājums, bet pārējais ir tas, ko valsts budžets šobrīd dotē, - tas ir par tiem cilvēkiem, kuri nestrādā vai nevar strādāt. Tā ka arī 2. punkts, kas ir Saeimas lēmuma projektā, ir realizējams. Un, ja reiz Labklājības ministrija iesniegs valdībai līdz 1. augustam Veselības aprūpes finansēšanas likumu, tad līdz 1. septembrim tas var nonākt arī Saeimā. Par ārstēšanas standartiem valsts garantētās medicīniskās palīdzības saņemšanai. Es negribētu piekrist, ka šādu standartu nav. Šādi standarti ir jau ļoti sen pieņemti. Taču savā attīstībā vēsture tomēr virzās pa zināmu attīstības spirāli. Jau 1995. gadā tika pieņemts lēmums, ka ir nepieciešams izstrādāt šādus standartus. Toreiz ministrija uzaicināja sadarboties ar profesionālo asociāciju vadītājiem un galvenajiem ārstiem un izstrādāt noteiktas procedūras. Un pie šā jautājuma tika strādāts. Standarti tika izstrādāti, tika sagatavota arī ļoti apjomīga grāmata, kurā tika noteikts, kādas diagnozes gadījumā kādā veidā ir jāārstē pacients. Taču tad Valsts obligātās Veselības apdrošināšanas aģentūra sāka rēķināt, cik tas īsti maksā, un nonāca pie slēdziena, ka ir nepieciešams divas līdz piecas reizes lielāks finansējuma apjoms, lai nodrošinātu šo standartu. Tas, protams, bija tāds zināms taktisks “gājiens”, ka iestāžu vadītāji uzskatīja, ka, ja reiz valsts būs noteikusi šādu standartu kā obligātu, tad būs lielākas iespējas izdarīt spiedienu uz valdību, lai atrastu naudas līdzekļus. Taču sakarā ar to, ka šāda normatīva dokumenta dēļ budžets nepieaug, pēc neilga laika sākās spiediens no ierindas ārstiem, kas uzstāja, ka šie standarti ir jāatceļ kā obligāti un tie jānosaka tikai kā rekomendējoši, jo pretējā gadījumā ierindas ārsts nonāk interešu konflikta situācijā starp šiem valsts noteiktajiem standartiem, pacientu vēlmēm un reālo finansu apjomu. Un tad jebkurš pacients var iesūdzēt ārstu tiesā par to, ka viņš netiek ārstēts atbilstoši valstī noteiktajam standartam, bet, lai šo standartu ievērotu, reāli nebija naudas. Un sakarā ar to, ka, pēc aprēķiniem, šo standartu nevarēja ieviest, tas ?obrīd ir noteikts kā rekomendējošs. Labklājības ministrijā ir izstrādāts jauns standartu izstrādāšanas kārtības projekts. Atbilstoši šim projektam standarti katras konkrētas saslimšanas ārstēšanai ir sadalīti trijās daļās: ir minimālais veselības aprūpes tehnoloģijas standarts, kas nosaka dažādu slimību ārstēšanu nepieciešamajā minimālajā līmenī; optimālais, kas būtu sasniedzams tuvākajā laikā, un maksimālais - tas ir tas maksimālais līmenis, kas ir šobrīd Eiropas valstīs, un tas ir tas standarts, kurš tika sagatavots tajā brīdī, kad pirmo reizi ķērās pie šo standartu izstrādes. Ja reiz šobrīd Latvijas Slimnīcu biedrība ierosina atkal apstiprināt šo standartu kā obligātu, tādā gadījumā būs nepieciešams piecas reizes vairāk naudas līdzekļu, un tādā gadījumā ārsti atkal nonāks šādā konfliktsituācijā. Un tāpēc es redzu, ka vienīgais ceļš, kas ir ejams, ir rīkoties atbilstoši šobrīd izstrādātajam standartu izstrādāšanas projektam, un tādā gadījumā ir arī realizējams šis Saeimas lēmuma projekta punkts. Nākamā prasība, ko Saeima vēlas izvirzīt, ir ārstniecības pakalpojumu kvalitātes novērtēšanas rādītāji. Kvalitātes novērtēšanas rādītājus iedala trīs galvenajās grupās: struktūras, procesa un rezultāta rādītāji. Ārstniecības iestāžu struktūrā ietilpst ēkas, telpas, medicīnas ierīces, cits aprīkojums, personāls ar atbilstošu kvalifikāciju. Minimālie struktūras kritēriji šobrīd ir noteikti obligātajās prasībās ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām. Ārstniecības iestāžu un to struktūrvienību atbilstības novērtēšana notiek atbilstoši noteiktajiem kritērijiem, un tātad šī novērtēšana jau notiek pilnā apjomā. Šā procesa novērtēšana ir sadalāma divās daļās: vispārīgie vadības procesi un ārstniecības vadības procesi. Vispārīgo vadības procesu jomā aktuāla ir kvalitātes nodrošināšanas sistēmas ieviešana ārstniecības iestāžu darbā, un arī šī vadības sistēma ietver sevī vairākus etapus. Pirmais etaps ir kvalitātes sistēmas elementu ieviešana, otrais - iekšējās kvalitātes kontrole jeb iekšējais audits, trešais - korekcijas darbību ieviešana, ārējā kvalitātes novērtēšana jeb sertifikācija un kvalitātes sistēmas pilnveidošana. Veselības aprūpes rezultātu novērtēšana, tas ir, ārstniecības iestāžu un veselības aprūpes sistēmas darbības rezultātu novērtēšana, tātad notiek no profesionālā viedokļa; tie ir klīniskie rezultāti, kurus nosaka pacienta veselības stāvokļa izmaiņas. Raugoties no vadības viedokļa, tie ir finansu darbības rezultāti un maksimāli efektīvas resursu izmantošanas rezultāti, bet, raugoties no pacientu viedokļa, tie ir iedzīvotāju vēlmju un vajadzību apmierināšanas rezultāti. Šīs kvalitātes nodrošināšanas sistēmas īstenošanā piedalās ļoti daudzas institūcijas, un to kompetence ir sadalīta pa līmeņiem. Labklājības ministrija apstiprina ārstniecības iestāžu un veselības aprūpes struktūras kritērijus, ārstniecības iestāžu kvalitātes sistēmas novērtēšanas kritērijus, praktiskās medicīnas tehnoloģijas un noteiktam laika periodam paredzētos veselības aprūpes tehnoloģijas standartus. Medicīnas aprūpes un darbspējas ekspertīzes kvalitātes kontroles inspekcija veic ārstniecības procesu kvalitātes ārējo kontroli, par kritērijiem izmantojot apstiprinātos veselības aprūpes tehnoloģiju standartus. Valsts obligātās veselības apdrošināšanas aģentūra izstrādā noteiktam laika periodam paredzētos veselības aprūpes finansēšanas noteikumus un pakalpojumu grozu, par pamatu izmantojot medicīnas tehnoloģijas novērtēšanas datus. Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju aģentūra veic ārstniecības iestāžu atbilstības novērtēšanu, medicīnas tehnoloģiju novērtēšanu un ārstniecības iestāžu sertifikāciju. Slimokases kontrolē ar ārstniecības iestādēm noslēgto līgumu nosacījumu izpildi, veic ārstniecības iestāžu finansiālās darbības rezultātu apkopošanas analīzi. Ārstniecības iestādes nodro?ina iestādes darba atbilstību struktūras kritērijiem, kvalitātes sistēmas darbību, ievieš savā praksē zinātnes pamatu klīniskās vadlīnijas, veic iekšējo kvalitātes kontroli. Tā kā šī kvalitātes novērtēšanas sistēmas struktūra ir izstrādāta, tad, protams, var noteikt ne tikai šo sistēmu, bet arī konkrētos rādītājus. Šie rādītāji gan faktiski mazāk atspoguļo pašu reālo darbību, bet ir jākontrolē šīs sistēmas veidošana, taču jebkurā gadījumā arī tas ir paveicams darbs. Attiecībā uz jauno medicīnas tehnoloģiju ieviešanas kārtību. Es domāju, ka tas ir vismazāk sāpīgs jautājums, jo šobrīd ar Ministru kabineta noteikumiem jau ir apstiprināta kārtība, kādā veidā Latvijā tiek reģistrētas un ieviestas jaunās medicīnas tehnoloģijas. Bez tam šobrīd ir izstrādāts arī jauns medicīnas tehnoloģijas apstiprināšanas kārtības projekts. To atliek tikai saskaņot ar ieinteresētajām institūcijām un apstiprināt. Līdz ar to es varu teikt, ka šie deputāti un noteikti arī Sociālo un darba lietu komisija, kura ir iesaistījusies šā lēmuma projekta sagatavošanā, ir sagatavojuši ļoti kompetentu lēmuma projektu. Tie ir tie jautājumi, kuri ir iekļauti gan valdības sēdes tuvākā laika darba kārtībā, gan arī Labklājības ministrijas darba kārtībā, un tāpēc es uzskatu, ka šādu lēmuma projektu šobrīd var arī atbalstīt. Paldies.".
• 2002_04_10_a-seq9 language "lv".
• 2002_04_10_a-seq9 speaker Andrejs_Pozarnovs-1962.
• 2002_04_10_a-seq9 mentions Q822919.
• 2002_04_10_a-seq9 mentions Q211.
• 2002_04_10_a-seq9 mentions Q193089.
• 2002_04_10_a-seq9 mentions Q458.
• 2002_04_10_a-seq9 mentions Q8436.
• 2002_04_10_a-seq9 mentions Q8880.
• 2002_04_10_a-seq9 mentions Q7184.
• 2002_04_10_a-seq9 mentions Q7164.