Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/2002_04_10_a-seq87> ?p ?o. }
Showing items 1 to 10 of
10
with 100 items per page.
- 2002_04_10_a-seq87 type Speech.
- 2002_04_10_a-seq87 number "87".
- 2002_04_10_a-seq87 date "2002-04-10".
- 2002_04_10_a-seq87 isPartOf 2002_04_10_a.
- 2002_04_10_a-seq87 spokenAs 77.
- 2002_04_10_a-seq87 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Faktiski šeit parādījās divas problēmas. Viena ir samērā kardināla, un varbūt šajā gadījumā mums ir iespējas parunāt par radikālākiem un mazāk radikāliem priekšlikumiem un tad sākt balsošanu ar radikālāku priekšlikumu, lai tālāk Baldzēna kungs varbūt varētu pievienoties Juridiskā biroja priekšlikumam, kas tikai tekstuāli sakārto piedāvāto redakciju. Taču, ja mēs runājam pēc būtības, kādā valodā kur un kā ir jāstrādā, tad mēs nevaram to viennozīmīgi pateikt, jo mūsu pašu likumi nav tādi, kas viennozīmīgi pasaka, ka visi… ka jebkurš jautājums jebkurā Latvijas valsts institūcijā un pie jebkuras Latvijas valsts amatpersonas plašākā vai šaurākā nozīmē būtu risināms valsts valodā. Tā nebūt nav pateikts mūsu likumdošanā! Viena lieta ir tā, ka pastāv šādas tiesības un ka šīs tiesības šeit tiek nostiprinātas Satversmē. Tas attiecas uz nākamajiem pantiem. Taču attiecībā uz pašu Saeimu es šeit atļaušos atgādināt, ka arī Rainis šajā mājā bija spiests klausīties gan krievu valodā, gan vācu valodā teiktās runas. Un tobrīd, tajā laikā, kad tika pieņemta šī Satversme, tā tika uzskatīta par saprotamu, demokrātisku un pieņemamu rīcību. Diemžēl attiecīgās valsts un attiecīgās valodas dominante 50 gadu laikā mūs ir novedusi tādā stāvoklī, ka mums ir jāķeras pie šādiem tiesiskiem līdzekļiem, lai panāktu ja ne labāku stāvokli, tad vismaz iepriekšējo stāvokli. Tas būtu attiecībā uz to, kāda valoda tiek lietota dažādās institūcijās. Mēs arī zinām, ka tiesā apsūdzētajiem… tiesājamajiem ir tiesības izmantot savu dzimto valodu un pieprasīt tulku, ir izņēmumi likumā “Par izkārtnēm” un tā tālāk. Ja mēs šos principus šeit nostiprinām kaut kā citādi, tad rodas zināmas kolīzijas, tāpēc nevajadzētu runāt par vienu - visaptverošu un ģenerālu normu. Attiecībā uz Baldzēna kunga pieminētajiem Bojāra kunga “ģeniālajiem” Satversmes darinājumiem es atgādināšu, ka mēs jau divas reizes izvairījāmies no Bojāra kunga “piespēlētajām” idejām. Viena reize bija tā, kad viņš nepiekrita Satversmes deklarācijai un tikai pēc ilgām pārdomām izšķīrās nobalsot par 4. maija neatkarības deklarāciju. Un otrreiz tā notika tad, kad mēs izšķīrāmies tomēr netaisīt jaunu Satversmi, netaisīt jaunu Konstitūciju, kā tas bija ierakstīts Neatkarības deklarācijā, bet izvēlējāmies pareizāku, izsvērtāku ceļu un pilnā mērā atjaunojām 1922. gada Latvijas Republikas Satversmi. Es ļoti šaubos, vai šis trešais Bojāra kunga piedāvājums būtu tas īstais, ja pirmie divi ir bijuši, maigi izsakoties, apšaubāmi. Līdz ar to es gribu teikt, ka Juridiskā komisija visādā ziņā ir izturējusies izsvērti pret visiem šiem priekšlikumiem, un, tā kā 7. priekšlikums ir radikālāks, tad es aicinu sākt balsošanu ar to. Juridiskā komisija ir atbalstījusi 5. , bet nav atbalstījusi 6. un 7. priekšlikumu. Paldies.".
- 2002_04_10_a-seq87 language "lv".
- 2002_04_10_a-seq87 speaker Linards_Mucins-1951.
- 2002_04_10_a-seq87 mentions Q822919.
- 2002_04_10_a-seq87 mentions Q211.